Komercdarbības vide Latvijā pamazām, bet sakārtojas
Latvijas likumdošanas aktos ir bijis noteikts jau sen atpakaļ, ka uzņēmuma valde ir atbildīga par savu rīcību pret trešajām pusēm un akcionāriem. Šogad pieņemti ‘skaļie’ grozījumi likumdošanas aktos tikai dod iespēju, iestājoties noteiktiem nosacījumiem, pieprasīt atbildību no uzņēmumu valdēm ātrāk un tiešāk. Proti, uzņēmuma valdes atbildība ir pastāvējusi vienmēr, bet, pieaugot valsts institūciju kontrolei, tā pieaug. Regulējošie normatīvie akti kļūst komplicētāki un arvien ierobežojošāki – komercdarbības vide Latvijā pamazām, bet sakārtojas.
Grozījumi normatīvajos aktos pastiprina valdes locekļu personisko atbildību par uzņēmuma nodokļu parādu samaksu, ja tiek konstatēti visi kritēriji nodokļu parādu atlīdzināšanas procesa uzsākšanai, kā arī palielina valdes atbildību uzņēmuma maksātnespējas gadījumā, ja netiek izpildīts dokumentu nodošanas pienākums, jo administrators ir tiesīgs celt zaudējumu prasību pret uzņēmuma valdi un par zaudējumu apmēru uzskata kreditoru prasījumus pamatparāda apmērā, kurus nav iespējams segt maksātnespējas procesa laikā.
Tai pat laikā Eiropas valstīs valdes darbības kļūdu apdrošināšana ir normāla ikdienas prakse.
Būtiski uzsvērt, ka tiek apdrošināta kļūda nevis apzināta rīcība. Jāsaprot, ka vadot uzņēmumu un pieņemot stratēģiskus lēmumus – jaunu produktu attīstīšana, jaunu tirgu iekarošana vai struktūrvienības vai meitas uzņēmuma pārdošana, iespējams cilvēciski kļūdīties, tā radot uzņēmumam zaudējumus. Vēl viens būtisks moments – uzņēmējdarbības vidē jebkurā brīdi var notikt pārpratums, kad kādam, piemēram, valsts institūcijai, šķiet, ka uzņēmums ir pieļāvis kļūdu, un tiek aprēķināts sods. Valdes atbildības apdrošināšanas polise šādos gadījumos pasargā gan uzņēmumu no neparedzētiem izdevumiem, gan vadītāju no zaudējumu atlīdzināšanas ar personīgiem līdzekļiem.
Kopumā var izdalīt trīs galvenās prasītāju grupas: mazākuma akcionāri – viens no biežākajiem prasītājiem Rietumos, valsts institūcijas, kas Latvijā it īpaši aktivizējas pēdējos trīs gados, un trešā grupa – maksātnespējas administratori. Latvijā ir sava specifiska grupa, kas aktīvi apdrošina valdes locekļu atbildību – lielie uzņēmumi ar valsts kapitālu. Tajos ir izteikta vadības mainība, galvenokārt politisku apsvērumu dēļ. Vadītājs pat zinot, ka ir pieļauta kļūda, var nepaspēt to izlabot un vērst par labu, jo vienā jaukā dienā, lai arī iepriekš nolemts strādāt ilgtermiņā, pēkšņi attopas izmests uz ielas, un tad atliek tikai gaidīt prasību, ko jaunā vadība sameklēs iepriekšējās darbībā.
Vēl viens faktors, kas pēdējos gados Latvijā ir veicinājis interesi par šo apdrošināšanas veidu – publiski izskanējušās piedziņas prasības.
Šobrīd viena no lielākajām atvērtajām prasībām par vadītāja atbildību, kas skaļi izskanējusi medijos, ir pret “airBaltic” vadītāju. Mediju uzmanības centrā ir vēl virkne gadījumu, kad vēršas pret vadītājiem par zaudējumiem vai pilnvaru pārsniegšanu. Latvijā ir augoša tendence arī nelielām prasībām maksātnespējas procesos, kad maksātnespējas administrators vēršas pret uzņēmumu vadītājiem ar prasību par kreditoriem nodarītajiem zaudējumiem, kas radušies, uzņēmumam slēdzot nelabvēlīgus līgumus, un, neievērojot labas biznesa prakses politiku.
Valdes atbildības apdrošināšana pilda divus būtiskus uzdevumus – pasargā vadītāja privāto kapitālu un aizsargā uzņēmuma aktīvus. Latvijas uzņēmumi aktīvi darbojas Eiropas projektos un saņem lielus kredītus, un neveiksmes gadījumā vadības komandas privātais kapitāls nekādi nespēs nosegt akcionāriem un partneriem radītos zaudējumus.
Autors ir SIA “Marsh” valdes priekšsēdētājs.
Komentāri (24)