Kalvītis: LG ir pozitīvs piemērs, jo gāze nav izmantota kā politisks ierocis

Gāzes tirgus liberalizācija Latvijā  esot neatgriezeniska, taču akcionāri cīnīšoties par savām tiesībām

Enerģētikas akciju sabiedrība ”Latvijas gāze” (LG) ir pozitīvais piemērs pasaulē, jo pirms un pēc privatizācijas te gāze nav izmantota kā politikas instruments. Šādu viedokli šodien intervijā Latvijas Radio 1 pauda jaunais LG valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis, bijušais ”gāzi grīdā” laika premjerministrs, kurš no amata atkāpās, kad nesamērīgais nekustamā īpašuma ”burbulis” izraisīja smagu krīzi Latvijas ekonomikā.

”Mēs nesaskaramies ar šantāžu, gāzes piegāde pārtraukumiem no Krievijas, ko piedzīvojušas citas valstis,” sacīja Kalvītis, ”ekonomiskajiem principiem jādominē pirmām kārtām, ekonomiku nedrīkst jaukt ar politiku, un es centīšos to ievērot savā vadības laikā. ”Gazprom interese ir mums gāzi pārdot, mums ir interese to nopirkt, jo vajag enerģijas avotu.”

Kalvītis atzina, ka viņam kā valdības vadītājam bija ”labi kontakti Eiropā, labas attiecības ar Krievijas valdību, izdevās sakārtot Latvijas robežu un izdarīt citas labas lietas”. Advokāte starp Latviju un Krieviju robežas jautājumu apspriešanā bijusi Vācijas kanclere Angela Merkele. ”Ar Putinu esmu ticies četras vai piecas reizes, viņš ciena cilvēkus, kas tur savu vārdu, un mums šo uzticību izdevās izveidot,” palepojās bijušais Tautas partijas politiķis.

Gāzes tirgus liberalizācija, kaut arī Latvijā vairākkārt atlikta, ir neatgriezenisks process, jo to prasa Eiropas normatīvi, uzsvēra Kalvītis. Viņš skaidroja, ka LG akcionāri cīnījās par savām tiesībām, monopola tiesības sākotnējā privatizācijas līgumā nostiprinot līdz 2017.gada oktobrim, jo pēc privatizācijas uzņēmums bijis ļoti sliktā stāvokli ”Tas fiksēts investīciju līgumā, un Eiropas Savienība to respektē,” norādīja Kalvītis.

Tāpēc arī Kalvīša kā ekonomikas ministra un valdības vadītāja laikā Latvija ”nesteidzās” ar gāzes tirgus liberalizāciju, atzina jaunais LG vadītājs. ”Tagad liberalizācija notiks, tā ir neizbēgama, tomēr Kalvītis neņēmās prognozēt, kāda tā būs. Viens no iemesliem – esot grūti noteikt dabasgāzes infrastruktūras vērtību.

Saeimā nodoti Enerģētikas likuma grozījumi, kas paredz, kā pēc Eiropas prasībām tiks nodalīta gāzes tirdzniecība no infrastruktūras, bet Kalvītis vēl neesot tik smalki iepazinies ar situāciju, lai komentētu iecerēto kārtību. Viņš gan piebilda, ka LG akcionāri, visticamāk, turpināšot aizstāvēt savas intereses arī jauno normatīvu apspriešanas gaitā.

Kalvītis par LG vadītāju kļuvis, piedaloties un pats piesakoties konkursā. Īpašu uzaicinājumu ne no viena neesot saņēmis. Viņš nezinot, kāda būs alga, jo vēl nav parakstījis darba līgumu. Kalvītis nepiekrita pārmetumiem par ekonomiskās krīzes izraisīšanu premjerēšanas laikā – viņš to neesot izdarījis, ja kāds tā uzskata, tas esot personisks viedoklis.

LG akcionāri ir “E.ON Ruhrgas International AG” ar 47,15% akciju, Krievijas “Gazprom” īpašumā ir 34% akciju, SIA “Itera-Latvija” pieder 16% gāzes kompānijas akciju kapitāla.