Rosina aizliegt citvalstu mediju, ja tas nepārtrauc konstatēto pārkāpumu

”Vienotības” deputāte Čigāne iesaka piešķirt NEPLP papildu pilnvaras

Saeimas deputāte Lolita Čigāne (Vienotība) rosina dot tiesības Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) aizliegt citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vai trešo valstu elektronisko plašsaziņas līdzekļu izplatīšanu, ja medijs nepārtrauc konstatēto pārkāpumu, vēsta aģentūra LETA.

Deputāte aicina likumā iekļaut jaunu pantu “Elektronisko plašsaziņas līdzekļu izplatīšanas aizliegums”, kurā cita starpā būs noteikts, ka NEPLP sāk administratīvo lietvedību, kā arī informē ES dalībvalsts elektronisko plašsaziņas līdzekli un attiecīgo uzraudzības iestādi un Eiropas Komisiju vai trešās valsts mediju par veikto pārkāpumu un plānoto elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izplatīšanas apturēšanas laiku Latvijā. ES mediji varēs tikt informēti arī par citiem medija izplatīšanas ierobežošanas pasākumiem, tostarp vietējās reklāmas izvietošanas ierobežojumiem.

Medijs tiks informēts par tiesībām 15 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas brīvprātīgi pārtraukt pārkāpumu. Ja ES dalībvalsts vai trešās valsts elektroniskais plašsaziņas līdzeklis pārkāpumu nepārtrauks, NEPLP varēs lemt par tā izplatīšanas aizliegumu Latvijas teritorijā. Šāds NEPLP lēmums attiektos uz visiem izplatīšanas veidiem gala skatītājam neatkarīgi no tehniskās platformas, tiešraides vai ieraksta formas.

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā arī paredzēts noteikt, ka par trešās valsts elektronisko plašsaziņas līdzekli uzskatāmi arī elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kas ES dalībvalstu jurisdikcijā atrodas, pamatojoties uz ES attiecīgas direktīvas noteikumiem, ja attiecīgā Eiropas Savienības dalībvalsts neīsteno uzraudzību saskaņā ar direktīvas noteikumiem.

Likumā arī paredzēts noteikt, ka, izņemot gadījumus, kad tiek pārkāpti likumā noteiktie aizliegumi un šāds pārkāpums noticis atkārtoti, NEPLP nodrošina uztveršanas brīvību un Latvijas teritorijā neierobežo elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu izplatīšanu ar jebkādu tehnisko līdzekļu palīdzību no citām ES dalībvalstīm un trešajām valstīm.

Uztveršanas brīvības un neierobežošanas nosacījums neattieksies uz gadījumiem, kad ES vai trešās valsts audiovizuāls pakalpojums rada nopietnu vai īpaši nopietnu risku sabiedriskajai kārtībai, jo īpaši noziedzīga nodarījuma novēršanai, izmeklēšanai un atklāšanai, nepilngadīgo personu aizsardzībai un cīņai pret naida kurināšanu rases, dzimuma, reliģijas, valstspiederības vai etniskās piederības dēļ un personu cieņas aizskaršanu, sabiedrības veselības aizsardzībai, sabiedrības drošībai, tai skaitā valsts drošības un aizsardzības nodrošināšanai un patērētāju aizsardzībai, tai skaitā ieguldītāju aizsardzībai.

NEPLP priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Aija Dulevska uzskata, ka šādu tiesību piešķiršana NEPLP būtu tikai apsveicama. “NEPLP būtu priecīgi par šādu tiesību piešķiršanu. Pašreiz vislielākās problēmas ir tieši ar trešo valstu kanāliem. Šo tiesību piešķiršana būtu nepieciešama, un mēs to vērtētu ļoti atzinīgi. Tādā gadījumā turpmāk reizēs, kad konstatēti pārkāpumi, par tiem nebūtu sodi pāris tūkstošu eiro apmērā, bet būtu iespējams šādus kanālus Latvijā aizliegt,” sacīja Dulevska.

Par Čigānes priekšlikumu, skatot likuma grozījumus galīgajā lasījumā, būs jālemj Saeimai.