Latvijai jau pirms trīs gadiem bija jābūt gatavai masveida patvēruma meklētāju uzņemšanai

Plāna īstenošanā tika iesaistīta virkne institūciju, tai skaitā desmit ministrijas, bet nekas nav gatavs

Latvijai jau pirms trīs gadiem bija jābūt gatavai masveidīgai patvēruma meklētāju uzņemšanai, jo plānu, kā rīkoties šādā ārkārtas situācijā, valdība pieņēma jau 2012.gadā, Valda Dombrovska premjerēšanas laikā. Tā ceturtdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.

Tomēr eksperti uzskata, ka Latvija nav gatava un atbildīgās institūcijas īsti nezina, ko darīt.

“Pasākumu plāns institūciju saskaņotai rīcībai par patvēruma meklētāju iespējamo masveida ierašanos Latvijā no krīzes skartām valstīm” sagatavots ārkārtas situācijas gadījumam, ja īsā laikā valstī ierastos 500 līdz 20 000 patvēruma meklētāju. Plāns tika pieņemts, lai bēgļi Latviju nepārsteigtu nesagatavotu, skaidro Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP).

“Skatoties situāciju pasaulē, jau virmoja šādas lietas, ka arī Latvija varētu saskarties ar šādu situāciju,” komentēja PMLP pārstāve Laura Laiva.

Plāna īstenošanā tika iesaistīta virkne institūciju, tai skaitā desmit ministrijas. Tām visām atbilstoši savai kompetencei tika uzdots “izstrādāt kārtību vai plānu savlaicīgai rīcībai saistībā ar patvēruma meklētāju masveida ierašanos”. Tāpat bija jāizvērtē izmaiņu nepieciešamība likumos vai noteikumos, “precīzi reglamentējot kārtību un procedūras institūciju savlaicīgai rīcībai”.

Ārlietu ministrijas uzdevums ir sniegt atbalstu saziņā ar starptautiskajām organizācijām. Ministrijā norāda: tā ir ārlietu resora ikdiena, tāpēc jauns regulējums bēgļu dēļ nav ieviests. “Tika secināts, ka jauna kārtība vai plāni konkrētai situācijai nebija nepieciešami,” skaidroja ministrijā.

Bēgļiem sniegt sociālo palīdzību ir Labklājības ministrijas atbildība. Vai tai ir plāns, kā rīkoties, nav zināms, jo ministrija to neatklāj: “Nebūtu korekti Labklājības ministrijai komentēt tikai vienu – savas jomas pasākumu -, izraujot to no kopējā plāna konteksta, kur iesaistītas arī citas institūcijas.”

Skaidrību ceturtdien nespēja ieviest arī par plānu atbildīgā Iekšlietu ministrija. Vien zināms, ka darbs pie kārtības, kā masveidā uzņemt bēgļus, sākts ar lielu kavēšanos, lai gan tas bija jāizstrādā līdz 2012.gada oktobrim.

“Tika radīts šāds dokuments, kas paredz virkni uzdevumu, uz kā pamata pagājušajā gadā, gada beigās, tika rīkotas galda mācības,” informēja ministrijas valsts sekretāres vietnieks Dmitrijs Trofimovs.

Mācībās esot secināts, ka precizējama vien robežsardzes rīcība ārkārtas situācijā, ja Latvijā īsā laikā ierodas simtiem bēgļu.

“Galda mācību ietvaros šī situācija tika izanalizēta visās valsts pārvaldes institūcijās. Konstatēts jeb eksperti vienojās, ka šāda rīcība uz to brīdi bija nepieciešama tikai valsts robežsardzei,” skaidroja Trofimovs.

Vienlaikus viņš tomēr atzīst trūkumus bēgļu uzņemšanas kārtībā, kas vēl tikai tiekot novērsti. “Tika konstatēta virkne, teiksim tā, nepilnību normatīvajos aktos, un tagad arī ir sākta normatīvo aktu projektu virzība. Kā piemērs – Valsts materiālo rezervju iesaistes iespēja šāda masveida patvēruma meklētāju pieplūduma gadījumā,” atzina ministrijas pārstāvis.

Nevalstiskās organizācijas “Patvērums “Drošā māja”” pārstāvis Alvis Šķenders secina, ka Latvijas valstij vajadzētu būt gatavai uzņemt bēgļus un nevajadzētu būt lielai traģēdijai. Taču prakse rāda, ka valsts institūcijas tomēr uztraucas un izskatās, ka nav gatavas uzņemt.

Eksperti uzskata, ka Latvija vēl nav gatava daudzskaitlīgam patvēruma meklētāju pieplūdumam, jo līdz šim to nav pieredzējusi un plāni ir bijuši vien teorētiski. “Ar tieši to aspektu, ka mums nekad praksē tāda situācija nav bijusi, ir arī skaidrojama pašlaik tā situācija, ka atbildīgās amatpersonas un institūcijas, protams, nezina, ko darīt,” vērtēja Latvijas Cilvēktiesību centra juriste Ilze Dubava.

Nākamnedēļ sāks strādāt jauna darba grupa, lai izstrādātu plānu, kā bēgļus integrēt sabiedrībā. Darbs lielā mērā ir jāsāk no nulles, jo līdzšinējā plāna uzdevums nav bijis atbildēt uz tādiem jautājumiem kā patvēruma meklētāju skološana vai nodrošināšana ar darbu.