Eirogrupa vienojas par reformām, kas Grieķijai jāveic līdz trešdienai

Javienošanos ar Atēnām nepanāks, paredzēts, ka Grieķijai nāksies uz laiku atstāt eirozonu

Eirozonas finanšu ministri svētdien Briselē vienojušies izvirzīt Grieķijai vairākus stingrus noteikumus sarunu sākšanai par jaunas aizdevuma programmas piešķiršanu, cita starpā pieprasot, lai Atēnas jau līdz trešdienai, 15.jūlijam, ievieš daļu no apsolītajām reformām.

Kā liecina Eirogrupas dokumenta projekts, kas svētdien nodots apspriešanai 19 eirozonas valstu līderiem un nonācis arī ziņu aģentūras AFP rīcībā, palīdzības apmēri varētu sasniegt 82 līdz 86 miljardus eiro, ziņo LETA/AFP.

Eirogrupa arī paredzējusi iespēju, ka Grieķijai nāksies uz laiku atstāt eirozonu, ja vienošanos ar Atēnām neizdosies panākt.

“Gadījumā, ja vienošanās netiks panākta, Grieķijai būtu jāpiedāvā ātras sarunas par pagaidu aiziešanu no eirozonas ar iespējamu parādu restrukturēšanu,” teikts eirozonas finanšu ministru dokumenta projektā, bet šī piebilde atstāta iekavās, kas nozīmē, ka tā nav vienprātīgi pieņemta un jānodod izlemšanai Eirozonas līderiem.

Sestdien kāds ziņu avots Eiropā aģentūrai AFP izteicās, ka Vācija izstrādājusi “iekšējai lietošanai paredzētu dokumentu”, kas paredz Grieķijas izstāšanos no eirozonas uz pieciem gadiem, ja tā neuzlabos pašreizējos priekšlikumus finansiālās palīdzības saņemšanai, bet Eirogrupas dokumenta projektā nekāds iespējamais izstāšanās ilgums nav pieminēts.

Kā pēc Eirogrupas apspriedes paziņoja Somijas finanšu ministrs Aleksandrs Stubs, Grieķijai izvirzītas četras galvenās prasības, kas jāapstiprina valdībai un parlamentam, tostarp attiecībā uz nodarbinātību, pensijām, nodokļiem, privatizāciju un privatizācijas fondiem.

Eirogrupas prezidents Jerūns Deiselblūms piebilda, ka “vēl pāris lielu jautājumu” tiks atstāti valdību vadītāju lemšanai, bet sīkākus paskaidrojumus nesniedza.

Svētdienas pievakarē, pēc divas dienas ilgas Eirogrupas apspriedes, Briselē sācies eirozonas samits. Kā žurnālistiem pirms tā uzsvēra Vācijas kanclere Angela Merkele, vienošanās par jaunas aizdevuma programmas piešķiršanu Grieķijai “netiks slēgta par katru cenu”.

Viņa norādīja, ka “svarīgākā valūta” šajās sarunās būs jautājums par to, vai Atēnu valdībai var uzticēties, un prognozējusi smagas sarunas.

Austrijas finanšu ministrs Hanss Jergs Šellings paziņoja, ka Grieķijas parlamentam jau pirmdien būtu jānobalso par Eirogrupas izvirzītajiem noteikumiem.

Beļģijas finanšu ministrs Johans van Overtvelds izteicās, ka Eirogrupā panākta vienošanās par 90% risināmo jautājumu, pārējo atstājot eirozonas valstu līderu lemšanai.

Francijas prezidents Fransuā Olands pirms samita paziņoja, ka Francija darīs visu iespējamo, lai vienošanās tiktu panākta jau svētdien. “Likme ir tāda – zināt, vai Grieķija rīt būs eirozonā. Francija darīs visu, lai šovakar panāktu, ka Grieķijai, ja noteikumi tiek izpildīti, tiek atļauts palikt eirozonā un lai eirozona var virzīties uz priekšu,” viņš sacīja.

Olands noraidīja ideju, ka Grieķija varētu uz laiku pamest eirozonu, kas, viņa vārdiem runājot, “Eiropai nozīmētu atpakaļgaitu”.

Savukārt Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs, ierodoties uz samitu, paziņoja, ka vēlas “godīgu kompromisu” un vienošanos šovakar uzskata par iespējamu, “ja to vēlēsies visas puses”.

Jau ziņots, ka svētdien pēc 19 eirozonas līderu apspriedes bija paredzēta arī 28 Eiropas Savienības dalībvalstu līderu apspriede, bet Eiropadomes prezidents Donalds Tusks priekšpusdienā paziņoja, ka to atliek.