Dombrovskis: Grieķijas ekonomikas atlabšana ir izniekota
Grieķija apmaiņā pret finanšu palīdzību starptautiskajiem kreditoriem sola pārskatīt pensijas un paaugstināt nodokļus, piektdien no rīta pavēstīja avots valdībā.
Jaunais plāns ir gandrīz identisks tam, kuru Grieķijai piedāvāja kreditori jau 26.jūnijā. Bet toreiz to Atēnas noraidīja un nolēma organizēt referendumu.
Apmaiņa pret reformām Grieķija grib saņemt 53,5 miljardus eiro lielu finansējumu tuvākajiem trim gadiem.
Priekšlikumi iesniegti Eiropas Komisijai (EK), Eiropas Centrālajai bankai (ECB) un Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF). Eirozonas ministri tos izskatīs sestdien pirms izšķirošā samita, kurā jāpanāk vienošanās, ziņo LETA/AFP.
Dokumentā Grieķija piedāvājusi mainīt pievienotās vērtības nodokļa sistēmu un cer paaugstināt budžeta ienākumus valsts budžetā par 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Jaunā sistēma paredz vienotu 23% likmes piemērošanu arī restorāniem un ēdnīcām, kuriem patlaban tiek piemērota 13% likme. Pamatlietām, tostarp ēdienam, enerģijai un ūdenim tiks saglabāta 13% likme. 6% likme tiks noteikta medikamentiem, grāmatām un teātrim.
Paredzēts arī samazināt finansiālos atvieglojumus Grieķijas salām, tostarp atcelt 30% pievienotās vērtības nodokļa atlaidi. Pārmaiņas plānots ieviest vispirms bagātākajās, visvairāk tūristu apmeklētajās salās oktobrī un pabeigt 2016.gada beigās.
Uzņēmumu ienākuma nodoklis tiks paaugstināts no 26% uz 28%, kas atbilst Grieķijas kreditoru prasībām, taču būs zemāks nekā sākotnēji Atēnu piedāvātie 29%. Tiks paaugstināti arī nodokļi luksusa precēm un tiks ieviests nodoklis televīzijas reklāmām.
Pensionēšanās vecums tiks noteikts 67 gados vai 62 gados cilvēkiem, kuri līdz 2022.gadam būs 40 gadus veikuši iemaksas. Atēnas sola novērst agrāku pensionēšanos, attiecīgi piemērojot arī sodanaudas par to.
Militārajā budžetā Grieķija paredzējusi samazinājumu par 100 miljoniem eiro šajā gadā un 200 miljoniem eiro nākamajā gadā, samazinot personāla skaitu un aprīkojumu. Kreditori gan iepriekš prasīja militāros tēriņus samazināt par 400 miljoniem eiro.
Iecerēti arī pasākumi, kas varētu apturēt izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kas ir liela Grieķijas problēma, kā arī racionalizēt nodokļu iekasēšanas sistēmu.
Valsts sektorā strādājošo novērtēšanai tiks piesaistīti konsultanti un plānoti vairāki pasākumi tā modernizēšanai.
Atēnas ieplānojušas pārdot valstij piederošās telekomunikāciju giganta OTE daļas, kā arī vēlāk oktobrī privatizēt Pireju un Saloniku ostas.
Grieķija sākotnēji bija piekritusi pildīt kreditoru prasības un valsts budžeta deficītu paredzēt 1% apmērā no IKP šajā gadā, 2% apmērā nākamgad un 3% apmērā 2017.gadā. Tomēr ceturtdien Atēnas norādīja, ka šos mērķus nāksies pārskatīt, ņemot vērā pašreizējos smagos ekonomiskos apstākļus, kapitāla kontroles pasākumu ietekmi un banku slēgšanu.
Priekšlikumos solīts arī ierobežot valsts parādu, kas patlaban sasniedz 180% no iekšzemes kopprodukta.
Situācija Grieķijā arvien pasliktinās un pie tā vainojama kavēšanās ar reformām, BBC raidījumā “Hard Talk” atzina Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Valdis Dombrovskis.
Dombrovskis atgādināja, ka pagājušajā gadā situācija Grieķijas ekonomikā uzlabojās – tika radītas jaunas darbvietas un iekšzemes kopprodukts pieauga, taču tagad valsts atkal ir recesijā.
“Ekonomikas atlabšana ir izniekota,” sacīja Dombrovskis, skaidrojot, ka pie tā vainojama Grieķijas valdības kavēšanās ar reformām. “Reformu kavēšana kavē atlabšanu.”
Tas, vai Grieķijas ieiešana arvien dziļākā krīzē nozīmēs prasību vēl vairāk ierobežot tās budžeta tēriņus nekā iepriekš, tiks izlemts, kad tiks izskatīti Grieķijas pēdējie priekšlikumi, uzsvēra EK viceprezidents.
(papildināta no 4.rindkopas)
Komentāri (45)
andrejs_gr 10.07.2015. 09.22
Nu paņems taču un uzmetīs!Paradokss tāds, ka Eiropa vairāk grib palīdzēt grieķiem nekā grieķi paši sev, jeb rodas iespaids, ka Grieķija Eiropai vajadzīga vairāk nekā Grieķijai Eiropa, kas, protams, ir muļķības. Vēl šķiet, ka vairums Eiropā uzkata, ka Grieķijas aiziešana no eirozonas ir nevis strutojoša augoņa izgriezšana, kas draud saindēt visu ķermeni, bet gan vienas kārts izraušana no kāršu namiņa. Skaidrs ir viens – 230 mld parādu grieķi nespēs atdot nekad mūžā. Tāpat nāksies lielāko daļu norakstīt. Un mazpamazām tas notiks, ne Merkele ne Olāns, ne citi, protams, to nevar izdarīt vienā rāvienā. Ceramas, ka tā būs mācība nākotnes politiķiem, ka visvieglak slimību izārstēt sākumstadijā, bet nevis poltiskās imptences dēļ to novlikt līdz pēdējam, kad pacients bez dzīvības uzturēšanas preparātiem un aparātiem vairs nav spējīgs īzdzīvot.
3
Ēriks > andrejs_gr 10.07.2015. 13.22
No kā tevi ir izglābuši?Nodedzināji māju,iekūlies parādos,spēlējot azartspēles,aizņēmies un nespēji atdot,saslimi un nevarēji samaksāt par operāciju,tev uzbruka laupītāji,tevi nocēla no koka vai slīkstošu izzvejoja no ūdens?
Man nekā tāda nebija,nezinu,no kā mani vajadzēja glābt.
0
nomale > andrejs_gr 10.07.2015. 10.04
ES – tie esam mēs. ES glābjot sevi glābj mūs!
0
Viedoklis_lv > andrejs_gr 10.07.2015. 09.48
Ja nebūtu aizdots grieķiem, lai tie glābtu gan grieķu bankas, gan ES bankas, kas bija aizdevušas grieķiem – tad būtu pamatīgs krahs ES un EURO zonā. Tāpēc grieķus pasvieda zem tanka un caur viņiem izdzina milzu summu parāda veidā, lai izglābtu savas bankas. Bija iegūts laiks, lai ES bankas sagatavotos triecienam. Grieķi tikmēr kā ēzelīši stiepa to vezumu līdz sabruka. Tā teikt: “čigāns gandrīz jau pieradināja zirgu nedzert ūdeni, tikai tas maita nosprāga”.
Un grieķi lieliski iederējās šī ēzelīša lomā, jo to politiķi ir bezatbildīgi, to nācija ir izlaista ar dažādiem sociāliem labumiem (pirms tam), tur bija un ir gana daudz kur ar pirkstu rādīt un ūjināt. Un daļa patiešām ir pamatoti pārmetumi – iedomājaties – Grieķijā ir 35 ministrijas!
Un jā – grieķi noveda valsti līdz šādam stāvoklim – taču oi – ES nekādā veidā nav palīdzējis šo glābt. Tā glāba pati sevi un ES bankas. Un darīja to ar EURO zonas pilsoņu naudu.
0
Bet 10.07.2015. 08.50
Jaunā PVN sistēma nodrošinās vienotu likmi 23% apmērā, kas ietvers restorānus un ēdināšanu, samazinātu procentu likmi 13% apmērā pamata pārtikas produktiem, enerģijai, viesnīcām un ūdens apgādei, kā arī būtiski “samazinātu procentu likmi 6% apmērā medikamentiem, grāmatām un teātriem. Tāpat paredzēts restrukturizēt nodokļu atvieglojumus, lai paplašinātu to bāzi, kā arī paaugstināt apdrošināšanas nodokli un likvidēt nodokļu atlaides, tostarp salām.”
http://www.delfi.lv/bizness/pasaule/budzets-pensijas-pvn-kreditoru-izvirzitas-prasibas-griekijai.d?id=46177507&page=2#ixzz3fSsUf4Te
Cik saprotu, tad grieķija visvairāk pretoja stieši PVN likmes paaugstināšanai līdz 23%, kā ta sbija pie mums krīzes laikā!
Mēs arī to negribējām, bet vajadzēja, lai izdzīvotu!
Nu tad uz priekšu grieķi savelciet savas jostas ap saviem treknajiem vēderiem un beidziet gaudot.
19
Viedoklis_lv > Bet 10.07.2015. 09.13
“grieķi savelciet savas jostas ap saviem treknajiem vēderiem un beidziet gaudot”
“ATHENS — As an elementary school principal, Leonidas Nikas is used to seeing children play, laugh and dream about the future. But recently he has seen something altogether different, something he thought was impossible in Greece: children picking through school trash cans for food; needy youngsters asking playmates for leftovers; and an 11-year-old boy, Pantelis Petrakis, bent over with hunger pains.
“He had eaten almost nothing at home,” Mr. Nikas said, sitting in his cramped school office near the port of Piraeus, a working-class suburb of Athens, as the sound of a jump rope skittered across the playground. He confronted Pantelis’s parents, who were ashamed and embarrassed but admitted that they had not been able to find work for months. Their savings were gone, and they were living on rations of pasta and ketchup.
“Not in my wildest dreams would I expect to see the situation we are in,” Mr. Nikas said. “We have reached a point where children in Greece are coming to school hungry. Today, families have difficulties not only of employment, but of survival.””
http://www.nytimes.com/2013/04/18/world/europe/more-children-in-greece-start-to-go-hungry.html?_r=0
Bet, tur pretī ir cilvēki. Ģimenes ar tēviem un mātēm bez darba un bērniem kuru vēderiņi kurkst vakarā kad jāiet gulēt. Tu spēj iedomāties kā tāda ģimene jūtās. Paskaties spogulī – kas Tu par cilvēki esi?
0
andrejs > Bet 10.07.2015. 14.04
Lai atbrauc uz Latviju un paskatās, kā jāstrādā lielveikalos un cik saņem par darbu!
———————-
Kāpēc tu esi tik ļauna pret cilvēkiem?
0
andrejs > Bet 10.07.2015. 12.53
Krix Tas nav cilvēks, bet gan vienoto veiksmes stāsta zombijs…
———————-
Pēc pašas izteikumiem Betiņa mums ir ļautiņš ar lielu pensiju, kurai citu cilvēku sāpes ir svešas.
0
Viedoklis_lv > Bet 10.07.2015. 13.59
“Vidējais pensijas lielums 1600 EUr”
VS
“According to analysis by Macropolis, the average pension in Greece is roughly €700 per month”
http://www.theguardian.com/business/2015/jun/15/unsustainable-futures-greece-pensions-dilemma-explained-financial-crisis-default-eurozone
Fuuu bet… fuuuu kā Tu melo.
Un rakstīt ka tie vecāki kas izmisīgi meklē darbu bet to nevar atrast – ir slaisti un nevēlas pabarot savus bērnus, kas iet gulēt ar tukšiem vēderiem. Nu tas jau ir pretīgi. Es nevēlos turpināt diskurēt ar Tevi šodien vairs. Gana zemiskuma jau no Tevis šodien lasīts.
0
Bet > Bet 10.07.2015. 13.42
Mēs nedzīvojam komunismā, kā to iedomājas grieķi!
Viedokli: galvenais ir informācija!!!! Tā kā zinu, kā tie grieķi dzivo! Dīkdieņi un vairāk nekas.
Man ir zināma pieredze iz mana radinieka nesenās pagātnes un zinu, ka savākušies naudu , bet tēlo nabagus! kretīni.
Lai atbrauc uz Latviju un paskatās, kā jāstrādā lielveikalos un cik saņem par darbu!
0
andrejs > Bet 10.07.2015. 12.52
Bet: Nu tad uz priekšu grieķi savelciet savas jostas ap saviem treknajiem vēderiem un beidziet gaudot.
————————-
es arī neizprotu šo mūsu nevēlēšanos solidarizēties.
0
Krix > Bet 10.07.2015. 10.31
Tas nav cilvēks, bet gan vienoto veiksmes stāsta zombijs…
0
Ēriks > Bet 10.07.2015. 14.08
Samazināts PVN pārtikai,jo to lielākoties ražo vietējie,enerģijai drošvien tāpēc,lai vietējie ražotāji varētu lētāk saražot un vairāk pārdot,viesnīcas varētu vairāk tūristus piesaistīt,ja lētāki pakalpojumi,tā varbūt.
0
Viedoklis_lv > Bet 10.07.2015. 09.42
Būsim objektīvi. Lielākā daļa aizdevuma naudas tie bada cietēji nav redzējuši:
Only a small fraction of the €240bn (£170bn) total bailout money Greece received in 2010 and 2012 found its way into the government’s coffers to soften the blow of the 2008 financial crash and fund reform programmes.
Most of the money went to the banks that lent Greece funds before the crash.
Unlike most of Europe, which ran up large budget deficits to protect pensioners and welfare recipients, Athens was then forced to dramatically reduce its deficit by squeezing pensions and cutting the minimum wage.
The troika of lenders first stepped in during the spring of 2010 after Athens could no longer afford to finance €310bn borrowed from a wide range of major European banks.
Less than 10% of the bailout money was left to be used by the government for reforming its economy and safeguarding weaker members of society.
http://www.theguardian.com/world/2015/jun/29/where-did-the-greek-bailout-money-go
0
Bet > Bet 10.07.2015. 13.37
Viedokli, neķer muļķus, jo Grieķija, kā dzirdēju radio raidījumā, kurā piedalījās Krasts, Vaidere utt, skaidri pateica cik liela ir grieķu vidējā pensija- 1600 EUR, cik liela ir mazākā grieķu pensija 700 – 800 EUr un cik lielas ir piemaksas pie grieķu pensijām: 200- 400 EUR. Bez tam videjais pensijā aiziešanas vecums ir 58 gadi!
Vidējais pensijas lielums 1600 EUr ir par daudz mazāku darba stāžu nekā Vācijā, bet ir līdzīgs Vācijas vidējai pensijai.
Un teiksi , ka ar tādu naudu dzīvot nevar! Nu tad lai sāk strādāt, jo kā teica viens no raidījuma dalībniekiem pat Grieķijas eksports ir viena trešā daļa no Latvijas eksporta.
Atvaino, un kā kritusies un par cik ir Grieķijas ekonomika, kaut ar tūrismu vien Grieķija varētu lielu daļu no sava koopprodukta iegūt, ja vien maksātu nodokļus un visu laiku nestreikotu, jo tūristi nevēlas riskēt! Kāpēc salām, kurās tik daudz tūristu gan nepaņemt no restorāniem lielāku PVN par pakalpojumiem un maksāt to budžetā!
Kā grieķi ir sākuši strādāt to jau redzam no kopprodukta krituma!
Grieķiem ir jāsāk strādāt nevis jāiet pensijā vidēji no 58 gadiem. Vai vācieši, briti, latvieši, igauņi ir ko noziegušies, ka viņiem jāuztur liekēžu bars, kuri dzīvo ideālos dabas apstākļos, lai audzētu kaut vai tos pašus olīvkokus, jo viņu zemnieki saņem vienu no pašiem lielākajiem platību maksājumiem ES!
Slaisti un vairāk nekas!Viņiem grūst rīklē vēl 53 miljardus EUR! Neprāts, jo notrallinās!
0
Aldis-2 > Bet 10.07.2015. 13.39
Citāts: “likmi 13% apmērā pamata pārtikas produktiem, enerģijai, viesnīcām”
Kāpēc lai samazinātā likme būtu pārtikai, enerģijai un it īpaši viesnīcām?
0
andrejs > Bet 10.07.2015. 13.42
Kāpēc lai samazinātā likme būtu pārtikai, enerģijai un it īpaši viesnīcām?
————————–
Nu mīlīt, ja nezini, tad samazināts PVN pamata pārtikai un elektrībai ir daudzās ES valstīs.
Interesanti, ka Latvijā samazināts PVN tikai viesnīcu biznesam (tas ir ārzemniekiem…)
0
ozolnieki > Bet 10.07.2015. 15.04
Aldi
Par Pvn viesnīcām .
Viens otrs melš ,ka daudzas pieder vāciešiem un tiek lobēts necelt šim sektoram un it kā Merkele šaj jautājumā tā netīšam nav tik uzstājiga uz 23
0
Bet > Bet 10.07.2015. 18.59
Viedokli, labāk palasi šo, jo tad aiz bēdām būs jāraud, ka mums tik labi nedzīvojas kā grieķiem. Nav ieteicams lasīty pirms gulēšanas. var nenākt miegs!
https://www.makroekonomika.lv/griekijas-parmeribas-jeb-labi-dzivot-neaizliegsi
0
Bet > Bet 10.07.2015. 18.32
Speciāli Viedoklim!
ai ai cik smagi dzīvo Grieķijā!!
Palasiet!
Kāpēc situācija Grieķijā ir izvērtusies tik bēdīga un iedzīvotāji iziet ielās, lai paustu savu attieksmi pret notiekošo?
“Arī pensiju sistēma bijusi sevišķi dāsna pret valsts sektora pensionāriem. Pirms reformām pensionēšanās vecums bija, sākot no 50 gadiem (priekšlaicīga pensionēšanās bija atļauta arī tādu profesiju pārstāvjiem kā frizieriem, radio diktoriem, pirtniekiem un pavāriem), saņemot pensiju vidēji 90% apmērā no darba algas. Šiem pensionāriem pienācās arī 13. un 14. pensija, bet to pēcnācējiem tika izmaksāti dāsni ikmēneša pabalsti vecāka nāves gadījumā. Likums nodrošināja pēcnācējus ar regulāriem ikmēneša papildienākumiem vismaz pāris simtu eiro apmērā līdz brīdim, kamēr pēcnācēji stājās reģistrētā laulībā. Odiozās pensiju sistēmas apkalpošanai Grieķijas sociālās apdrošināšanas iestādē bija nodarbināti vairāk nekā 5000 ierēdņu. Nav jābūt sociālo jautājumu ekspertam, lai saprastu, ka sistēma bija ne vien nesamērīga, bet arī absolūti neilgtspējīga. Taupības pasākumi paredz mazināt šīs pārmērības: turpmāk par 5 gadiem paaugstināsies priekšlaicīgas pensionēšanās vecums, bet priekšlaicīgās un vecuma pensijas virs 1000 eiro saruks attiecīgi par 40% un 20%.
Tik dāsnas pensiju un atalgojuma sistēmas varētu atļauties valsts, kurās ir efektīva nodokļu administrēšanas sistēma un strauji attīstās uzņēmējdarbība. Diemžēl tas nav attiecināms uz Grieķiju, kur 2010. gadā ieņēmumi no tiešajiem nodokļiem bija niecīgi – tikai 7.7% no IKP (Latvijā aptuveni 16% no IKP). Grieķi līdz šim bijuši slaveni ar savām iemaņām izvairīties no nodokļiem. No aptuveni 10 miljoniem iedzīvotāju tikai 5 tūkstoši savus gada ienākumus bija deklarējuši virs 100 tūkst. eiro, bet vienlaikus vairāk nekā 60 tūkst. mājsaimniecību bija veikušas savu mājokļu uzlabošanu par vairāk nekā 1 milj. eiro katra. Uzņēmējs, kura saimnieciskā darbība veicināja valsts ekonomisko labklājību, varēja saņemt atbrīvojumu no ienākuma nodokļa samaksas. Šādā radošā veidā valsts kasi apgāja atsevišķi kuģniecības multimiljonāri. Pēc premjera paziņojuma, ka ar helikopteriem tiks veikti reidi, lai konstatētu mājsaimniecības, kuru pagalmos ir peldbaseins, mazumtirdzniecībā ievērojami pieauga brezenta pārklāju pārdošanas apjomi.
0
Ebenemezers-3 > Bet 10.07.2015. 11.02
viņiem 25 no simta darbaspeejiigo nestraadaa , melno daarbu padara albāņi un citi viesstraadnieki , šitie sliimesti izdziivo ar pasakainiem pabalstiem un grib dziivot komoonismā , tie miljardi ko šiem aizdod birst kaa cauraa maisaa, lai padziivo ar paarsimt eiro meenesii , par apkuri nav jaamaksaa ne ziemaa ne vasaraa, grieķijaa ir ekonomi, tie kuri leekaaja peec referenduma , peec meeneša pieprasiis cipra uzseedinaašanu uz mieta neatkariibas laukumaa.skas haosa paraug
0
nomale > Bet 10.07.2015. 10.01
Protams, ka nav redzējuši, bet vainīgi ir paši grieķi, kas ievēl populistus, nevis starptautiskie aizdevēji!
0
andrejs > Bet 10.07.2015. 12.50
samazinātu procentu likmi 13% apmērā pamata pārtikas produktiem, enerģijai, un ūdens apgādei, kā arī būtiski “samazinātu procentu likmi 6% apmērā medikamentiem, grāmatām un teātriem.
—————-
Mēs par kko tādu varam tikai sapņot. Drīz Vienotība ar akcīzes nodokli apliks arī kartupeļus, no tiem taču arī cilvēks paliekot resnāks…
0
nomale > Bet 10.07.2015. 09.21
Viedoklis_lv. Par vienu miljardu eiro var veselu gadu barot visus grieķu badacietējus. Kur paliek pārējie desmiti un simti miljardu, kurus viņi aizņēmās un aizņemsies?
0
dzeris49 10.07.2015. 15.21
Ķīps taisnība, viss ir daudz sarežģītāk, nekā izskatās, grieķi, protams, ir vainīgi, bet, vai tie, kas aizdeva naudu, saprotot( vai nesaprotot), ka, diezin vai, grieķi to spēs atgūt, mazāk vainīgi?
Eiropas politiķi, kas “neredzēja”, ka Grieķija neatbilst nekādiem kritērijiem, tie ne par ko neatbild?
Bankas, utt, kas aizdeva naudu, tur ko, strādā idoioti?
Kāpēc Francijā visi olandi vienā balsī sāk runāt par solidaritāti – visvairāk grieķi parādā taisni franču bankām.
Utt., vienmēr sanāk tā, ka mēslus uztaisa vieni ( baņķieri, politiķi, utt), bet, atbild par to citi, saprotams, ka, it kā, tipa, “paši ievēlējāt”, bet, tomēr īsti tā nav.
Te ir vērojams populisms un bezatbildība no abām pusēm, un, īstenībā, arī atbildība jāuzņemas abiem.
1
0
0
Atbildēt
@Bet > dzeris49 10.07.2015. 17.28
Džeri, tad jau sanāk, ka tagad naudu Grieķijai aizdot nedrīkst, ja jau aizdevēji ir vainīgi, ka aizdod lūdzējam.
tas labi, jo iznāk, ka šos miljardus nedrīkst aizdot grieķiem.
0