Grieķijas priekšlikumi vairo cerības par vienošanos parādu jautājumā

Grieķija piedāvājusi pakāpeniski palielināt pensionēšanās vecumu līdz 67 gadiem un ierobežot agro pensionēšanos

Grieķijas starptautiskie aizdevēji pirmdien sāka cerīgāk raudzīties uz vitāli svarīgo vienošanos Grieķijas tautsaimniecības glābšanas programmas jautājumā, lai pasargātu Atēnas no defolta un iespējamās aiziešanas no eirozonas, neraugoties uz brīdinājumiem, ka pirmdienas ārkārtas eirozonas valstu līderu samitā vienošanās vēl netiks panākta, ziņo LETA/AFP.

Jaunajos priekšlikumos Grieķija piedāvājusi pakāpeniski palielināt pensionēšanās vecumu līdz 67 gadiem un ierobežot agro pensionēšanos. Priekšlikumos piedāvāts reformēt pievienotās vērtības nodokļa sistēmu un noteikt pamatlikmi 23% līmenī. Grieķija arī solījusi aplikt ar papildu nodokļiem uzņēmumus un turīgos, vēsta ziņu aģentūra “Reuters”.

Eirozonas līderi, Briselē tiekoties ar Grieķijas premjerministru Aleksi Cipru, bija piesardzīgi optimistiski par Grieķijas jaunajiem reformu priekšlikumiem, kaut arī iepriekš finanšu ministru sanāksmē izrāvienu neizdevās panākt.

“Tas ir apsveicams solis un solis pozitīvā virzienā, tāpēc es uzskatu, ka tā ir iespēja panākt vienošanos vēlāk šonedēļ,” sacīja Eirogrupas vadītājs Jerūns Deiselblūms.

Viņš gan arī norādīja, ka vēl ir darbs veicams un ka Eirogrupa, iespējams, varētu šonedēļ tikties no jauna vēl pirms ceturtdien gaidāmā Eiropas Savienības (ES) 28 līderu samita.

Eiropadomes prezidents Donalds Tusks norādīja, ka šie Atēnu priekšlikumi ir pirmie īstie priekšlikumi vairāku nedēļu laikā. Grieķijas valdība līdz šim pretojās kreditoru aicinājumiem vēl vairāk samazināt pensijas un izmainīt pievienotās vērtības nodokļa sistēmu.

“Vissvarīgākais ir, ka līderi uzņemas pilnu atbildību par politisko procesu, lai izvairītos no sliktākā scenārija, kas ir nekontrolēts, haotisks “greksidents”,” sacīja Tusks, lietojot žargonvārdu, kādā tiek saukta nespēja novērst Grieķijas aiziešanu no eirozonas.

Francijas prezidents Fransuā Olands sacīja, ka ir “uzlabojumi, pat ja ne viss ir kārtībā”, tomēr nav nekādu izredžu, ka izdosies panākt vienošanos šajā samitā, kuru īpaši sasaucis Tusks.

Vācijas kanclere Angela Merkele noraidīja iespēju, ka samitā pirmdien varētu tikt panākta vienošanās, jo finanšu ministri pirms tam nebija spējuši vienoties. “Nav pamata lēmumam. Šis var vienīgi būt konsultatīvs samits,” žurnālistiem sacīja Merkele.

Grieķijas sarunas ar ES, Eiropas Centrālo banku (ECB) un Starptautisko Valūtas fondu (SVF) par pēdējo 7,2 miljardus eiro lielo maksājumu, kas varētu tikt piešķirts Atēnām starptautiskās finansiālās palīdzības ietvaros, strupceļā atrodas jau piecus mēnešus, pusēm nespējot vienoties par vairākiem jautājumiem.

Grieķijai 30.jūnijā jāatmaksā SVF 1,6 miljardi eiro, bet jūlijā un augustā vēl 6,7 miljardi ECB, un, nesaņemot pēdējo aizdevuma maksājumu, Atēnām draud reālas maksātnespējas briesmas, kas valsts palikšanu eirozonā padarīs par faktiski neiespējamu.