2.jūnijā iznācis literatūras un publicistikas žurnāla “Domuzīme” otrais numurs
“Jaunā žurnāla parādīšanās martā radīja lielu interesi lasošajā sabiedrībā, un mēs turpinām iesākto. Šajā numurā atradīsit gan jaunu autoru vārdus, gan to tēmu turpinājumu, ko uzskatām par svarīgām latviešu kultūras pagātnē un tagadnē. Vēl vēršam uzmanību, mūsuprāt, svarīgam jautājumam, vai lasītāju interese par latviešu literatūru atbilst tās objektīvajai kvalitātei un vai ir izmantotas visas iespējas gan grāmatniecības nozares atbalstam, gan lasīšanas veicināšanai,” otrā numura saturu ieskicē redakcija.
Otrajā “Domuzīme” numurā lasāmi četri latviešu oriģinālprozas darbi: Osvalda Zebra, Liānas Langas, debitanta Andreja Vīksnas stāsti un klasiķa Jāņa Poruka tēlojums „Čūskas”. Lietuviešu literatūru pārstāv Danute Kaļinauskaite ar stāstu „Lietas”.
Jaunākā latviešu dzeja – autor ir Uldis Bērziņš, Toms Treibergs, Anna Foma un Artis Ostups. Atdzejotājs Māris Salējs iepazīstina ar poļu dzejnieku Leopoldu Stafu.
Interviju ar vācu literatūrzinātnieci Astrīdu Kēleri sagatavojusi Beata Paškevica. Sarunu – diskusiju par latviešu literatūru un lasīšanu mūsdienās veidojis publicists Eduards Liniņš.
Dagmāra Beitnere-Le Galla reflektē par vēsturnieka Pētera Krupņikova atmiņu grāmatu. Dzejnieks Arvis Viguls dalās pārdomās par latviešu dzejas sasauci ar sava laika aktualitātēm.
Grāmatu recenzijas rakstījuši Ainārs Bambals un Mārtiņš Mintaurs, Anda Buševica un Ilze Jansone, Līvija Baumane un Kristīne Želve.
Tāpat lasāms valodnieces Vinetas Poriņas raksts par apdraudējumiem latviešu valodai Latvijā, vēsturnieka Raimonda Cerūža raksts par Vācijas pēckara vēstures izpratni, vēsturnieka Gunta Vāvera komentārs par Augusta Deglava rakstu „Latviešu attīstības solis no 1848-1875″. Pēdējās lapas esejā ukraiņu dzejnieks Jaroslavs Minkins par to, kas vieno latviešus un ukraiņus.
Žurnāla „Domuzīme” satura redaktori – Rudīte Kalpiņa, Jānis Vādons, Mārtiņš Mintaurs, Osvalds Zebris. Māksliniece – Sarmīte Māliņa.
Žurnāls „Domuzīme” paredzēts literatūras, publicistikas un vēstures cienītājiem, un tiek veidots par Valsts Kultūrkapitāla fonda piešķirto finansējumu. Žurnālam ir 72 lappuses, tirāža – 2000 eks. Tā tehnisko un administratīvo vadību nodrošina a/s „Cits medijs”.
Žurnālu var nopirkt Jāņa Rozes grāmatnīcās un preses tirdzniecības vietās.
Komentāri (22)