Par IKP izmaiņām 2015.gada 1.ceturksnī
Tikai neliels pārspīlējums ir teikt, ka šā gada pirmajā ceturksnī Latvijas ekonomika gāja cauri absolūtās vētras zonai. Šajā laikā piedzīvojām daudzu nelabvēlīgu apstākļu sakritību. Pagājušā gada beigās krasi saruka Krievijas rubļa vērtība, kas acumirklī ietekmēja daudzus eksportētājus. Šo pavērsienu galvenokārt izraisīja naftas cenu kritums, kas bija nozīmīgs ieguvums patērētājiem. Taču patēriņa ieradumi mainās pakāpeniski, un šis ieguvums ir galvenokārt ietaupīts.
Eirozonas ekonomiskā situācija ļoti pakāpeniski uzlabojas, bet tas vēl nevarēja būtiski palīdzēt mūsu ražotājiem, lielāka ietekme varētu būt sekojošajos ceturkšņos, iedarbojoties ECB kvantitatīvās stimulēšanas pasākumiem. Militārās analoģijās runājot, pirmais ceturksnis tātad bija periods, kad pretinieks jau ir uzbrucis, bet papildspēki vēl ceļā.
Sezonāli izlīdzinātais IKP pieaugums precizētajos datos neatšķiras no sākotnējā novērtējuma un joprojām var teikt, ka izaugsmes temps nav būtiski mainījies salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Šādos apstākļos tas patiešām ir panākums. Ar lielu pārliecību var solīt, ka turpmākajos ceturkšņos pieaugums paātrināsies. Vienīgais nozīmīgais drauds šai prognozei ir ārēji politiski faktori.
Runājot par detaļām no IKP izlietojuma puses, privātā patēriņa gada pieaugums kopš iepriekšējā periodā mainījies pavisam nedaudz un pārsteidzošā kārtā ir bijis nedaudz vājāks (2.6%) nekā eksporta pieaugums (2.7%). Abiem ir lieliski priekšnosacījumi straujākam pieaugumam turpmākajos ceturkšņos.
Drīzāk negatīvs risks Latvijas ekonomikai šogad ir investīcijas, lielā mērā saistībā ar pāreju uz nākamo ES finanšu periodu. Pirmajā ceturksnī ieguldījumi pašu kapitālā bija par 0.9% mazāki nekā pērn. Tā kā pēdējā laikā eksporta sektoru investīciju dinamika kopumā bijusi labvēlīgāka, Krievijas rubļa vērtība ir daļēji atjaunojusies un notiek visumā sekmīga pārorientēšanās uz citiem tirgiem, eksporta devumam turpmāk jāpieaug. Straujais algu kāpums un pieaugušie uzkrājumi savukārt rada priekšnosacījumus spēcīgam patēriņam.
Runājot par veiksmēm un neveiksmēm nozarēs, vairāki salīdzinoši nelieli sektori izceļas ar drusku „ekstrēmiem” skaitļiem. Par 8.6% sarukusi lauksaimniecība un mežsaimniecība, jo siltās ziemas dēļ iestiguši mežu darbi. Par 4.1% izlaide samazinājusies pārējā rūpniecībā, kas ir galvenokārt enerģētika, arī te vainīgs siltums. Finanšu pakalpojumos reģistrēts 14.8% pieaugums, acīmredzot saistībā ar lielisko eksporta sniegumu šajā nozarē. Arī gads kopumā nozarei varētu būt labs, pieaugot vietējai kreditēšanas aktivitātei un uzkrājumiem. Tranzīta un loģistikas biznesa vājums atspoguļojas nozares sarukumā par 1.6% un vājajā tirdzniecības kāpumā (+0.6%), par spīti straujajam mazumtirdzniecības uzplaukumam, jo cieš vairumtirdzniecība. Taču patīkams pārsteigums bijusi apstrādes rūpniecība (4.1%) un galvenokārt pateicoties kokapstrādei (9%), nevis kādam ziņās bieži pieminētam uzņēmumam.
Eksporta prognozes vienmēr ir saistītas ar diezgan lielu risku, jo gan politiski notikumi, gan atsevišķu uzņēmumu liktenis var sagādāt pārsteigumus. Tādu pēdējā laikā nav trūcis. Tāpēc svarīgi saprast, kādi faktori balsta privāto patēriņu, kas ir bijis ekonomiku stabilizējošs faktors eksporta salīdzinoša vājuma periodā.
Bieži tiek pieminēts fakts, ka par spīti krīzes pārvarēšanai, kopējā kredītportfeļa, tai skaitā mājsaimniecību aizņēmumu kopsumma turpina sarukt. Tātad varētu teikt, ka nauda caur finanšu sektoru turpina aizplūst no ekonomikas. Tas noteikti ir turpinājies pārāk ilgi un nav vēlams process, tai skaitā bankām. Taču šeit ir svarīgi saprast, ka ekonomikas izaugsmi noteiktā brīdī nenosaka tas, vai kredītu portfelis samazinās vai pieaug. Svarīgas ir samazinājuma vai pieauguma tempa izmaiņas.
Šī gada pirmajos četros mēnešos mājsaimniecību kredītportfelis ir samazinājies par apmēram 300 miljoniem eiro, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgajiem mēnešiem. Tie ir 300 miljoni eiro mazāk naudas, ko mājsaimniecības kopumā varētu iztērēt vai ieguldīt. Taču pirms tam piecus gadus portfelis saruka apmēram divreiz straujāk, pat izslēdzot parādu norakstīšanas iespaidu.
Tātad šogad ekonomika tiek sildīta ar apmēram papildu 300 miljoniem eiro, kuri iepriekš aizgāja kaut kur citur.
Turpmākā gada laikā ģimenes var papildus aizņemties par 300 miljoniem eiro vairāk un to kopējais parāds tomēr vēl nepieaugs. Turklāt pie pašreizējā mājsaimniecību noguldījumu pieauguma tempa to parādsaistības var papildus pieaugt vēl par apmēram 500 miljoniem gadā, nepasliktinot ģimeņu kopējo finanšu bilanci. Citiem vārdiem, vienu aizņemšanos tad finansēs citu uzkrājumi, bez papildus aizdevumiem no ārzemēm.
Parādu samazināšanās garais bremzēšanas ceļš ekonomikai ir kā lēni kūstošs cukura graudiņš zem mēles. Šis graudiņš jau ir kļuvis mazāks, taču vēl kādu laiku var sniegt salduma sajūtu. To noteikti nevajadzētu uztvert kā iespēju laiskoties. Ilgākā laikā mūsu ekonomikas attīstība ir atkarīga no eksporta pieauguma, šo likumsakarību neviens nevar atcelt. Eksporta pieaugums šogad atjaunojas un nākamgad paātrināsies, ja vien pasaulē būs puslīdz mierīgi. Tas notiks gandrīz neatkarīgi no tā, ko šī mērķa sasniegšanai dara vai nedara valsts. Labi, ka tā, jo strukturālo reformu īstenošana sniedz rezultātus ilgākā laikā. Tāpēc, lai ekonomikas izaugsmi noturētu tālākā nākotnē, reformas ir jāveic šobrīd. Svarīgi ir neaizmigt ar cukurgraudiņu zem mēles palmu ēnā.
Autors ir DNB bankas ekonomikas analītiķis
Komentāri (28)