Merkele: ES Austrumu partnerība nav instruments bloka paplašināšanai

Austrumu partnerības samitā plāno pieminēt arī Piedņestru un Kalnu Karabahas konfliktu

Vācijas kanclere Angela Merkele ceturtdien paziņojusi, ka Eiropas Savienības (ES) Austrumu partnerības projekts nav ES paplašināšanās politikas instruments, vēsta LETA/AFP.

Uzrunājot Bundestāga deputātus pirms došanās uz Rīgā paredzēto ES Austrumu partnerības samitu, Merkele uzsvēra, ka tāpēc “mēs nedrīkstam modināt veltas cerības, kuras nespējam piepildīt”.

Viņa arī ceturtdien paziņoja, ka Krievijas atgriešanās septiņu lielāko industriālo valstu grupā G7 ir “neiedomājama”, kamēr tā neievēro starptautiskās tiesības Ukrainā.

“Tik ilgi, kamēr Krievija neapņemsies [sekot] un nerīkosies saskaņā ar starptautisko tiesību pamatvērtībām, atgriešanās pie G8 formāta mums ir neiedomājama,” parlamentā sacīja Merkele, kura nākamajā mēnesī uzņemsies G7 samita namamātes lomu.

Šodien un rīt, 22.maijā, Rīgā notiekošajā Austrumu partnerības samitā uzmanība tiks pievērsta arī Piedņestrai un Kalnu Karabahas konfliktam, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais Austrumu partnerības samita deklarācijas melnraksts.

Deklarācijas melnrakstā, kas, pēc diplomātu sacītā, joprojām tiek regulāri papildināts un labots, uzsvērts, ka samita dalībnieki paudīs nepieciešamību ātrāk mierīgā ceļā risināt reģionā notiekošos konfliktus, pamatojoties uz starptautiskajām tiesību normām un principiem. Tajā pašā laikā arī pausts, ka konfliktu atrisināšana un savstarpēja uzticēšanās ir būtisks priekšnoteikums ekonomikas un sociālās attīstības uzlabošanai.

Tāpat tiek paredzēts, ka samita dalībnieki atbalstīs Eiropas Savienības (ES) lomu konfliktu risināšanā, kā arī pašreizējo formātu un procesu saglabāšanu jomās, kurās tas pašlaik ir nepieciešams. Paredzēts arī, ka samita dalībnieki arī īpaši uzsvērs Piedņestras neoficiālās galvaspilsētas Tiraspoles un Moldovas galvaspilsētas Kišiņevas dialogu visos formātos, kā arī atkārtoti paudīs pilnu atbalstu sarunām par Kalnu Karabahas konflikta risinājumu.

Jau vēstīts, ka Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir “de facto” neatkarīga armēņu republika. Tai ir ļoti cieša saistība ar Armēniju, bet oficiāli joprojām tiek uzskatīts, ka tā ir Azerbaidžānas sastāvā. Jau kopš Pirmā pasaules kara beigām šis armēņu apdzīvotais apgabals ir bijis par iemeslu strīdiem starp Armēniju un Azerbaidžānu.

Kalnu Karabaha savu neatkarību pirmo reizi pasludināja 1991.gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas veicināja kara izraisīšanos starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.

Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs nepiedalīsies Austrumu partnerības samitā Rīgā, trešdien paziņoja Alijeva padomnieks sabiedrisko lietu un politikas jautājumos Ali Hasanovs. Arī Blatkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko nepiedalīsies Rīgas samitā. Samitā Baltkrieviju pārstāvēs ārlietu ministrs Vladimirs Makejs, aģentūrai LETA apstiprināja Ārlietu ministrijas preses sekretārs Ivars Lasis.

Gaidāmajā samitā Armēniju pārstāvēs valsts prezidents Seržs Sargsjans, Moldovu – valsts prezidents Nikolaje Timofti, bet Ukrainu – valsts prezidents Petro Porošenko. Savukārt Gruziju pārstāvēs premjerministrs Iraklijs Garibašvili.