“Monetārā alķīmija”

Kā netradicionālie monetārie risinājumi atspoguļojas dažādās ekonomikas jomās

Dažreiz finanšu pasaule līdzinās jauno tehnoloģiju jomai, kur regulāri iznāk jauni “gadžeti” ar jaunām funkcijām, kas atvieglo un uzlabo cilvēku ikdienu. Līdzīgi arī finanšu pasaulē – laiku pa laikam tiek izdomāti jauni instrumenti, kas spēj pārsteigt.

Piemēram, vai kāds iepriekš būtu iedomājies, ka centrālās bankas noteiktās procentu likmes var būt negatīvas? Respektīvi, ja kredītiestāde nogulda centrālajā bankā naudu, kredītiestādei arī pašai par to jāpiemaksā. Cita pēdējo mēnešu novitāte ir Eiropas Centrālās bankas (ECB) īstenotā Paplašinātā aktīvu pirkšanas programma (PAPP). Plašāk ar šo jauno programmu un tās mērķi savā rakstā iepazīstināja mans kolēģis Egils Kaužēns.

Galvenā doma manis pieminētajām netradicionālajām monetārajām darbībām – ietekmēt kredītu un noguldījumu procentu likmju un kreditēšanas attīstības dinamiku. Tas veicinās mājsaimniecību patēriņu un uzņēmumu investīcijas, kas gana sarežģītā veidā (ko dēvē par monetāro transmisiju) beigu beigās pozitīvi ietekmēs tautsaimniecības attīstību un sekmēs vēlamā cenu līmeņa sasniegšanu eiro zonā, t. i., inflāciju zem, bet tuvu 2% vidējā termiņā.

Patlaban ir ļoti aktuāli izvērtēt, kā šie netradicionālie monetārie risinājumi, ko varētu tēlaini nodēvēt par “monetāro alķīmiju”, atspoguļojas dažādās ekonomikas jomās. Tāpēc man šķita interesanti izpētīt, kā tas ietekmē vai arī potenciāli ietekmēs manu ikdienas analīzes objektu, proti, Latvijas Maksājumu bilanci.

Divos vārdos par maksājumu bilanci

Maksājumu bilancē tiek atspoguļoti visi saimnieciskie darījumi starp rezidentiem un nerezidentiem noteiktā periodā. Maksājumu bilanci veido vairāki konti, proti, tekošais konts, kapitāla konts un finanšu konts. Katru no šiem kontiem savukārt veido dažādi apakšposteņi. Kontu īss raksturojums:

* Tekošais konts parāda valsts ekonomikas darījumu ieņēmumus un izdevumus no preču, pakalpojumu, kapitāla pārvedumu un finanšu plūsmām.

* Savukārt finanšu un kapitāla kontos apkopotie dati sniedz informāciju par finanšu resursu pietiekamību tekošajā kontā atainoto darījumu finansēšanai.

Tātad ir ļoti daudz pozīciju, kuras teorētiski ECB “monetārā alķīmija” varētu ietekmēt. Šajā rakstā es analizēšu tekošo un finanšu kontu.

PAPP sākšanas ietekme

Tā kā lēmums par negatīvām procentu likmēm nebija pietiekams, lai kredītiestādes aktivizētu tautsaimniecības kreditēšanu, un tās joprojām bija piesardzīgas un izvēlējās “pieturēt naudu”, ECB Padome spēra nākamo soli. 2015.gada janvārī ECB Padomes locekļi lēma par netradicionāla monetārās politikas instrumenta – PAPP – īstenošanas sākšanu ar 2015.gada martu.

PAPP ietvaros Latvijas Banka otrreizējā tirgū uzpērk valdības emitētās obligācijas, ko kredītiestādes un citi tirgus dalībnieki ir iepriekš iegādājušies. Kredītiestādes, obligāciju pārdošanas transakcijā apmaina mazāk likvīdus aktīvus (valdības obligācijas) pret likvīdākiem līdzekļiem, proti, saņem pretī eiro. Tas savukārt paplašina kredītiestādes rīcībā esošos apgrozāmos eiro, ko varētu izmantot jaunu kredītu izsniegšanā. Uzņēmumiem un mājsaimniecībām aizņemoties šo naudu, tā ieplūst ekonomikā, kas savukārt rosina ekonomisko aktivitāti un palīdz novērst riskus, kas potenciāli varētu veicināt deflāciju.

Šeit gan jābilst, ka Latvijas ārējais parāds ir viens no zemākajiem eirozonā, kas nozīmē, ka salīdzinājumā ar citām valstīm tai ir relatīvi mazāk emitēto obligāciju, ko varētu atpirkt. Šā iemesla dēļ, lai iegādātos aktīvus proporcionāli savai kapitāla daļai kopējā Eirosistēmas kapitālā, Latvijas Banka iegādājas arī eirozonas starptautisko institūciju vērtspapīrus.

Tā kā Maksājumu bilancē tiek reģistrēti rezidentu darījumi ar nerezidentiem, PAPP gadījumā tiks iegrāmatoti līdzekļi par centrālās bankas uzpirktajām obligācijām no nerezidentiem starptautiskajos finanšu tirgos. Aprakstītās finanšu plūsmas atspoguļosies finanšu kontā kredītiestāžu un centrālās bankas posteņos. Konkrētāk – Latvijas Bankas jauniegūtie aktīvi tiks reģistrēti centrālās bankas portfeļieguldījumu parāda vērtspapīru postenī, savukārt bilances pretējais ieraksts rindosies zem centrālās bankas citu ieguldījumu naudas un noguldījumi pasīvu posteņa kā TARGET2 konta saistību pieaugums. Ja caur TARGET2 tiek veikts izejošais ārējais maksājums eiro, Latvijas Bankas ārējās saistības pieaug, un statistiski tas tiek uzskaitīts kā ārējā bruto parāda pieaugums.

Tātad tehniski šādas naudas plūsmas palielina Latvijas Bankas saistības pret TARGET2, vienlaikus pieaugot Latvijas Bankas ieguldījumu apjomam ārvalstu vērtspapīros. Papildus ar laiku izmaiņām jābūt novērojamām arī tekošā konta sākotnējo ienākumu pozīcijā, kur atspoguļosies Latvijas Bankas saņemtie procentu ienākumi par nopirktajām obligācijām.

Par to, vai PAPP ietekmēs kredītiestāžu starptautisko darījumu plūsmas, ir pāragri spriest, jo scenārija “A” rezultātā kredītiestāde jauniegūto likviditāti varētu ieguldīt kreditēšanā, par ko rakstīju šīs sadaļas sākumā. Scenārija “B” gadījumā, kredītiestādes varētu lemt par jauniem darījumiem starptautiskajos finanšu tirgos, piemēram, starpbanku un vērtspapīru ieguldījumiem. Šajā gadījumā to varētu ilustrēt kredītiestāžu portfeļieguldījumu un citu ieguldījumu posteņi. Taču, ja virzība notiks, būs grūti noteikt, vai plūsmu iemesls ir tieši PAPP, tāpēc par šiem darījumiem nav iespējams sniegt viennozīmīgu iespējamo finanšu līdzekļu kustības uzmetumu Latvijas Maksājumu bilancē. Turklāt var notikt arī vēl virkne citu scenāriju, ko kredītiestādes varētu darīt ar jauniegūto likviditāti.

ECB monetārās politikas rezultātā var uzlaboties Latvijas eksports

Iepriekš aprakstītās plūsmas ir tiešs eirozonas pašreiz īstenotās monetārās politikas atspulgs. Lielas cerības tiek liktas, ka ECB veiktās darbības nenoslēgsies vien kā ieraksts bilanču posteņos, bet arī netiešā veidā stimulēs eirozonas valstu ekonomikas kopumā. Nostiprinoties ekonomikai eirozonas valstīs, tas varētu palīdzēt kāpināt Latvijas eksportu uz tām. Saskaņā ar šā gada pirmo divu mēnešu datiem Latvijas eksports uz eirozonu veido 54% no kopējā eksporta, kas ir relatīvi liela daļa. Ja PAPP palielinās kredītu pieejamību uzņēmumiem, tas varētu veicināt eksportu arī uz ārpus eirozonas valstīm.

Turpinot identificēt posteņus, kurus varētu ietekmēt pašlaik īstenotā aktīvā Eirosistēmas monetārā politika, ekonomikas pozitīvas attīstības gadījumā netieši tā atspoguļosies tekošā konta preču un pakalpojumu posteņos.

Jātur īkšķi gan par Latvijas, gan pārējo eirozonas valstu uzņēmējiem, jāvēl dimantcieta veiksme un tas, lai tagad īstenotā monetārā politika palīdz spēcināt viņu pozīcijas un gūt materiālu labumu.

Autore ir Latvijas Bankas ekonomiste

Pilna raksta versija – Latvijas Bankas makroekonomikas portālā makroekonomika.lv.