Baltijas valstu drošības stiprināšanai nepieciešama vēl ciešāka reģionāla sadarbība
Politiskās, ekonomikas un drošības problēmas, kas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm radušās Krievijas agresijas rezultātā, nav atrisināmas katrai valstij atsevišķi, secinājuši pētnieki, kuri šodien piedalījās Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) izdotā rakstu krājuma “The War in Ukraine: Lessons for Europe” notikušajā prezentācijā, vēsta LETA.
Jaunie drošības izaicinājumi norāda uz nepieciešamību pēc ciešākas ES un NATO sadarbības, jo ne NATO, ne ES atsevišķi nevar efektīvi stāties pretī hibrīdapdraudējumiem. Tāpat Baltijas valstu drošības stiprināšanai nepieciešama gan vēl ciešāka reģionāla sadarbība, gan katras Baltijas valsts pašaizsardzības spēju stiprināšana, norādījuši rakstu krājuma autori. Tāpat pētnieki uzsvēra, ka hibrīddraudu novēršanai par drošības jautājumu ir kļuvusi sabiedrības saliedētības sekmēšana.
Viens no jaunā rakstu krājuma autoriem analītiskā interneta žurnāla “The Insider” redaktors no Krievijas Romāns Dobrohotovs norādīja, ka Rietumu sankcijas jau ir atstājušas ietekmi uz Krievijas ekonomiku. Šai tendencei turpinoties, Krievijas varas elitei nāksies noteiktāk reaģēt uz ekonomikas problēmām. Savukārt Ukrainas pētnieki secinājuši, ka Krievija turpinās izmantot enerģētikas jautājumus kā manipulācijas instrumentu tik ilgi, kamēr ES radīs sistēmisku risinājumu kopējai enerģētikas politikai.
Jau ziņots, ka rakstu krājums sadalīts trīs tematiskās daļās, kurās apskatīti izaicinājumi Eiropas drošībai, ekonomikai un politikai. Pētnieki piedāvā risinājumus turpmākajām ES un Krievijas attiecībām. Tāpat krājumā nozīmīga vieta atvēlēta jaunajiem drošības izaicinājumiem, kas radušies pēc Krievijas agresijas pret Ukrainu. Drošības sadaļā aplūkoti hibrīdapdraudējuma riski Baltijai un iezīmēti nepieciešamie soļi ES kopējās drošības un aizsardzības stiprināšanai. Ekonomikas sadaļā tiek analizēta Rietumu sankciju ietekme uz Krievijas ekonomiku un enerģētikas jautājuma nozīme Krievijas un Ukrainas konfliktā, savukārt rakstu krājuma politiskajā sadaļā analizētas ES, Krievijas un Ukrainas politisko attiecību nākotnes perspektīvas.
“Īstenojot agresiju Ukrainā, Krievija ir metusi izaicinājumu tiesiskajiem un politiskajiem attiecību principiem Eiropā. Šajā rakstu krājumā eksperti centušies meklēt atbildes uz to, kādi varētu būt atbilstoši atbildes soļi Eiropas līmenī,” norādīja Andis Kudors.
Rakstu krājuma autori ir pētnieki no Latvijas, Lielbritānijas, Somijas, Ukrainas un Krievijas, tostarp bijušais Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Ians Bonds, Eiropas ekonomikas eksperts no Somijas Kari Liuhto, drošības eksperti Jānis Kažociņš, Jānis Bērziņš, kā arī citi. Grāmatas redaktori ir APPC izpilddirektors AndisKudors un Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Artis Pabriks (V), aģentūru LETA iepriekš informēja APPC pārstāve Ieva Dzelme-Romanovska.
Komentāri (29)