Satversmes tiesas tiesnese uzsver valsts galvas neitralitāti pret partijām
Diskusijai par nākamo Valsts prezidentu vajadzētu būt sabiedrībai saprotamai un publiskai, tā šorīt intervijā telekompānijas LNT raidījumā “900 sekundes” pauda Satversmes tiesas (ST) tiesnese Ineta Ziemele, bijusī Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnese, citē aģentūra LETA.
Juriste skaidroja, ka saskaņā ar Satversmi Valsts prezidenta izraudzīšanās procesam ir jābūt tādam, lai rezultātā šajā amatā nonāktu partijiski neitrāls un sabiedrības intereses pārstāvošs cilvēks. “Ir jāsaprot, ka Valsts prezidents no Satversmes viedokļa nav partijas cilvēks. [..] Jā, Valsts prezidentu meklē politiskā procesā, bet viņš ir partejiski neitrāls, pāri partijām stāvošs. Tas ir tas, ko Satversme nosaka,” sacīja Ziemele.
Tiesnese uzsvēra, ka saskaņā ar konstitūciju prezidentam ir jāspēj līdzsvarot citas valsts varas – lēmējvara, izpildvara un tiesu vara. Pēc Ziemeles domām, Valsts prezidenta izraudzīšanās procesa kvalitāte celtos tad, ja deputāti, skaidrojot savu izvēli, argumentētu ar tiem apsvērumiem, kas izriet no Satversmē paustā par to, kādam jābūt Valsts prezidentam.
ST tiesnese uzskata, ka Latvijā pagaidām vēl īsti nav izpratnes par to, kādu prezidentu vajag meklēt. “Es domāju, ka mums šī tradīcija patiesībā nav izveidojusies. Līdz šim brīdim valstī nav nostiprinājusies izpratne par to, ko tad mēs īsti meklējam, kādam mērķim un kāpēc,” pauda Ziemele.
Kā ziņots, koalīcijas partijas ir vienojušās, ka nosauks savus Valsts prezidenta amata kandidātus līdz 11.maijam un tad sāks savstarpējas konsultācijas. Līdz šim savus Valsts prezidenta amata kandidātus ir nosaukušas divas opozīcijas partijas – Latvijas Reģionu apvienība šajā amatā vēlētos redzēt deputātu Mārtiņu Bondaru, partija “No sirds Latvijai” – parlamentārieti Gunāru Kūtri. Koalīcijas partijās ”Vienotība” un Zaļo un zemnieku savienība minēti vairāki iespējamie kandidāti, Nacionālā apvienība kā iespējamo pretendentu minējusi Eiropas mēroga juristu Egilu Levitu.
Komentāri (14)
Absints 28.04.2015. 11.21
Sabiedrības diskusijai nav nekādas nozīmes. Tāpat kā nav nozīmes publiskām prezidentu kandidātu diskusijām. Partijas to neņems vērā, Tā kā tauta tvaiku var izlaist brīvi, un ar to viss beigsies. Bez tam no tagad zināmajiem kandidātiem nebūs neviens, jo pirmajā kārtā nevinnēs neviens. Prezidents būs tas, ko no azotes pēdejā brīdi kāds izvilks. Domāju, ka polittehnologi jau strādā pie šāda scenārija. Nākamā prezidenta vārds visdrīzāk, līdz šim nav publiski parādijies. Domāju, ka būs Berziņš II, neko labāku pie šādas sistēmas nedabūsim.
Tā kā variet spriest vai nespriest, kritizēt vai slavēt, prezidentu iecels Brigmanis, Aboltiņa, Zaķis, Saulītis, Kaimiņš, Liepinš un Ločmele.
3
edge_indran > 28.04.2015. 12.00
———
Sākam IR-šu derības!
Mans variants – būs “Godmanis+VVF II”. Šodienas situācija (hibrīkarš) prasa enerģisku rīcību Rietum-krātijas stratēģisko mērķu (Krievijas izolācijai) īstenošanai. Drīzumā var nākties ieviest sankcijas tranzīta jomā, tad Parex bedrē iegrūstais miljards vairs neliksies kāds būtisks zaudējums.
0
Ēriks > 28.04.2015. 12.31
Ziemelei vajag atņemt pielaidi,jo viņa nav ielāgojusi,ka prezidents ir zem partijām stāvoša persona.
0
Normunds > 28.04.2015. 17.22
Ziemelei vajag atņemt pielaidi,jo viņa nav ielāgojusi,ka prezidents ir zem partijām stāvoša persona.
===================
Precīzi! Neviena partija nebalsos par prezidentu – valstsvīru, bet par prezidentu – izsūtāmo. Prezidents jāievēl tautai.
0
west 28.04.2015. 20.06
Viņi taču neievēl prezidentu tautai, bet sev. Tam ir dažādas pilnvaras, bet pati galvenā ir tā, ka viņš var amnestēt “nepamatoti” notiesātos.
Minam trīs reizes – kam tas var būt aktuāli tuvākajā nākotnē un kādas ir tā kandidāta izredzes, kurš to nespēs apsolīt ?
0
Ebenemezers-3 28.04.2015. 11.00
nav jeegas uztraukumiem , gan jau lembe sen taadu cilveeku atradis , kas tur sabiedriibai ko apspriest? ieveelees saeima , cita lieta ja buutu tautas veeleets
0