Straujuma Dreimanei piedāvājusi strādāt Kultūras ministrijā

Dreimane šo piedāvājumu noraidījusi

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) esot piedāvājusi Valsts kancelejas direktorei Elitai Dreimanei pāriet darbā uz Kultūras ministriju, vēsta LTV raidījums “Panorāma”.

Raidījuma rīcībā esošā informācija liecina, ka Straujuma izteikusi Dreimanei piedāvājumu pāriet strādāt uz Kultūras ministriju darbā, kur pielaide valsts noslēpumam nav nepieciešama. Tomēr Dreimane šo piedāvājumu noraidījusi.

Dreimane aģentūrai LETA apstiprināja, ka viņai šāds piedāvājums izteikts, bet to esot noraidījusi divu apsvērumu dēļ. Pirmkārt, noraidījums saistīts ar to, ka patlaban pielaides valsts noslēpumam jautājumā ir pārsūdzības process, otrkārt, tāpēc ka šis amats neesot līdzvērtīgs pašreizējam amatam, jo viņai piedāvāts Kultūras ministrijas Stratēģijas departamenta vadītāja amats.

Viņa skaidro, ka tas ir būtisks pazeminājums amatā, kam neesot nekāda pamata. “Līdzšinējā amatā man abos periodos ir bijis augsts novērtējums, teicami – Valda Dombrovska laikā un ļoti labi pašreizējās valdības vadītājas laikā,” piebilda Dreimane.

Dreimane pārsūdzējusi Satversmes aizsardzības biroja (SAB) lēmumu anulēt viņai pielaidi valsts noslēpumam. Ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram atbilde jāsniedz mēneša laikā.

Dreimane uzsver, ka pirms pielaides anulēšanas SAB darbinieki nav veikuši pārrunas ar viņu, tādējādi pārkāpjot klasificētajā Ministru kabineta instrukcijā noteikto procedūru, kā arī ignorēja sacīkstes un vienlīdzības principa ievērošanu. SAB gan vairākas reizes ir aicinājis Dreimani ierasties birojā, taču ierēdne sūrojas, ka viņai četras reizes atteikts uz SAB ierasties ar personīgo advokātu. “Uzskatu šo faktu par būtisku procedūras pārkāpumu speciālās atļaujas anulēšanas procesā. Uzskatu, ka valsts drošības iestāde SAB lēmumu pieņēmusi prettiesiski, balstoties uz savu subjektīvo izpratni un interpretāciju par man nezināmiem faktiem,” pauž Dreimane.

Pēc lēmuma par pielaides anulēšanu SAB direktors Jānis Maizītis pavēstīja, ka Dreimanei pielaide valsts noslēpumam anulēta ilgstošas pārbaudes rezultātā, nevis uz šaubu pamata. Lēmums par pielaides anulēšanu balstīts uz vairāku tiesībsargājošo institūciju ilgstošu pārbaužu rezultātiem par konkrētiem faktiem, tostarp ilgstošiem pārkāpumiem Valsts kancelejā saistībā ar informācijas apriti. Arī Ministru prezidente pagājušajā nedēļā norādīja, ka Valsts kancelejas darbinieki ir nopludinājuši slepenu informāciju. To gan Valsts kancelejas darbinieki kategoriski noraida.