Kad klienti saņems atvērtā tirgus priekšrocības?

Tirgus atvēršana mājsaimniecībām gadu mijā tika organizēta neprofesionāli un nedomājot par klientu

No 1.janvāra arī mājsaimniecības elektroenerģiju var brīvi iegādāties elektroenerģijas tirgū, bet kur ir tirgotāju konkurence un kad klienti saņems atvērtā tirgus priekšrocības?

Lielākā mājsaimniecību daļa, runājot par pakalpojumiem, kas nepieciešami mājokļa uzturēšanai, norāda, ka tos izvēlas, pamatojoties uz zemāko cenu. Arī elektrības tirgus atvēršana tika pamatota ar finansiāliem ieguvumiem klientam. Tomēr, vērojot situāciju divus mēnešus pēc tirgus atvēršanas, redzam, ka lielākajai daļai mājokļu uzturēšanas izmaksas elektrības dēļ pieaug. Vai tas turpināsies un ko gaidīt iedzīvotājiem?

Latvijas reģionā tiek prognozēts elektroenerģijas cenu samazinājums, jo plānots, ka 2015.gada beigās darbu sāks jaunie pārvades savienojumi, kas savienos Lietuvu ar Zviedriju un Poliju. Proti, samazināsies cenu atšķirības starp dažādiem cenu apgabaliem – vienotais Baltijas tirgus vairs nebūs tik ierobežots ar pārvadāmajām jaudām, tādēļ tiek prognozēta cenu izlīdzināšanās. Piemēram, šā gada februārī “Nord Pool Spot” biržas vidējā cena Igaunijas reģionā bija 33,42 EUR/MWh, savukārt Latvijas reģionā tā bija par 15% lielāka (39,44 EUR/MWh).

Jaunajiem starpsavienojumiem jāveicina elektroenerģijas cenu samazinājums Latvijā. Tās cena biržā veidojas saskaņā ar pieprasījuma un piedāvājuma principu, ko ietekmē pārvades jaudas, laika apstākļi, saražotās elektroenerģijas apmērs u.c. faktori. Patlaban ir skaidri redzams, ka tie, kas šā gada sākumā noslēguši līgumu un fiksējuši cenu uz diviem gadiem, būs zaudētāji, ja cena nākotnē krietni samazināsies.

No patērētāju viedokļa kopējais ikmēneša maksājuma pieaugums ir sāpīgs un tas jāsamēro ar to spēju finansēt izmaksu pieaugumu jeb iespējām palielināt mājsaimniecības ienākumus vai iespējām ietaupīt. Jau pagājušā gada decembrī bija redzams, ka iedzīvotājiem trūkst informācijas par brīvo elektroenerģijas tirgu, tā darbības principiem, par piedāvājumiem un reālajām izmaksām, lai viņi varētu pieņemtu izsvērtu lēmumu un saprastu tā sekas.

Statistika rāda, ka janvārī no Latvijas aptuveni 840 000 mājsaimniecībām elektrības tirgotāju bija nomainījušas aptuveni 5600, saglabājot fiksētu elektroenerģijas cenu, savukārt iegādāties elektrību par mainīgu cenu bija gatavas apmēram 6000 mājsaimniecību. Tiesa, jāatceras, ka ir daudz t.s. aizsargāto lietotāju, proti, daudzbērnu ģimeņu un trūcīgo vai maznodrošināto, kuri noteiktu elektrības apjomu var saņemt, par to maksājot bijušo “Starta” tarifu, viņiem elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojumu līdz šā gada beigām nodrošina AS “Latvenergo”. Janvārī šādu mājsaimniecību skaits attiecīgi bija 16 000 un 49 000. Vairums izlēma nedarīt neko, kaut gan tirgū bija izdevīgāki piedāvājumi par AS “Latvenergo” universālā piedāvājuma cenu.

Par mājsaimniecību budžetiem jāvērtē arī tas, ka nākotnē mājsaimniecību izdevumu pieaugumu par patērēto elektroenerģiju ietekmēs arī citi faktori. Pirmkārt, ikviens patērētājs apmaksā gan elektroenerģijas tirgotāja elektroenerģijas izmaksas (apmēram trešā daļa no kopējā maksājuma), gan elektroenerģijas pārvades un sadales pakalpojumus, gan arī t.s. “zaļo enerģiju” jeb obligāto iepirkuma komponenti (OIK), kas šogad saglabāsies esošajā apmērā.

Otrkārt, Direktīva 2012/27/EK paredz pienākumu tirgotājiem veikt investīcijas, kas mazinātu patēriņu jeb veicinātu taupīšanu. Jebkuras investīcijas lielākā vai mazākā apmērā apmaksā gala patērētājs. Šai sakarā šogad februārī Rīgā notikušajā enerģētikas forumā tika prognozēts elektroenerģijas cenas pieaugums 9-16% apmērā, bet patēriņa samazinājums 6-8%.

Klientu apkalpošana ir vēl viens būtisks apstāklis, kas patlaban ietekmē klienta izvēli par labu kādam elektroenerģijas tirgotājam. Manuprāt, tirgus atvēršana mājsaimniecībām gadu mijā tika organizēta neprofesionāli un nedomājot par klientu. Nebija skaidras un saprotamas informatīvas kampaņas, kā izvērtēt piedāvājumus – tie lielākoties izskatījās sarežģīti un grūti saprotami, tai skaitā ar dažādām slēptām papildu izmaksām (mēneša maksa, rēķina piegāde u.c.).

Ir lietas, ko mēs nevaram ietekmēt, t.i., pretoties tirgus konsolidācijai vai atteikties no atjaunojamo dabas resursu izmantošanas. Tomēr ir ļoti svarīgi un nepieciešami saglabāt racionālo šajās labajās idejās un īstenot to, kā arī nodrošināt gala patērētājus ar adekvātu un viegli saprotamu informāciju, jo ar pārdomātiem lēmumiem patērētājs var piedalīties konstruktīvā labo ieceru realizēšanā.

Autore ir SIA HAUSMASTER valdes locekle