Nedod Dievs, ka mūsu mežos parādās „skrējēji” ar pistolēm!
Pa Rīgas un Pierīgas mežiem skrienu 45 gadus, kas nozīmē – vairāk par 100 tūkstošiem kilometru. Manā dzīvē ir bijuši mēneši, kad esmu noskrējis vairāk par 1000 kilometriem, tagad labi, ja noskrienu 80 mēnesī, savulaik skrēju ātri, tagad – klibojot, savulaik labprāt skrēju katrā kalnā, šobrīd – apkārt tiem. Pagājušo sestdien Rīgas rogainingā startēja vairāk nekā 1000 cilvēku, un gandrīz visi vienlaikus dienas vidū ieskrēja Kleistu mežā. Izrādījās – tur visi Imantas suņmīļi bija aizveduši klusumā pastaigāties savus mīluļus, un gan suņi, gan saimnieki bija panikā par milzīgām skrienošu ļaužu masām.
Vienmēr esmu izvēlējies skriešanai meža taku, un kur vēl Rīgā ērti skriet, ja ne pa Biķernieku mežu vai Šmerli – šeit esmu noskrējis desmitiem tūkstošus kilometru. Un ticiet – es neesmu ne čaklākais, ne meistarīgākais, ne uzcītīgākais orientierists savā vecuma grupā. Vismaz daži mani jaunības draugi šajā laikposmā saskrējuši divtik.
Šajā laikposmā skrienot esmu sastapies ar tūkstošiem suņu, kas pie saites vai bez tās, brīvi skrienoši un rejoši vai savās darīšanās aizņemti šķērsojuši manu skrējienu. Arī mani, kā jebkuru citu skrējēju, ir satraukuši suņi, kuru dēļ esmu bijis spiests apstāties, lai rējējam izskaidrotu, ka viņš ir kļūdījies. Diezgan viegli novērtēt – dobermanis, rotveilers un dažādi terjeri ir iegansts uz brīdi skriešanu pārtraukt. Labradors, vācu aitu suns un mazāki kranči labprāt pieņems uzaicinājumu pievienoties tavam skrējienam, bet tālumā atskanēs saimnieku izmisīgie “Džeri, Džeri…” vai “Zero, Zero, pie manis!”. Haskijs mežā nozīmē, ka mēs esam netīšām tikušies, un viņš labprāt pados ceļu.
Manos simttūkstoš kilometros man neviens nav centies iekost, tiesa, dažas reizes esmu nometies četrrāpus, lai pierādītu, ka šoreiz suņam nav taisnība, un lielākais šajā situācijā esmu es. Nu labi, esmu paņēmis rokā arī lielāku zaru, tad gan rējējs, kā likums, atceras, ka viņam ir arī citas darīšanas. Man līdz šim nebija ienācis prātā, ka es varētu ņemt līdzi pistoli treniņā. Man ir draugs, kas treniņā Mežaparkā ņem līdzi gabalu desas ar ko suņus pielabināt, tiesa, dažkārt pēc sarunas svešais suns ne tikai pavada kopā ar viņu visu treniņu, bet pavada līdz mājām un jūtas apvainots, ka netiek ielaists dzīvoklī.
Es tiešām uzskatu, ka suns mežā ir jāved pie saites, īpaši, ja tas nav zelta retrīvers ar pastāvīgu laimīgu smaidu sejā. Es tiešām uzskatu, ka klaiņojošie suņi un kaķi ir nevēlama parādība un ar to problēmu jātiek galā, galvenokārt tādēļ, ka nodara postu dabai.
Tomēr tad, ja kāds dodas skriešanas treniņā ar kaujas pistoli, ņemot līdz otru aptveri (!), es jūtos daudz vairāk apdraudēts nekā gadījumā, ja mani pārsteidz dusmīgs kvankšķis.
Skriešana visā pasaulē ir neticami drošs pasākums. Esmu skrējis Kolumbijā, esmu skrējis cauri Riodežaneiro graustu rajoniem un gar Āfrikas nabago būdiņām. Skrējējs pasaulē patiesībā nekur nav apdraudēts. Ja kādam skrējējam ienāk prātā ņemt līdzi pistoli, to varētu uzskatīt par paranoju (paniskām bailēm). Bet tā otra aptvere izskatās pēc vēlmes šaut un šaut.
Pašlaik publiskajā telpā un likumsargājošajās institūcijās par vainīgo personu nesenajā Biķernieku meža konfliktā, kur skrējējs raidīja šāvienus suņa virzienā, tiek padarīts “Ghetto Games” organizators Raimonds Elbakjans, kurš, apzinoties situācijas nopietnību, aizturēja neprātīgo skrējēju. Es teiktu – nedod Dievs, ka mūsu mežos parādās „skrējēji” ar pistolēm.
Autors ir ārsts, orientierists
Komentāri (112)
J.Biotops 27.03.2015. 20.52
Sunītim vienmēr ir taisnība. Vēl lielāka un komplektā ar absolūtu bezatbildību ir tikai viņa saimniekam.
Visādiem nejēgām, kas skraida apkārt tur, kur sunīšiem pastaiga, pašiem jāuzmin, ka šis mīļais sunītis nekož. Tas attiecas arī uz bērniem, kam vispār nav ko vazāties apkārt vai uz skolu.
Pirms dažiem gadiem viena diža suņoloģe pa radio jau ieviesa skaidrību par to, kāpēc mīļš sunītis liftā sakodis nejauku bērnu – puisītis pats bijis vainīgs, jo baidījies no suņa, kurš to jūt, sanervozējas un spiests kost. Vēlāk tā pati mācīja, ka cilvēkam, ieraugot suni, jānostājas pie sienas un jāgaida, ko mīļais kustonītis darīs.
Vienā ziņā gan Latvijas suņi un saimnieki tiek nepatiesi apvainoti, pat diskriminēti. Londonā par suņa atstātu zīmīti uz ielas saimniekam jāsamaksā 500 viņējās naudiņas – vai tad latvju suns un viņa sūds mazāk vērtīgi? Tāda necieņa dziļi aizskar manu patriotismu.
6
traductrice > J.Biotops 28.03.2015. 08.45
ekh… vienā ziņā raisītā diskusija ir kliedējusi manas konspirācijas teorijas par to, ka Stradiņš ir ierosinājis masveidīgu kampaņu savai aizstāvībai :) suņu nīdēju virtuālajā vidē tik tiešām ir nospiedošais vairākums (“draugi” laikam dzīvojas pa mežiem).
Varu piekrist, ka intensīvi izmantotās publiskās vietās suņu staidzinātāju, aliņu dzērāju, skrējēju un pastaigu cienītāju skaits nenovēršami var sasniegt kritisko masu, kas rada konfliktu. Šā iemesla dēļ es arī neeju uz “publisko” mežu, kas atrodas vien 5min attālumā no mājas, bet brienu pa brikšņiem, kur man ir maza iespēja sadurties ar kādu pretīmnācēju. Es dzīvoju tādā vietā, kur man ir šāda iespēja. Ja man šādas iespējas nebūtu, man nebūtu arī suņa.
Un tomēr, sākotnējās diskusijas tēma bija “īpatnis”, kas intensīvi apmeklētā publiskā vietā apgrozās līdz zobiem apbruņots un kas “apdraudējumu sev” izvērtē pēc sev vien zināmiem kritērijiem un psiholoģiskās (ne)stabilitātes. Es negribētu, lai liktenis mani noliktu uz vienas takas ar šādu personu. Tāpēc, lai nebūtu jāpaļaujas uz likteņa nejaušību, gribētu, lai būtu tomēr mehānisms, kas paranoiķiem, kam visur rēgojas apdraudējums, nebūtu brīvi pieejams kaujas ierocis. Suņi šeit “ņipričom”.
0
traductrice > J.Biotops 27.03.2015. 23.25
dzīvoju pie Juglas ezera un katru dienu eju pastaigā ar savu suni. Ņemu līdzi Rimi lieluma maisu, un kamēr mans latvju suns izošņā krūmus un noliek arī kādu čupu, es pielasu pilnu maisu ar tukšajām pudelēm, maisiņiem un čipšu pakām, ko atstāj homo sapiens. Zini, piemēslotie meži un ezermalas manu patriotismu aizskar daudz vairāk nekā suņa atstāts sūds.
0
Ēriks > J.Biotops 28.03.2015. 10.03
Izstrādājot MK 2006.gada 4.aprīļa noteikumus Nr.266 „Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai, pārvadāšanai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai” tika nolemts, ka uzpurnis kā obligāts lietojams tikai suņiem, kas atzīti par bīstamiem (tātad ir jau reiz uzbrukuši cilvēkam vai dzīvniekam un par to ir ziņots attiecīgai komisijai, kura pieņem lēmumu par suņa atzīšanu par bīstamu). Tas ir noteikts minēto MK noteikumu 12.2.punktā – „sunim ir uzlikts uzpurnis, ja suns ir atzīts par bīstamu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kritērijiem un kārtību, kādā suni atzīst par bīstamu un nosaka turpmāko rīcību ar to, kā arī par prasībām bīstama suņa turēšanai’’.
Vēl viens gadījums, kad sunim jābūt uzliktam uzpurnim, ir to pārvadājot sabiedriskā transportā.
Pārējā laikā suns var būt ar vai bez pavadas, bet bez uzlikta uzpurņa.
0
Optiskais Tēmeklis > J.Biotops 28.03.2015. 13.31
Biotop, kādreizējais prokurors Armands Stumbergs bija sazvaigžņojies tieši tāpat kā pēdējā laikā TV bieži rādītais Raimonds Elbakjans. Par izlaisto vecā Elbakjana puišeli aizdomas par rakstura dīvainību izpausmēm jau bija diezgan ilgu laiku pirms šī negadījuma. Džeks “moderns”, pompozu un dekoratīvu agresivitāti uzskata par atdarināšanas un publiskas spēlēšanas vērtu.
Žēl vecā Elbakjana, — viņa viedoklis un attieksme īsti nav skaidri, tomēr Vecā adekvāta nejaukšanās senajam autosporta amatniekam godu nedara: puika izaudzis un nav novaldāms, tātad — tēvam vairs nav autoritātes. Žēl arī sakarīgāko Raimonda Elbakjana kolēģu Ghetto geimeru organizācijā, — loģiski domājošie turpmāk no šī mačo pārstāvēto firmu aktivitātēm uzmanīsies un pareizi darīs.
0
J.Biotops > J.Biotops 28.03.2015. 09.18
Par sazvērestību (nevis „konspirācijas”) teorijām man pieredzes mazāk, kā par kaujas ieročiem un suņiem.
Pistolei un sunim ir viena būtiska kopīga pazīme – abi uzliek nopietnus apgrūtinājumus turētājiem un turētāja bezatbildība var izrādīties bīstama apkārtējiem arī bez ļauna nolūka. Nepieskatīts suns zinām ko var izdarīt, bez vajadzības dumji nēsāta pistole taisni pati prasās atņemta nonākt citās rokās un tad… Pirms gadiem kāds nopietnā lietā iesaistīts prokurors zaudēja amatu, jo nebija sapratis, ka uz krogu ejot, tieši viņš šaujamo līdzi ņemt drīkst vēl mazāk, kā, piemēram, es, jo mani izprovocēt uz muļķību nevienam nevajag. Ko nozīmē suns kaimiņiem daudzdzīvokļu mājā un ko – uz ceļa riteņbraucējam, arī mazliet zinu.
Negadījumos kopīgais – saimnieka stulbums, ne kustoņa vai ieroča klātbūtne. Par to laikam mums domstarpību nav?
0
J.Biotops > J.Biotops 28.03.2015. 06.49
traductrice – pašam suņa nav, bet paziņa, kam ir, tieši tāpat savāc savu suņu atstāto un ne tikai bailēs no soda.
Bet lasītpratējiem vajadzētu uztvert, ka manu „patriotismu” un vienkārši veselo saprātu aizskar nevis suņa sūds, bet gan Latvijas likumu un sabiedrības iecietība pret suņu saimnieku suniskām cūcībām. Neredzu pamatu tam, ka citur apkārtnes piemēslotāji, vienalga, paši vai ar suņa palīdzību, ir sodāmi, bet Latvijā nav.
0
angry 27.03.2015. 13.56
un kā izrādījās, bīstami ir nevis suņi vai ieroči, bet nelīdzsvaroti cilvēki ar bandītiskām tieksmēm, kas cilvēkus piekauj vienkārši par to, ka to uzvedībā kas nav paticis.
3
jupis > angry 27.03.2015. 16.24
Pārfrāzējot teicienu: “nogalina nevis ieroči, bet cilvēki. Taisnība, bet ieroči palīdz”
Viena no labākajām Latvijas (un Eiropas) iezīmēm ir ieroču kulta un kovboju mentalitātes trūkums. Esmu pārsteigts par salīdzinoši lielo šāvēja atbalstu komentāros, un ceru, ka bruņoti skrējēji un kino gājēji Latvijā nekļūs par normu.
0
v_rostins > angry 28.03.2015. 07.41
angry
ko tad jūs iesakāt – aizliegt tādiem kā Elbakjans nēsāt dūres?
____________
Nēsāt ieroci, lai vajadzības gadījumā apstādinātu slimu mērgli.
0
angry > angry 27.03.2015. 16.34
ko tad jūs iesakāt – aizliegt tādiem kā Elbakjans nēsāt dūres?
0
Optiskais Tēmeklis 28.03.2015. 08.34
Pēteris Apinis centīgi raksta, bet pavirši lasa avotus, tādēļ uz Pētra Apiņa rakstījumiem uzraujas vienīgi tikpat pavirši lasītāji vai, otrs variants, lasītāji, kam patīk meksikāņu TV seriāli un citas modernās pasakas, arī Pētera Apiņa stāsti par 1000 noskrietiem km mēnesī vai Raimonda Elbakjana, kam baskets savulaik beidzies ar pieķeršanu narkotiku lietošanā, stāsti — nūsdienu folklora, ko izplata LTV1 Panorāmas Madara Līcīte u.c. bezatbildīgas pilsētas folkloras izplatītājas. Par šaušanu suņa virzienā vienīgais folkloras teicējs ir Raimonds Elbakjans, par neadekvātam cilvēkam raksturīgu Sigorda Stradiņa klaigāšanu stāstījis ir vienīgi Raimonds Elbakjans, par Stradiņa sejas asiņainību bez sišanas, toties ar fotosēriju facebook-ā, no 2 Elbakjaniem viens Raimonds.
Tomēr ziņas daļā, ko skāris policijas profesionāļu atstāsts, bija arī minēts, ka (pēc brīdinājuma šāviena) Elbakjana varonīgi piekautais un likumu pārkāpjoši atbruņotais Stradiņš… “izlādējis pistoli” un skrējis tālāk. Izlādējis! Ko nozīmē “izlādēt”, nav sapratuši ne tvnet RElbakjana pasakā, ticošie, ne IR Pētera Apiņa pasakas nekritiski lasošie. Būtu jātic Madaru Līcīti no LTV ziņu dienesta apstulbinājušajām Raimonda Elbakjana pasakām par Stradiņa neadekvātu, ko mačo Raimonds tā neitralizēhus, ka arī vēlāk facebook-ā PR nolūkos jāpublisko savu bērnu fotogrāfijas, lai kolekcionētu un palielinātu Raimonda Elbakjana apstāstīto pūļus?
Nez, kādēļ normāli ir tēlot mačo un piekaut cilvēku, kura rīcībai nav seku ne suņa, ne tā saimnieka miesā. normāli nevest suni pavadā — visiem nav obligāti zināt Bernes ganu suņa šķirnes CV — normāli izrādīt savu asiņaino upuri un jau pirmajās 2 dienās savas publiskās liecības mainīt vairākkārt.
Varat būt nekritiski pret sevi, bet pret Pētera Apiņa rakstījumiem un Raimonda Elbakjana stāstiem vismaz loģiskiem derētu būt. Tāpat kā pret Panorāmas Madaru Līcīti kā Raimonda Elbakjana publisko pasaku visiedarbīgāko izplatītāju. Derētu neaizmirsts, ka LTV sabiedriskais medijs vēl pietiekami stiprs — Ingai Spriņģei Artusu Kaimiņu Saeimā iestumt izdevās, tomēr atļaušos cerēt, ka Madarai Līcītei nebūs izdevies par Elbakjana pasaku “patiesumu” pārliecināt klausītāju lielāko daļu.
Paldies iekšlietu ministrijas informācijas daļas ilggadējam darbam, kas spējis tomēr daļu auditorijas pieradināt arī pie termina “izlādēt ieroci” tāpat kā pie dažiem citiem precīziem terminiem.
13
+1
-13
Atbildēt
+1
-12
Atbildēt
+3
-14
Atbildēt
+1
-11
Atbildēt
+4
-12
Atbildēt
+4
-11
Atbildēt
+4
-6
Atbildēt
+2
-3
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
+5
-1
Atbildēt
+10
-1
Atbildēt
+11
-1
Atbildēt
+12
0
Atbildēt
@Ēriks > Optiskais Tēmeklis 28.03.2015. 14.07
Tu uzskati,ka sunim nav nekādu tiesību,tas ir radījums,kuram ir jāpakļaujas jebkurām pret sevi vērstām izrīcībām?
0
Ēriks > Optiskais Tēmeklis 28.03.2015. 14.19
Protams,kā radības kronis un visuma valdnieki mēs varam ignorēt un pārtaisīt visus suņa dabiskos instinktus un izveidot paklausīgu suni-vergu,bet man personīgi tāds suns nav vajadzīgs.
0
Ēriks > Optiskais Tēmeklis 28.03.2015. 11.49
Elementārs piemērs -suņiem nepatīk,ka viņam kāds piebāž seju cieši pie purna un skatās acīs,suņu pasaulē tas neliecina par labiem nodomiem… un ja vēl mēģina pūst dvašu degunā…Ja bērniem to neviens nav pateicis,nav brīnums,ka tik daudz bērnu ir sakosti sejā.
0
Ēriks > Optiskais Tēmeklis 28.03.2015. 10.06
Izstrādājot MK 2006.gada 4.aprīļa noteikumus Nr.266 „Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai, pārvadāšanai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai” tika nolemts, ka uzpurnis kā obligāts lietojams tikai suņiem, kas atzīti par bīstamiem (tātad ir jau reiz uzbrukuši cilvēkam vai dzīvniekam un par to ir ziņots attiecīgai komisijai, kura pieņem lēmumu par suņa atzīšanu par bīstamu). Tas ir noteikts minēto MK noteikumu 12.2.punktā – „sunim ir uzlikts uzpurnis, ja suns ir atzīts par bīstamu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kritērijiem un kārtību, kādā suni atzīst par bīstamu un nosaka turpmāko rīcību ar to, kā arī par prasībām bīstama suņa turēšanai’’.
Vēl viens gadījums, kad sunim jābūt uzliktam uzpurnim, ir to pārvadājot sabiedriskā transportā.
Pārējā laikā suns var būt ar vai bez pavadas, bet bez uzlikta uzpurņa.
http://info.dzivniekupolicija.lv/lv/info-raksti/uzpurna-lietosana-sunim
0
Ēriks > Optiskais Tēmeklis 28.03.2015. 10.22
Nav ko likt mīnusus,arī suņiem,tāpat kā cilvēkiem, ir psiholoģiska noturība vai nenoturība,kuru var pārbaudīt un izvērtēt.Atbildīgs suņa īpašnieks pārzina sava suņa rakstura īpašības,vērīgs,zinošs cilvēks spēj noteikt pretimnākoša suņa raksturu un iespējamo rīcību.
0
Ēriks > Optiskais Tēmeklis 28.03.2015. 10.08
Tā ir viena no lietām,kuru vajadzētu mācīt jau bērnudārzā -kā apieties ar suņiem.
0
Ēriks > Optiskais Tēmeklis 28.03.2015. 10.40
Edgars Avotiņš te rakstīja,ka bioloģijas mācīšana ir dārgs un nevajadzīgs prieks,tieši šādos gadījumos varam redzēt,ka tas ir muļķīgs,īsredzīgs viedoklis.
Piemērs – visiem patīk vērot ūdensputnu rosīšanos pilsētas ūdenskrātuvēs,bet,ja pilsētas varā ir cilvēki,kas nekā no dabas nesajēdz,tad dod rīkojumu izpļaut ezerā visas piekrastes niedres,lai būtu smuki un putniņiem vairāk vietas,kur peldēt,nesaprotot,ka izposta visas piemērotās šo pašu putniņu ligzdošanas vietas un gulbji no šī ezera aizvāksies prom.
0
Ilze Pētersone > Optiskais Tēmeklis 30.03.2015. 15.24
tieši tā – bērniem ir jāmāca kā izturēties pret suņiem ! Nedrīkst likt seju klāt pie suņa purna, raut aiz astes, pēkšņi pamodināt, līst pie tā barības trauka. Saprātīgi vecāki, kam mājās ir suns to iemāca, tāpat arī to,kā izturēties pret svešu suni
0
kristaps_freimanis > Optiskais Tēmeklis 28.03.2015. 13.53
“Tā ir viena no lietām,kuru vajadzētu mācīt jau bērnudārzā -kā apieties ar suņiem. ”
===
Bieži palīdz pieliekšanās, izliekoties, ka paņem akmeni…
0
andrejs > Optiskais Tēmeklis 28.03.2015. 11.26
Tā ir viena no lietām,kuru vajadzētu mācīt jau bērnudārzā -kā apieties ar suņiem.
——————————
kā to saprast? Mācīties kā piespiesties pie sienas, uz kuru pusi skatīties un cik ātri drīkst iet?
0
andrejs > Optiskais Tēmeklis 28.03.2015. 09.50
cik esmu informēts par ieroča lietošanu, tad kategoriski aizliegts lietot ieroci pret bēgošu cilvēku. Pat, ja viņš tevi pirms tam ir apzadzis vai piekāvis. Ieroci drīkst izmantot tikai, lai atvairītu uzbrukumu, vispirms brīdinot, tad šaujot gaisā un tikai tad ir atļauts veikt tēmētu šāvienu, turklāt tā, lai nodarītu pēc iespējas mazāku kaitējumu uzbrucēja veselībai.
Elbakjans rīkojās pretēji -kad Sigords bija izšāvis gaisā, atbaidījis suni un skrēja prom no notikuma vietas un vairs nekādus draudus neradīja ne Elbakjanam, ne mīļajam sunītim, ne kādam citam. Viņš uzbruka bēgošam cilvēkam.
Tas, ka Elbakjans pēc pakaļdzīšanās un uzbrukuma Sigordam nav sašauts, liecina par Sigorda spēju adekvāti novērtēt situāciju un var teikt, ka elbakjanam ir baigi paveicies. Tā ka runāt, ka Stradiņam ir kau kas kopīgs ar šo Zikovu ir vismaz nekrietni.
0
J.Biotops > Optiskais Tēmeklis 28.03.2015. 09.26
Vai nu pirmā reize, kad visu nevainojami zinošā un izprotošā „sabiedriskā doma” negrozāmi atšķir labos zēnus no sliktajiem. Kad tas noticis, atsevišķiem atkritējiem vairs nekas nav panākams.
0
kristaps_freimanis > Optiskais Tēmeklis 28.03.2015. 13.54
“suņiem nepatīk”
==
Kāda atšķirība, kas šiem “nepatīk”?
0