Francijas reģionālo vēlēšanu kārtā Sarkozī partija apsteidz Lepēnas konservatīvos • IR.lv
⟵ Atpakaļ

Francijas reģionālo vēlēšanu kārtā Sarkozī partija apsteidz Lepēnas konservatīvos

28
Nacionālās frontes atbalstītāji priecājas par rezultātu vēlēšanās. Foto: AFP/LETA
23. marts , 2015 8.19

Vēlēšanām pēc nedēļas notiks otrā kārta

Francijā svētdien aizvadītajās reģionālajās vēlēšanās visvairāk balsu ieguvusi eksprezidenta Nikolā Sarkozī konservatīvā Tautas kustības savienība (UMP) un tās sabiedrotie, atstājot galēji labējo Nacionālo fronti (FN) otrajā vietā, liecina nobalsojušo vēlētāju aptaujas.

Pirmajā vēlēšanu kārtā UMP un tās sabiedrotie ieguvuši 29,7% līdz 32,5% balsu, liecina nobalsojušo vēlētāju aptaujas.

Marinas Lepēnas vadītā FN izcīnījusi aptuveni 25% balsu, bet prezidenta Fransuā Olanda sociālisti – 19,7% līdz 24% balsu. Citas kreisā spārna partijas izcīnījušas līdz 7,7% balsu, vēsta LETA/AFP.

Vēlēšanās, kuru otrā kārta paredzēta 29.martā, francūžiem ir jāizraugās savi pārstāvji 101 valsts departamentā. Otrajā kārtā daudzos departamentos norisināsies cīņa starp UMP un FN kandidātiem. Kā prognozē vēlēšanu vērotāji, sociālisti pēc vēlēšanām varētu zaudēt vairāk nekā pusi no 61 valsts departamenta, kurā viņiem patlaban ir vairālums.

Iedzīvotāju aktivitāte notikušajās vēlēšanās bijusi vairāk nekā 50% – tas ir vairāk nekā prognozēja eksperti.

 

FrancijaMarina LepēnaNacionālā fronteNikolā Sarkozī

Komentāri (28)

Aldis-2 23.03.2015. 10.00

Citāts: “Sarkozija partija apsteidz Lepēnas konservātīvos”

Francijas Iekšlietu ministrijas vietnē (http://elections.interieur.gouv.fr/departementales-2015/FE.html) rakstīts, ka balsis ir saskaitītas 96 no 98 departamentiem, un rezultāti ir šādi:

25,12% – Front National (FN)

21,12% – Union de la Droite (UD, labējo savienība – dažu partiju apvienība)

13,05% – Parti Socialiste (PS)

8,15% – Union de la Gauche (UG, kreiso savienība)

6,83% – Divers droite (DD, dažādie labējie)

6,74% – Union pour un Mouvement Populaire (UMP, Sarkozija partija)

6,70% – Divers gauche (DG, dažādie kreisie)

Pirms pusotra gada Francijā bija pašvaldību vēlēšanas. Sociālistu premjerministrs skaļi paziņoja, ka par FN nobalsoja tikai nieka 3% vēlētāju. Mazliet vēlāk Eiroparlamenta vēlēšanās par FN nobalsoja 25%.

Daži mēdz melot pat paši sev.

No kā bija radušies 3%? Vienkārši. No 16’000 pašvaldībām FN bija piedalījusies tikai ap 200 pašvaldību vēlēšanās, līdz ar to 15’800 pašvaldībās par FN nemaz nebija iespējams nobalsot.

Pašlaik FN ir vispopulārākā partija Francijā.

Lai tās nozīmi mazinātu, rezultātus pasniedz citādi.

FN – 25%

UD – 21%

PS – 13%

– skan katastrofāli.

Savukārt, ja saskaitīt visas labējās un kreisās sīkpartijas kopā, tad rezultāti izskatās citādi.

Kāpēc sev melot, gan nav skaidrs…

Francijā ir ap 100 departamentiem. Rezultāti dažos:

Aisne

FN – 39%

UG – 23%

UD – 19,5%

Var

FN – 39%

UD – 35%

PS – 7,5%

Gard

FN – 35,5%

UD – 22%

PS – 9%

Aube

FN – 35%

UMP – 19%

DD – 16,5%

Oise

FN – 35%

UD – 30%

UG – 20%

Haute-Marne

FN – 35%

DD – 32%

UMP – 12,5%

Somme

FN – 34%

UG – 15%

UD – 13%

Bouches-du-Rhône

FN – 33,5%

UD – 26,5%

DG – 12%

Aude

FN – 33,5%

PS – 32%

FG – 9,5%

Yonne

FN – 32,5%

UD – 26,5%

UG – 15%

Hérault

FN – 32%

PS – 17%

UD – 12%

Moselle

FN – 32%

PS – 18%

DD – 14%

Marne

FN – 32%

UMP – 22,5%

PS – 15%

Nord

FN – 32%

UD – 30,5%

PS – 19%

Seine-et-Marne

FN – 31%

UMP – 25%

PS – 14%

Ardennes

FN – 31%

UD – 28%

DG – 11%

Loire

FN – 30,5%

DD – 21%

DG – 10%

Meuse

FN – 30%

DD – 28%

PS – 18%

Meurthe-et-Moselle

FN – 29,5%

PS – 22%

UD – 16%

+8
0
Atbildēt

15

klusais 23.03.2015. 08.50

Kā nu kurš komentē franču vēlēšanu rezultātus – pie mums sausi konstatē , ka Sarkozī apsteidz Lepēnas konservatīvos , savukārt Berlīnes prese norāda, ka jākoncentrējas uz gaidāmo lielo katastrofu ,kad falšā Zanna Darka būs Francijas prezidente un tad tās būs Eiropas drupas … Katram savs skatījums uz sausajiem cipariņiem .

+6
-1
Atbildēt

2

    Raicha > klusais 23.03.2015. 10.45

    “Pa lielam” jau var Jums piekrist, tik tas, kā ES “ierobežos” Franciju pēc FN Lepēnas kļūšanas par prezidenti, gan ir diezgan uzjautrinoši.

    Jau Grieķiju ES “ierobežoja” ne bez grūtībām.

    Un vienā brīdī “ierobežojamo” skaits var kļūt = “ierobežotāju” skaitu, ko tad?

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    Austras koks > klusais 23.03.2015. 10.01

    Protams, ka Lepēnas un līdzīgu nākšana pie arvien lielākas varas ir drauds Eiropai, bet ne lielāks drauds kā socdemi, liberāļi un visādi citādi kreisie, kas atbalsta masvrida imigrāciju. Kaut Francijā arī konservatīvie ir tādi nekādi.

    Francūžiem Krievija ir tālu un tās draudus tie nejūt un īpaši Krievijas potenciālie draudi viņus neinteresē. Toties viņiem sāk noriebties milzīgais integrēties nespējīgo imigrantu daudzums, un visādu socdemu, liberāļu un citu kreiso atbalsta politika imigrācijai, kā arī Francijas konservatīvo nenoteiktā un pielaidīgā nostāja imigrantu jautājumā, līdz ar to viņi izvēlas balsot par to, kas sola novērst tās problēmas, kas cilvēkiem ir pie pašu sētas durvīm, neatkarīgi no tā, vai tas novērsējs draudzējas vai nedraudzējas ar Krieviju.

    Savas deguna priekšā redzamās problēmas cilvēkiem vienmēr ir labāk saprotamas, un tās viņi risinās vienmēr pirmām kārtām.

    Tādēļ, ja Eiropas politiķi nevēlas, lai daudzās valstīs pakāpeniski arvien lielāku varu iegūst visādi radikāli krievu draugi, ir beidzot nopietni jāsāk skatīties uz imigrācijas problēmām un to ierobežot. Un ne tikai uz imigrāciju no ārpus Eiropas, bet arī Eiropas ietvaros.

    Kādēļ lai attīstīto rietumvalstu iedzīvotājiem patiktu arī visādi Austrumeiropas imigranti. Man, piemēram, arī nepatiktu, ja te sabrauktu kvantumos kaut kādi francūži vai itāļi. Tas ir tikai normāli, ja cilvēkiem nepatīk, ka masveidā ierodas svešu kultūru pārstāvji. Pret dažiem imigrantiem nevienam nav pretenziju, tie vienmēr integrējas. Bet masveidā ieradušies imigranti neintegrējas, bet veido savas kopienas.

    Tāpat imigranti veicina noziedzības palielināšanos, jo imigrantu pamatmasa tomēr ir nepavisam ne izglītoti vai turīgi iedzīvotāji, bet pamatmasa tomēr ir visādi “haļavščiki”, bandīti, zagļi, neizglītotie un citādi neveiksminieki.

    Savukārt, uz argumentu, ka imigranti dara tos darbus, ko nedara vietējie, risinājums ir vienkāršs – vajag nogriezt visādus pabalstus vietējiem nestrādājošajiem, un turēt tos stingros rāmjos, ja tie vēlas protestēt, ka šiem tagad būs jāstrādā un pabalstus nemaksās. Tad vietējo sliņķu masa būs spiesta sākt domāt un strādāt, un nebūs jādomā par visādu imigrantu aicināšanu, no kuriem tāpat liela daļa ir tādi, kas strādāt nevēlas.

    +9
    -1
    Atbildēt

    0

dzeris49 23.03.2015. 09.47

Socialisti ar savu emigrācijas politiku un izdabāšanu arābiem un citiem emigrantiem, uz kuru balsīm, viņi, lielā mērā, balstās, krietni cēluši Lepēnas popularitāti.

Francijā valdošā antisemītisma dēļ uz Izraelu emigrē tūkstoši ēbreju, jo valsts nespēj tos aizsargāt no arābu fanātiķiem.

Sarkozi ir vienīgais, par ko tur vēl var balsot.

+3
-1
Atbildēt

6

    aivarsk > dzeris49 23.03.2015. 18.51

    Aldim taisnība – krievmīlēšana ir franču politikas neatņemama sastāvdaļa! Kā sarkozī izpildījās Grūzijas kara laikā, atceraties! Bet LePēna ir sarkozī un olāna meita – tieši viņu nespēja gadiem tikt galā ar melnajiem “frančiem” rada pieprasījumu pēc tādas alternatīvas, rada mums neizdevīgu un bīstamu skepsi pret visu ES kopumā! Franči domā, sliktāk jau nebūs un Francija ir liela valsts, pati tiks galā, bez ES. Mums tas ir neiespējami bīstami, tāpēc mums bija jābūt ES konservatīvo vērtību aizstāvju pirmajās rindās, neļaujot tādiem frīkiem uzurpēt Eiropas vērtības, novest ES līdz kraham.

    Daudzi nesaprot, ka šobrīd status quo saglabāšana un Eiropas attīrīšana no radikālā islāma, no radikālā rusisma, no radikālā homoseksuālisma ir svarīgākie jautājumi, lai ES vispār spētu eksistēt, jo cilvēku neapmierinātība ir sasniegusi revolucionāru situāciju!

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    dzeris49 > dzeris49 23.03.2015. 11.00

    Tad jau Francijā, kā Latvijā, vispār nav par ko balsot.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    J.Biotops > dzeris49 23.03.2015. 11.12

    dzeri – Par laimi, mums tur nav jābalso. No Latvijas viedokļa jau sen pie viņiem visi līdzvērtīgi.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    Edgars Avotiņš > dzeris49 23.03.2015. 10.55

    Un cik Francijā ir arābu? Kas gan viņiem var liegt pievienoties Islama valstij?

    Tādā stilā tālu tiksim!

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    Aldis-2 > dzeris49 23.03.2015. 10.10

    dzeris raksta: “Sarkozijs ir vienīgais, par ko tur vēl var balsot”

    Par Krieviju, Ukrainu un Krimas okupāciju Sarkozijs izsakās tâpat kâ Lepēna. Abi divi ir draugos ar Putinu.

    Re, ko saka Sarkozijs:

    «La Crimée choisit la Russie, on ne peut pas leur reprocher» (“Krima izvēlas Krieviju, nevar viņiem pārmest.”)

    «Si le Kosovo a eu le droit d’être indépendant de la Serbie, je ne vois pas comment on pourrait dire avec le même raisonnement que la Crimée n’a pas le droit de quitter l’Ukraine pour rejoindre la Russie.» (“Ja Kosovai ir tiesības būt neatkarīgai no Serbijas, es neredzu kâ mēs varētu teikt, ka Krimai nav tiesību pamest Ukrainu, lai pievienotos Krievijai.”)

    «L’Ukraine a 42 millions d’habitants, il y a un tiers de russophones… Au moins une dizaine de millions de russophones, ce n’est pas anecdotique. Il faut certainement trouver les moyens d’une force d’interposition pour protéger les russophones d’Ukraine tant que la situation ne s’est pas calmée.» (Ukrainā ir 42 miljoni iedzīvotāju, trešdaļā ir rusofoni… Vismaz desmit miljoni rusofonu, tas nav joks. Noteikti jāatrod līdzekļi, lai aizsargātu Ukrainas rusofonus, lai situācija nomierinātos.)

    Kaut kādā ziņā Lepēna pat ir mazāk bīstama par Sarkoziju. Sarkozijs var kavēt visas ES rīcību, jo Eiropa būtu spiesta rēķināties ar Sarkoziju, savukārt Lepēnu ES izolētu un neņemtu nopietni. Turklāt paši franči Lepēnu ilgi nepaciestu un pēc pusgada nodibinātu Sesto republiku.

    +4
    -1
    Atbildēt

    0

    J.Biotops > dzeris49 23.03.2015. 10.59

    Jau Gruzijas kara laikā bija redzams,ka franču Sarkanāzis ir tāds pats mums pazīstamais „kozjol vaņūčij”.

    +8
    0
    Atbildēt

    0
@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saistītie raksti

Ārpolitika / 15. novembris
Ārskats nr. 100: Vai Tramps kļūst par ļeņinieti? Gazas konflikts Amsterdamas ielās. Amerikai jauna pretraķešu bāze Polijā 1
Ārpolitika / 4. oktobris
Ārskats nr. 95: Izraēla un Irāna uz eskalācijas trepēm; Lepēna uz apsūdzēto sola; cik svarīga ir Vuhledara?
Radars / 25. septembris
Radars pasaulē
Ārpolitika / 13. septembris
Ārskats nr. 92: Harisa, Tramps un Teilora Svifta; Makrons sapinies Gordija mezglā; Meksikas bīstamā tiesu reforma
Radars / 11. septembris
Radars pasaulē
Populārākie raksti
Populārākās tēmas
Donalds Tramps uzņēmējdarbība Igaunija Krievija Ukrainas karš karš Ukrainā NATO latvieši izglītība Lietuva ASV eksports inflācija Baltijas valstis Vladimirs Putins kultūra IKP Rīgas dome Krievijas agresija Vācija

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu

PIETEIKTIES IR SVARĪGĀKAIS