Bez valsts vai pašvaldības palīdzības neiztikt

Vēlreiz par to, kā izbeigt piespiedu dalīto zemes īpašumu

Tieslietu un finanšu ministri esot vienojušies, ka izbeigt piespiedu dalīto īpašumu nav iespējams bez valsts un pašvaldību atbalsta, ar ko būtu jāsaprot arī finansiāla iesaiste. Dzīvokļu īpašniekiem tiktu dota iespēja par taisnīgu samaksu atpirkt no zemes īpašniekiem ēkai noteiktos funkcionāli nepieciešamos zemes gabalus.

Šāds ierosinājums nav jauns un vienmēr atdūries pret dzīvokļu īpašnieku nespēju vai nevēlēšanos zemi atpirkt. Tam ir gan materiāli, gan tīri psiholoģiski iemesli. Daudziem konkrētas ēkas dzīvokļu īpašniekiem nav brīvu līdzekļu, lai zemi atpirktu, jo jāmaksā visiem, nevis tikai maksātspējīgai dzīvokļu īpašnieku daļai. Savukārt psiholoģiski iedzīvotājs šādu pirkumu bieži uzskata par zemē nomestu naudu, jo iegūto domājamo daļu neuzskata par kādu reālu ieguvumu. Te, lūk, ir nepieciešama valsts vai pašvaldības finansiāla palīdzība, kas piešķirtu aizdevumu dzīvokļu īpašniekiem, kuri savukārt līdzekļus atdotu ilgākā laikā.

Informācijā par ministru tikšanos minēts zīmīgs formulējums „par taisnīgu samaksu”. Ja runa ir par tirgus cenām, tad tās nav piemērojamas zemēm, kas atrodas zem citiem īpašniekiem piederošas daudzdzīvokļu ēkas. Šāda zeme ir stipri apgrūtināta, uz tās visbiežāk neko nevar celt, to nevar izmantot kādiem komerciāliem mērķiem, bet nekustamā īpašuma nodoklis jāmaksā katru gadu.

Tādā gadījumā taisnīgo samaksu varētu saistīt ar zemes kadastrālo vērtību, kura šādām apgrūtinātām zemēm ir jāsamazina vismaz par 50%. Tad dzīvokļu īpašniekiem būtu jāmaksā mazāk, valstij vai pašvaldībai jāsniedz mazāks aizdevums. Savukārt zemes īpašnieki arī nebūtu zaudētāji, jo jau tagad, pārdodot zemi kādiem uzpircējiem, cena ir krietni zem šābrīža kadastrālās vērtības.

Ja tiktu pieņemts likums par dalītā īpašuma izbeigšanu, būtu nepieciešams noteikt, cik ilgā laikā dzīvokļa īpašniekiem zeme ir jāatpērk. Tie varētu būt pieci gadi. Turklāt jānodrošina, ka zemi atpērk visi dzīvokļu īpašnieki, darījums nevar notikt dēļ pāris dzīvokļiem. Tādā gadījumā zemes domājamo daļu pašvaldība atpirktu šo dzīvokļu īpašnieku vietā, bet īpašniekiem ilgākā laikā nauda vienalga būtu jāatmaksā.

Atpērkot ēkai piesaistīto zemes gabalu, daudzos iekšpagalmos saglabāsies zemes strēmeles, kuras atlikušas pēc funkcionāli nepieciešamā zemes gabala atdalīšanas. Īpašniekam, visdrīzāk, šīs strēmeles būs tikai klapatas, jo nodoklis jāmaksā, zeme jākopj, iespējams, jāalgo sētnieks, bet labuma nekāda. Turklāt zemi ikdienā izmanto visi apkārtējo māju iedzīvotāji. Šādā gadījumā pašvaldībai būtu jāatpērk šādi zemes gabali. Kaut vai par 30% no kadastrālās vērtības, jo īpašnieks piekritīs, ja zeme būs tikai un vienīgi izdevumi.

Jācer, ka tieslietu un finanšu ministru tikšanās un vienošanās šo jautājumu skatīt koalīcijas partiju sadarbības padomē, tuvina brīdi, kad sasāpējusī problēma tiks atrisināta.

Autors ir Rīgas domes deputāts, „Vienotība”