FOTO: Aicina palīdzēt Ukrainas mācītājam un brīvprātīgajiem

Mācītājs Dmitro Povorotnijs: Karā nav absolūti nekā tīra

Saņemot e-pastu no latvieša Egona Upīša ar aicinājumu atbalstīt Ukrainas Pareizticīgās baznīcas Kijevas patriarhāta mācītāju Dmitro Povorotniju, ziedojot autobusiņa, kaut vai lietota, iegādei, lai uz fronti Ukrainas karavīriem nogādātu palīdzību, atmiņā uzplaiksnīja mācītāja vārds. Jā, viņš bija redzams Kremļa propagandistu uzņemtajā video, pirms vairākiem mēnešiem no kauju rajona pie Krasnij Partizan apdzīvotās vietas izvedot kritušos ukraiņu karavīrus. Mācītājam kritušos automašīnas kravas kastē palīdzēja iecelt separātisti…

Toreiz šis video satrieca daudzus. Mācītājs lietišķi izrīko separātistus, strupi atbild uz viņu jautājumu, kur viņš kritušos vedīs: „Uz mājām. Uz Ukrainu.”

Egons Upītis, kurš internetā sācis vākt ziedojumus tēva Dmitro Povorotnija atbalstam, Ir.lv taujāts, stāsta, ka ir dokumentālists, patlaban dzīvojot Londonā, kur pēc mācībām tagad veido dokumentālo filmu par Ukrainu un tēva Dmitro apbrīnojamo darbību. Egons cer aprīlī atkal doties uz Ukrainu, kur palikšot vismaz gadu. Tad – atpakaļ uz Latviju.

Taču pagājušajā gadā vairāk nekā trīs mēnešus viņš pavadījis Dņipropetrovskā. Tur arī iepazinies ar tēvu Dmitro Povorotniju.

Egons uz Ukrainu devies pērnā gada martā, tūlīt pēc asiņainajiem Maidana notikumiem un eksprezidenta Viktora Janukoviča kaunpilnās bēgšanas no valsts uz Maskavu. „Ukraina toreiz dikti atgādināja Latviju deviņdesmitos ar to būtisko izņēmumu, ka visiem ir mobilie telefoni,” Ir.lv raksta Egons. Redzētais Kijevā un Krievijas pieaugošā propaganda, stāstot par rusofobiem un fašistiem Maidanā, Egonu pilnīgi šokēja, „jo, vairākas dienas tur nodzīvojot, nekā tāda neredzēju. Tieši otrādi: redzēju krievvalodīgos ukraiņus diskusijā ar Maidana patriotiem, kur bez naida tika izskaidroti Maidana mērķi”.

Egons nolēmis atgriezties Ukrainā vēlāk, un to arī izdarījis, par savu apmešanās vietu izraugoties Dņipropetrovsku. Brīnumainas sakritības rezultātā mācītāja Dmitro Povorotnija baznīca atradās „tieši manā rajonā, burtiski 200 metru no manas mājas. Tā arī iepazināmies, kļuvām draugi, un sāku ar viņu kopā braukāt regulāri [uz fronti]”, stāsta Egons. Tad viņš nolēmis veidot filmu – sākumā tai nav bijis konkrēta temata, taču, redzot tēva Dmitro īpašo kontaktu ar karavīriem, kā arī reliģijas lielo nozīmi viņu dzīvē, Egons izlēmis, ka tieši to varētu parādīt dokumentālajā filmā. Kā stāsta Egons, filma patlaban ir montāžas stadijā, ir atrasts finansējums, kas ļaus to pabeigt.

Un nu par mācītāju Dmitro Povorotniju. Viņš kara plosīto Donbasa reģionu pirmo reizi apmeklējis pērnajā aprīlī un uzreiz pamanījis turienes cilvēku nepieciešamību pēc garīgā atbalsta un vadības.

Oficiāli tēvs Dmitro ir 20. Dņipropetrovskas teritoriālās aizsardzības bataljona kapelāns, par savu mērķi viņš ir izvirzījis palīdzēt ikvienam nelaimes skartajam. Apvienojoties ar domubiedriem, priesterim ir izdevies nodrošināt regulāru baznīcas klātbūtni frontē, kur viņš vada dievkalpojumus, kristī, pieņem grēksūdzes, svētī un iesvēta. Līdztekus veic arī nepieciešamo mantu un pārtikas piegādi.

Desmit gadus bijis diakons, nu jau divus gadus kā ir priesteris. Tēvs Dmitro savo braucienos pie karavīriem pabijis ne tikai pie 20. Dņipropetrovskas teritoriālās aizsardzības bataljona. Viņš uzskata, ka galvenais šajā karā ir stāstīt patiesību pat tad, ja tā ir nepatīkama „mūsu pusei”. „Ir jāstāsta, ka karā nav nekā – absolūti nekā! – tīra. Lodes svilpj. Bet tās, muļķes, lido turp un šurp,” kādā intervijā saka tēvs Dmitro.

Kā norāda Egons, vēl viena nozīmīga funkcija, ko veic tēvs Dmitro un brīvprātīgie, ir ievainoto izvešana uz pienācīgu ārstēšanās vietu.

Taču karavīri nav vienīgie, kam tiek sniegts atbalsts – Povorotnija komanda cenšas parūpēties par vietējo slimnīcu un skolu vajadzībām, kā arī palīdz bēgļiem ar apmešanos un pirmās nepieciešamības lietām.

Patlaban lielākā problēma esot transports – viens mikroautobusiņš tiekot dalīts starp divām brīvprātīgo komandām, turklāt bedraino Donbasa ceļu dēļ tas lūzt katru otro nedēļu, raksta Egons.

Nauda tiek vākta Kristīgās labdarības fonda “Svit” un Dmitro Povorotnija vārdā. Viņi esot informēti par šo atbalsta kampaņu, un ziedotāji līdzekļu izmantošanai varēs sekot līdzi „Svit” „Facebook” lapā.

Ziedot palīdzībai priesterim Dmitro Povorotnijam varat šeit.

P.S. 28.martā viesnīcā Roma (Hotel Roma) no plkst. 11 notiks labdarības izsole „Ar mākslu par mieru”, kuru rīko mākslinieku iniciatīvas grupa, lai atbalstītu Ukrainu cīņā par savas valsts nedalāmību, Ir.lv informē Ieva Brante.

Izsoles dalībnieki, ziedojot savus darbus, paudīs savu atbalstu ukraiņu tautai cīņā par savu brīvību un neatkarību. Lai atbalstītu labdarības izsoli, pasākumā piedalīsies arī mūziķi, dzejnieki un citu radošo profesiju pārstāvji. Ieeja pasākumā būs par ziedojumiem, lai visi tā apmeklētāji varētu piedalīties labdarības akcijā. Visi izsolē iegūtie līdzekļi un pasākuma laikā iegūtie ziedojumi tiks izlietoti Ukrainas karavīru un brīvprātīgo vienību atbalstam.