Aizsardzības ministrijai būtu jāsagatavo detalizētāks priekšlikums, kā to panākt
Saistībā ar Ukrainas konfliktu Latvija plāno palielināt izdevumus aizsardzībai līdz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) daudz ātrāk par iepriekš plānoto 2020.gadu. Valsts augstākās amatpersonas vienojušās, ka jaunais mērķis ir to izdarīt jau līdz 2018.gadam, raidījumam “LNT Ziņas sešos” apliecināja Ministru prezidente, kā arī aizsardzības un ārlietu ministri.
Premjere Laimdota Straujuma (V) stāstīja, ka jautājums apspriests gan vakar koalīcijā, gan arī panākta vienošanās Nacionālās drošības padomē, ka līdz 2018.gadam būtu ļoti vēlams sasniegt 2% līmeni.
“Valsts augstākajām amatpersonām – prezidentam, Saeimas priekšsēdētājai, Ministru prezidentei, ārlietu un aizsardzības ministriem – ir vienots viedoklis, ka nepieciešams stiprināt Latvijas drošību, kas ietver gan ārējo, gan iekšējo drošību. Protams, jautājumā par ārējo drošību tā ir mūsu bruņoto spēku stiprināšana. Un tāpēc ir nepieciešami šie 2%, par ko visas amatpersonas ir vienotas, ka mums šis mērķis būtu jāsasniedz daudz ātrāk. Un tas varētu būt, ļoti iespējams, 2018.gads,” atzina aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS).
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) teica, ka tagad atbildīgajām iestādēm, pirmkārt, Aizsardzības ministrijai (AM), būtu jāsagatavo detalizētāks priekšlikums, kā to panākt.
Ministru prezidente norādīja, ka valdība jau šodien uzdevusi AM sadarbībā ar Finanšu ministriju sagatavot savus priekšlikumus izdevumu palielināšanai. Šogad budžeta grozījumi nebūs nepieciešami, bet straujāku izdevumu palielināšanu premjere paredzēja 2016., 2017. un 2018.gadā, kad aizsardzības tēriņiem esot jāsasniedz 2% no IKP.
Jautāta, kas lika mainīt viedokli, jo iepriekš bija runa par 2020.gadu, Straujuma norādīja: “Jā, bija tādas runas, bet mēs redzam, kāda ir ģeopolitiskā situācija. Un ko tur vairs teikt, mēs uzskatām, ka tas ir arī iemesls, kāpēc mums ir jāmaina, jānodrošina papildus savs finansējums aizsardzības spējām.”
Tikmēr aizsardzības ministrs Vējonis otrdien norādīja, ka aizsardzības izdevumi jāpalielina saistībā ar NATO Velsas samitā pieņemtajiem lēmumiem. Latvijai būšot jāpalielina izdevumi, jo tā uzņems NATO spēkus. Esot nepieciešami arī papildu ieguldījumi bruņotajos spēkos. Vienlaikus Vējonis uzsvēra, ka ar šādiem budžeta pieprasījumiem AM valdībā vērsīsies, kad tas būs nepieciešams.
Tāpat neesot nepieciešams mainīt likumu, kas noteic, ka aizsardzības izdevumi 2% apmēra no IKP jāsasniedz ne vēlāk par 2020.gadu, teica Vējonis.
Komentāri (32)
nomale 17.02.2015. 20.26
2% vajag tūlīt un tagad! Pat ne divus, bet visus 3-5. Uzvarēt ar tādu bruņoto spēku finansējumu nevaram, bet padarīt savu okupāciju ienaidniekam stipri nepatīkamu pilnīgi noteikti.
Zemessargu nodaļas un munīcijas noliktavas katrā novadā.
Pāris simtu spaiku, pāris tūkstošu gustavu, lielkalibra ložmetēju, stingeru un snaiperu šauteņu.
Pie pareizas pieejas mēs vienkārši varam kļūt ļoti negaršīgi!
6
v_rostins > 17.02.2015. 23.40
Edgars Avotiņs
Lai veicinātu Latvijas enerģetisko neatkarību, katrā miestiņā pa hidrolīzes spirta brūzim un zinot, ka marodierisms kopš laika ir krievu armijas kara vešanas taktika, glabāt noliktavās mučeles ar metanolu.
0
Edgars Avotiņš > 18.02.2015. 10.31
nomale – ieteiktu Tev painteresēties – varbūt, batalions, kura teritorijā Tu atrodies, daļu mācības nodrošina arī kādā vietā, kas Tev ir tuvāk, jo vispār tā tiek darīts. Piemēram – 25. KB teorētiskās apmācības veic gan Madonā, gan Gulbenē, bet lauka mācības vairākos poligonos dažādās vietās. Nav jau katreiz jābrauc uz bataliona štābu. Kā jau brīvprātīgam, neviens nespiež apmeklēt visas mācības – cik vari.
0
Edgars Avotiņš > 17.02.2015. 23.34
Varu nomierināt – tik traki nav kā Tu saki. “bāzes” ir vairāk.
Bet par izplešanos – derētu vairāk brīvprātīgie.
VAI TU JAU PIETEICIES ZEMESSARDZĒ? (nu ķipa visiem zināmais plakāts)
0
nomale > 17.02.2015. 23.42
Man tuvākā zemessargu bāze atrodas kādu 100 km attālumā. Nezinu nevienu kaimiņu, kas būtu zemessargs, bet esmu drošs, ka daudzi pieteiktos, ja būtu vismaz uz pusi tuvāk.
0
nomale > 17.02.2015. 23.26
Zemessardzei jāizplešas plašākā teritorijā un tieši finansējuma palielinājums šeit varētu palīdzēt (karavīru skaita palielināšana, reklāma, mācības, utt.). Nav normāli, ka visa Latvijas armija koncentrēta piecās karabāzēs. Piecas raķetes un armijas nav! Frontes pirmajās, visvarīgākajās dienās šeit nebūs. Reāli varēsim aizstāvēties tikai tad, ja mums, stundu pēc kara sākuma, būs 300+ nelielu, mobilu, līdz zobiem apbruņotu vienību.
0
Edgars Avotiņš > 17.02.2015. 23.12
Par detaļām varētu strīdēties, bet pamatdomai pilnībā piekrītu.
(ja ar katru novadu domāti administratīvie novadi, tad … nāksies apbēdināt – daudzos no mazajiem novadiem neatradīsies neviens, kas to noliktavu sargās. Pat vislielākajā Latvijas novadā – Madonas novadā – nav atsevišķs batalions – ir kopā pa bijušajiem Madonas un Gulbenes rajoniem ZS 25. KB)
Paskatieties Somiju – pierādīja savu apņēmību un saglabāja neatkarību. Nu labi – nācās “Finlandizēties” bet tomēr iekšpusē demokrātija tika saglabāta. Un visdziļākās Finlandizācijas gados Somija turpināja uzturēt savus aizsardzības spēkus formā.
Krievija neciena vājās valstis – Krievija ciena tikai spēku.
0
Piligrims 17.02.2015. 19.59
Kāpēc tā jāsteidzas? “prezidenta vietas aizpildītājs” taču pateica, ka mums nekas un neviens nedraud.
Ir taču daudz svarīgāki izdevumi – vēl kāds expo, eiropas prezidentūrā arī vēl var iegāzt kādus miljonus, pa šaurām sliedītēm arī labi naudiņu varēs izvazāt. Vēl kādi iepirkumi, kurus nolaist podā un samaksāt soda naudas, kādi pāris galvojumi fiksiem zēniem.
0
kristaps_freimanis 17.02.2015. 21.18
Labi. Vēl atlicis vien citu virspavēlnieku izvēlēties uzvaras dienas braucēja/nebraucēja/zinu, bet neteikšu vietā…
0