Kāpēc rīdziniekiem rūpīgi jāseko līdzi, kā par viņu dzīvesvietu kopumā tiek maksāti rēķini
Rīgā atrast ēku, kurā viss ir tik ideālā kārtībā, ka uzlabojumi un rekonstrukcijas nav un nebūs vajadzīgas, ir neiespējami. Ēkas un to stāvoklis ir dažāds, sākot ar jaunām celtnēm, kurām šobrīd nekas neliecina par remontu nepieciešamību un turpmākie darbi tiek plānoti gadiem uz priekšu, beidzot ar mājām uz sabrukšanas robežas, kuru atjaunošanai nepieciešamas lielas investīcijas un kuras dažkārt lētāk ir nojaukt un celt no jauna, nevis rekonstruēt.
Katras ēkas dzīvotspējas pamatā ir finansējums, “Rīgas namu pārvaldnieka” (RNP) apsaimniekoto māju gadījumā – uzkrājumi, kas ļauj veikt nepieciešamos darbus. Ja uzkrājumu nav, tad remonts netiek veikts, viens bojājums „pavelk” līdzi citu un ķēdes reakcijā viss brūk kopā.
Tomēr arī, ja uzkrājumi ir, ēkas iedzīvotājiem būtu regulāri jāpārliecinās, vai tie tiek izmantoti mājas iedzīvotāju interesēs.
Vislabāk negaidīt RNP plānoto darbu sarakstu un tāmi, bet pašiem iedzīvotājiem izstrādāt savu darbu grafiku un piedāvāt to RNP vai citam darbu veicējam. RNP ir lielākais namu apsaimniekotājs Rīgā, un neviens iedzīvotājs nevar būt drošs, ka viņa ēkas vajadzības apsaimniekotājam ir tās svarīgākās.
Diemžēl ēkas uzkrājumi ir cieši saistīti ar dzīvokļu īpašnieku godprātīgi samaksātajiem rēķiniem. Var būt gadījums, kad absolūts iedzīvotāju vairākums visu ir nomaksājis, bet viens vai divi nemaksā. Nemaksāšanas iemesli, protams, var būt dažādi, tomēr jebkurā gadījumā godprātīgie maksātāji ir cietēji. Šādai ēkai nevar veidoties uzkrājumi, ja ir parādi par apsaimniekošanu un citiem pakalpojumiem, tātad netiks veikti arī nepieciešamie darbi. Piemēram, nepieciešams jumta remonts, bet pirmajā stāvā, līdz kurienei ūdens nenotek, dzīvo kāds pilsonis ar lielu parādu. Kamēr viņš nesamaksās, tikmēr augšējie dzīvokļi, kas korekti maksā, cietīs.
Tas nozīmē, ka dzīvokļu īpašniekiem nevajadzētu dzīvot pēc saukļa, mans dzīvoklis – mana pils, bet sekot līdzi, kā ēkā kopumā tiek maksāti rēķini, citādi naudiņa, par kuru vajadzētu salabot jumtu, aizies kāda konkrēta dzīvokļa parādu segšanai.
Šādās ēkās, kur maksātāju godaprāts vai finansiālās iespējas atšķiras, lieti noderētu sākt tiešos maksājumus par ūdeni un siltumu. Ja arī maksājot tieši, tiktu pievienots kāds eiro vairāk par rēķinu izrakstīšanu un apstrādi, maksātājs būtu drošs, ka viņa naudiņa ir pie pakalpojumu sniedzēja un otrreiz to nepaprasīs.
Tādu ēku iemītniekiem, kurās ir trīs līdz pieci dzīvokļi, būtu rūpīgi jāizrēķina, vai izdevīgāk nebūtu apsaimniekošanu uzņemties pašiem, neatdot naudu projām par ikdienas darbiem, kurus var veikt pašu spēkiem, un veidot uzkrājumus, no kuriem tad tiktu paveikti sarežģītāki un dārgāki apsaimniekošanas uzdevumi.
Cita iespēja, kā palielināt ēkas uzkrājumus, ir maksājumi par reklāmu kāpņu telpās un uz ēkas sienām. Ēka gan saņem tikai daļu no šā maksājuma, un bieži ar iedzīvotājiem, kā ēkas īpašniekiem reklāma netiek saskaņots. Iznāk, ka reklāmas izplatītājs kādā privātīpašumā izvieto nesaskaņotu reklāmu. Esmu saņēmis iedzīvotāju sūdzību par RNP apsaimniekotā ēkā izvietotu reklāmu, kurā it kā skaidrota jaunā braukšanas maksa sabiedriskajā transportā, vienlaicīgi kritizējot valdību. Iedzīvotāji nepiekrīt šādam viedoklim un ir sašutuši par tādas politizētas reklāmas izvietošanu. Aicinu iedzīvotājus noskaidrot kādu summu reklāmas izvietotājs pārskaitījis RNP ēkas uzkrājumiem!
Vēl kāds iemesls, kādēļ katras RNP apsaimniekotās ēkas dzīvokļu īpašniekiem būtu regulāri jāseko mājas finanšu plūsmai, ir RNP koplīgums ar arodbiedrību LABA, uz kura pamata caur Arodbiedrību koordinācijas centru uz LABA regulāri tiek pārskaitīta prāva nauda. Tās apjoms tiek rūpīgi slēpts gan no deputātiem, gan medijiem, pat, kā lasāms publiskajā telpā, no Valsts darba inspekcijas. Tā kā būsim uzmanīgi un sekosim, lai mūsu mājas uzkrājumi tiktu ieguldīti remontdarbos nevis arodbiedrībā LABA.
Autors Rīgas domes deputāts, Vienotība
Komentāri (25)