Globālie riski lokālā situācijā

Latvijas uzņēmēji bieži ir māņticīgi un izvairās domāt par apdraudējumiem un riskiem

Ģeopolitiskajiem notikumiem ir arī praktiski izjūtamas ekonomiskas sekas, kas tagad skar daudzus Latvijas uzņēmējus. Tās ir tiešo un arī netiešo sankciju un embargo sekas, precīzāk, to ietekme uz Krievijas ekonomiku un iedzīvotāju pirktspējas mazināšanos.

Nelielai daļai Latvijas uzņēmumu robežas aizvēršana ir izvērtusies pavisam nelāgi – uzņēmums pārtraucis savu ražošanu vai arī, ja ir padomā citi noieta tirgi, tad krietni samazināts darbinieku skaits. Pie veiksminiekiem sevi var pieskaitīt tie uzņēmumu vadītāji, kuri ir uzskatījuši, ka ‘visas olas vienā grozā likt nevar’. Šāda stratēģija šogad nospēlēja bieži vien izšķirīgu lomu un pasargāja uzņēmējus no finansiālām neveiksmēm. Šeit būtu vietā uzņēmuma vadītājiem apdomāt, ko mēs varam no tā mācīties, nelolojot cerības, ka Krievija – Ukraina nav mana uzņēmuma fokusā un mani nekas tamlīdzīgs nevar skart.

Atslābt un justies 100% droši nevar neviens uzņēmums, jo pēdējā laika notikumi rāda, ka nākotnes attīstību paredzēt kļūst aizvien sarežģītāk. Tāpēc katram uzņēmumam, ja tas līdz šim netiek darīts, ir jāsāk regulāra savas darbības risku analizēšana.

Viens no paņēmieniem, kas tiek plaši izmantots starptautiski, ir ,,melno” scenāriju zīmēšana, proti, kas notiks, ja iestāsies notikums x un kāds ir iespējamības procents, ka x vispār var iestāties, un kādi būs zaudējumi un kādu rīcības plānu uzņēmumam izstrādāt šodien, lai no tāda riska varētu izvairīties. Apdrošināties? Novērst? Izmainīt kādu ražošanas procesa posmu?

Gadu gaitā, sastopoties un runājot ar ļoti daudziem uzņēmumiem, esmu bieži bijusi izbrīnīta par to, kāpēc Latvijas uzņēmējs ir tik māņticīgs – ja es neko sliktu nepieminēšu, tad tas nenotiks. Bet pēc kāda laika ,,strausa” politika, izrādās, nav nostrādājusi un negadījums ir noticis. Vēl viedoklis, ar kādu MARSH konsultanti, bieži saskaras, ir uzņēmumu vadītāju neizpratne par to, ka riski pastāv un ka, piemēram, terorakti, kas tikko notika Francijā un skāra uzņēmējdarbības vidi, var būt arī pie mums tādā vai citādā formā.

Politisko risku analīze šodien ir darba kārtībā ne tikai tiem uzņēmumiem, kas strādā ar riska valstīm, bet arī tām kompānijām, kuras tieši ar šādam valstīm nav saistītas vai tikai plāno saistīties. Izvēloties partnerus, ir jāpārliecinās, vai to atrašanās vieta nav Krievija un vai darbības veids netiek apdraudēts ar sankcijām. Pirms slēgt līgumus vai veikt investīcijas, ir jāizsver visi argumenti, kas biznesu var apdraudēt, un pie mazākajām šaubām ir jāmeklē alternatīvas, nevis spītīgi jādomā, ka ar maniem biznesa partneriem nekas neatgadīsies.

Politisko risku apdrošināšana ļauj aizsargāt kompānijas aktīvus ārvalstīs no valdību darbības vai bezdarbības, kā arī darbībām pret konkrētiem režīmiem, un šie riski pastāv daudzās valstīs. Politiskie riski sevī var ietvert kompānijas aktīvu atsavināšanas jeb nacionalizācijas, piespiedu valsts pamešanas, dažāda veida piespiedu uzņēmuma darbības pārtraukšanas gadījumus, kas gana daudziem Latvijas uzņēmumiem ir iestājušies dažādās valstīs. Tāpat būtu jāpārdomā, ka varbūt nepieciešams apdrošināt tādus riskus, kurus pats uzņēmējs nemaz nevar novērst vai no tiem izvairīties: līgumu laušana, nemaksāšana, nepiegādāšanas vai cita veida līgumu nepildīšanas gadījumi. Karš, nemieri un terorisms ir tikai daži acīmredzamākie no iespējamajiem politiskajiem riskiem.

Davosas Ekonomikas forumā tika skarts arī tāds riska aspekts kā arvien pieaugošā urbanizācija, kas analītiķu pētījumā vispirmām kārtām skar Āzijas un Klusā okeāna valstu iedzīvotājus.

Pārapdzīvotība, tīra ūdens neesamība, piesārņojums, infekcijas – šie un arī citi faktori ietekmēs dzīvi šī reģiona pilsētās tuvākos 30 gadus. Latvijā urbanizācijas risks nav tik liels un galvenokārt pašlaik saistīts tieši ar pareizu pilsētas attīstības plānošanu un infrastruktūras attīstīšanu. Kā norādīja Davosas foruma dalībnieki, ne tikai tām valstīm, kuras tagad jau cieš no pārmērīgas urbanizācijas sekām, ir jādomā, kā attīstīt reģionus, bet arī Eiropas Savienības valstīm ir nopietni jāstrādā pie reģionu attīstības plāna. Tā ka arī šis riska aspekts ir Latvijai vērā ņemams.

Pirms pāris dienām runāju ar starptautiskiem apdrošinātājiem par to, kā viņi redz Latvijas uzņēmējdarbības vidi un kādi ir pēdējā laikā redzamākie riski. Kā viens no riskiem, kas ir krietni aktualizējies un kur apdrošinātāji paredz izmaksas un kas agrāk nebija tik aktuāls – ir saražotās produkcijas risks. Konkrēti tas ir Latvijas uzņēmumu saražotās produkcijas radītais kaitējums trešajām pusēm. Un, kas ir svarīgi – tā ir kvalitātes neatbilstība.

Uzņēmums, ražojot savu produktu, ievēro, lai visas burciņas un trauciņi būtu hermētiski, lai neiekļūtu baktērijas, kas var kaut ko sabojāt, lai būtu personu higiēna, uzglabāšana noteiktā temperatūrā un mitrumā un simtiem tamlīdzīgu prasību, lai varbūtība, ka produkta izmantošana attiecīgos apstākļos var ietekmēt cilvēka veselību, būtu līdzvērtīga nullei. Bet tomēr, lai cik uzņēmums būtu rūpīgs, tā gadās! Kas notiek tālāk?

Pret uzņēmumu ar sūdzību par nekvalitatīvu produktu vēršas uzņēmums, kuram ir nodarīts kaitējums. Piemēram, tiek saražota kāda konkrēta piedeva, kura vēlāk tiks ielikta hamburgerā. Tad, kad hamburgers ir saražots, atklājas, ka piedevas derīguma termiņš ir beidzies un sākušies procesi, kas liedz hamburgeru tirgot un ir jāiznīcina visa jau saražotā partija. Šajā gadījumā, atbildība naudas izteiksmē būs ne tikai par to, ka tiks pieprasīta atpakaļ jau samaksātā nauda, bet arī par visu iznīcināto partiju, kas desmit reizes pārsniegs pašas piedevas cenu. Sāksies strīdi, ekspertīzes, juristu un tiesvedības izmaksas. Šīs ir tās sekas un gadījumi, kuri iestājas arvien biežāk un par kurām apdrošinātāji ir uztraukušies.

Pieaugot globālajam tīmeklim pieslēgto iekārtu skaitam, pieaug arī kiberuzbrukumu iespējamība. Uzņēmēju rīcība, darbojoties ar modernajām ierīcēm, bieži ir neapdomīga – tiek atvērti inficēti faili vai arī palaistas nezināmas izcelsmes lietojumprogrammas. Tikpat vieglprātīgi cilvēki izturas arī pret noteikumu lasīšanu, kaut vai atjaunojot telefonos lietojumprogrammas. Ļaunākais, ka cieš ne vien uzņēmēja paša personas dati, bet ir tiek apdraudēti klientu dati. Šādi riski bieži raksturīgi interneta veikaliem, kas pašreiz ir augošs biznesa virziens.

Kibernoziegumu konvencija valsts līmenī ir pieņemta, un mēs katrs saprotam, ka tas ir svarīgi, jo atturēs teroristus no uzbrukumiem. Bet vai mēs katrs personīgi to jūtam un jūtamies droši, ka mūsu lietotās tehnoloģijas ir drošas? Arī šajā gadījumā katram uzņēmējam pašam ir jāizstrādā sava uzņēmuma IT risku drošības politika.

Autore ir MARSH Latvia kredītrisku konsultante