Finanses vēl meklēs citās programmās
Pēc vairākām jautājuma skatīšanas atlikšanām valdība otrdien konceptuāli atbalstīja Latvijas turpmāko dalību Eiropas Kosmosa aģentūrā (EKA) Eiropas Sadarbības valsts (ESV) statusā, tomēr šim mērķim nepieciešamo finansējumu vēl tikai meklēs.
Valdības sēdē Izglītības un zinātnes ministrija tika prasījusi piešķirt 1,38 miljonus eiro maksai par Latvijas dalību EKA un ministrijas darbinieku atlīdzībai un tehniskajam nodrošinājumam. Tomēr prasība netika atbalstīta. Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija, ministri iebilda pret finansējuma piešķiršanu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, tāpēc nauda būs jāmeklē ministriju citās programmās.
Saskaņā ar 2013.gada 15.martā parakstīto ESV līgumu minimālais finanšu iemaksas apmērs, kas nepieciešams jebkuras ESV dalībai ESV plānā uz pieciem gadiem, ir pieci miljoni eiro 2001.gada ekonomiskajos apstākļos. Tāpēc nav iespējams noteikt precīzu summu līguma darbības gados no 2015. līdz 2019.gadam. Tomēr saskaņā ar EKA eksperta prognozēto 2015.gada ekonomiskajos apstākļos šī summa varētu veidot 1,36 miljoni eiro.
EKA ikgadējo dalības maksas summu atjauno katru gadu, ņemot vērā inflācijas rādītājus Eiropā. Inflācija tiek rēķināta, izmantojot EUROSTAT datus. Savukārt par katru nākamo gadu, ņemot vērā ekonomiskos apstākļus, gada maksājuma summa pieaug par aptuveni 40 000 eiro. Pirmais maksājums ir jāpārskaita vienā maksājumā 13.mēnesī pēc ESV līguma parakstīšanas. Ievērojot, ka ESV līgums tika parakstīts 2013.gada 15.martā, kā arī to, ka Ministru kabinets ir atbalstījis Vienošanās par Eiropas Sadarbības valstu plāna hartas parakstīšanas termiņa pagarināšanu noslēgšanu, pirmais maksājums ap 1,36 miljonu eiro apmērā ir jāpārskaita 2015.gada februārī. Savukārt nākamajos gados maksājumi jāveic trīs reizes gadā februārī, jūnijā un oktobrī, summu sadalot trīs daļās.
Lai nodrošinātu papildu funkciju izpildi, kas saistīta ar kosmosa politikas īstenošanu un sāktās sadarbības nodrošināšanu ar EKA, uz laiku līdz 2019.gadam, ir nepieciešams izveidot divas jaunas darbinieku štata vietas. To paredzamās izmaksas 2015.gadā ir 23 446 eiro. Divu darbinieka vietu tehniskais nodrošinājums veido 2607 eiro. Detalizēti izstrādātu amatu aprakstus, pienākumus un funkcijas ministrija sagatavos pēc ESVP hartas parakstīšanas. Divas amatu vietas nepieciešams veidot, lai nodrošinātu papildu funkciju izpildi, kas saistīta ar kosmosa politikas īstenošanu un uzsāktās sadarbības nodrošināšanu ar EKA uz laiku līdz 2019.gadam.
Parakstot ESV Plāna hartu, Latvija 2015.gadā apņemsies EKA Programmu valdēs un komitejās un ESVP apstiprinātās aktivitātes un uzdevumus. Latvija iesaistīsies tādās aktivitātēs kā zemes novērošana, kosmosa tehnoloģijas, izglītība.
Zemes novērošanā tiks īstenoti divi projekti. Viens no tiem paredz izstrādāt zemes izmantošanas veidu monitoringa pieeju, balsoties uz mākslīgā zemes pavadoņa “Sentinel-2” attēlu un aviācijā bāzētas hiperspektrālās izpētes datu savietošanu. Otra projekta galvenais mērķis ir izstrādāt metodes ar aviāciju iegūtu hiperspektrālo datu un mākslīgo pavadoņu (sevišķi “Sentinel-3”) jūras un okeānu izpētes datu savietojamībai. Metodes paredzēts adaptēt specifiskajiem Baltijas jūras apstākļiem.
Kosmosa tehnoloģiju jomā no Latvijas tiek sagaidīts, ka tiks izstrādāts poliuretāna putuplasta materiāls jaunākās paaudzes nesējraķetes augšējās pakāpes LH2 tvertnes iekšējai kriogēnajai izolācijai.
Izglītības jomā paredzēti divi projekti. Pirmā projekta mērķis ir palielināt esošo Ventspils augstskolas (VeA) personāla kompetences līmeni kosmosa tehnoloģiju nozarē un nodrošināt Latvijā izglītību studentiem kosmosa tehnoloģiju izstrādes jomā. Lai atbalstītu pētniecību un kosmosa tehnoloģiju industriju, Latvijā ir jāizveido jauno inženieru un zinātnieku grupa ar pieredzi kosmosa tehnoloģijas nozarē. Otrs projekts paredz bērnu un jauniešu motivēšanu un izpratnes veicināšanu par kosmosu un kosmosa tehnoloģijām.
Komentāri (19)
Aldis-2 27.01.2015. 22.59
Toties Igaunija ir nolēmusi samazināt atkarību no Krievijas gāzes.
Pašlaik apkurei izmanto 60% gāzi, bet trīs gadu laikā paliks tikai 20%, aizstājot ar citu kurināmo.
Un arī gāzi Igaunija jau daļēji iepērk leišu terminālī.
1
aivarsk > 28.01.2015. 00.28
Nu bet pie mums voldiņš, tas, kurš dombrovskis, tas pats, kuram 3a portfelis, nodrošināja mūsu atkarību no krievijas gāzes uz daudziem gadiem, parakstot TEC2 rekonstrukcijas līgumu 2010. gadā un par to no savicka saņemot otkatu un dažas biļetes uz ģinama riga!
0
dzeris49 27.01.2015. 21.35
Mūsu valdība atgādina to dr. Hausu no tā, no medicīnas viedokļa absolūti muļķīgā seriāla “dr. Hauss”, kurš, iesākumā, izmeģina visus iespējamos nepareizos variantus, un tikai beigās nonāk pie pareizā.
Ja vajadzētu atrast naudu kādiem jauniem amatiem vai jaunām struktūrām mūsu VP, lai pietiktu visiem parteigenosse, draugiem, un radiem, nauda atrastos uzreiz, tiešām svarīgām lietām, kas veicinātu zinātnes attīstību, utt, atradās ar lielām mokām, šis te gadījums daudz izteica par to mūsu “priekštāvju” un “vadītāju” domāšanu un izpratni par lietām un viņu proritātēm.
0
Krisjanis 27.01.2015. 23.59
Pavadoņi kas nodrošina lokālu signālu ir labi, tikai vajag ļaut vietējiem aplikāciju radītājiem izpausties. Zinot kā mūsējie labāk pērk caurumainus logus neviss ļauj vietējiem taisīt un tulkot linux interfeisu – cerību nav, tā ka bezjēdzīgs projekts.
0