Grieķijā būs jāizsludina ārkārtas vēlēšanas
Grieķijas likumdevējiem arī trešajā balsošanas kārtā pirmdien nav izdevies ievēlēt jaunu prezidentu. Tas nozīmē, ka nāksies izsludināt parlamenta ārkārtas vēlēšanas, vēsta LETA/DPA.
Valdības piedāvātajam kandidātam tā arī neizdevās iegūt nepieciešamās 180 deputātu balsis, un saskaņā ar konstitūciju pašreizējais parlamenta sasaukums ir atlaižams desmit dienu laikā.
Pirms vēl kļuva zināms balsojuma rezultāts, Grieķijas akciju kurss nokrities par desmit procentiem.
Grieķijas valdības kandidāts uz prezidenta amatu bija 73 gadus vecais bijušais Eiropas Savienības (ES) vides komisārs Stavrs Dims. Vēlēšanu pirmajā kārtā, kas notika pagājušajā nedēļā, Dima ievēlēšanai pietrūka 40 balsis.
Pirmdien Dims nesaņēma nepieciešamās parlamenta 180 balsis. 132 parlamenta deputāti balsojumā atturējās.
Grieķijas mediji vēsta, ka vēlēšanas varētu notikt jau 1.februārī.
Jau pirms vairākām dienām gan Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers, gan Vācijas finanšu ministre Volfgangs Šeible brīdināja grieķus no iespējamās kursa maiņas un atteikšanās no pēdējo gadu laikā īstenotajām reformām.
Tikmēr aptaujas liecina, ka pašreizējā premjerministra Antoņa Samara pārstāvētā konservatīvā partija “Jaunā demokrātija” atpaliek no kreiso ekstrēmistu partijas “Syriza”, kas vēlas pārskatīt vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem, kā arī atteikties no bargās taupības politikas.
Taču pēdējo nedēļu laikā “Syriza” pārsvars sācis mazināties, kas ļauj cerēt, ka kreisie ekstrēmisti neiegūs absolūto vairākumu, lai patstāvīgi veidotu valdību.
Komentāri (19)
west 29.12.2014. 18.15
Saules apdullinātos un īpaši čaklos grieķus varētu bez sidsapziņas pārmetumiem un zaudējumiem izslēgt no visām galvenajām Eiropas organizācijām. Sen jau būtu pelnījuši.
Slaukt piķi no čaklajiem vāciešiem un parazitēt uz viņu rēķina ir ļoti jautri, bet to nevar darīt mūžīgi. “Pravoslavnijo” bratiļņiku kompānija būtu viņu īstā, mentālā vieta.
Tomēr Grieķiju nekur izmest nedrīkst tās ģeogrāfiskās atrašanās vietas dēļ. Vidusjūra ir NATO iekšējā jūra un tapēc šos …..us nāksies barot arī turpmāk. Drošība naudu maksā. Diemžēl.
0
gustaps 29.12.2014. 15.28
Profana ieskats, atsledzoties no realitates:
ES butu jāapdomā, vai turpināt stutēt ar tādām grūtībām uzslieto veidojumu. Varbūt jāmeklē veids, kā to saudzīgi demontēt. Un jaunajā savienībā loģiski ietilptu tā pati lecīgā Lielbritānija un mentāli un ideoloģiski tuvās Ziemeļvalstis. Ļaujot zemēm ar Vidusjūras temperamentu vairāk baudīt sauli un siltu jūru. Un franču vīnu.
Un grieķiem vairs nevajadzētu mocīt savu brīvo dabu ar vācisku siksnas savilkšanu.
Ir bažas, ka pastāvīgie grieķu remonti var izrādīties tam kantorim liktenīgi.
Bet Lielbritānijas it kā graujošā darbība visumā ir saprātīga un konstruktīva. Ja dienvidzemes paliktu aiz iekavām, atlikusī savienība atspirgtu no pastāvīgām iekšējām cīņām.
0
Kalvis Apsītis 29.12.2014. 13.59
Ar šīm ārkārtas vēlēšanām Grieķijā var vēl iziet ļoti dumji – Syriza var veidot nākamo valdību; tā var “aiziet” no agrāko valdību apņemšanās veikt reformas. Rezultātā – jauna eirozonas krīze; bažas par to, ka Grieķijas kredīta grūtības var pavilkt līdzi lielākas valstis (Itāliju vai pat Franciju), un arī nostiprināsies Lielbritānijas vēlme izstāties no ES.
Īss kopsavilkums par ES reformām, ko piedāvā jauns britu ekonomists Liam Halligan:
(1) atteikšanās no ES federalizācijas; iekšējo ES robežu kontrole.
(2) ES primāri kļūst par brīvas tirdzniecības zonu jeb muitas savienību. Preču un pakalpojumu apmaiņai jābūt brīvai; iedzīvotāju apmaiņai – ne obligāti (t.i. darbaspēka kustība var būt, bet to jāvar regulēt).
(3) ES līmenī joprojām tiek pieņemti lēmumi – par tirdzniecības regulējumu, par noziedzības apkarošanu, ekoloģiju utml. Bet tos apstiprina dalībvalstu parlamenti. Eiropas Parlaments ir ekstravagants iestādījums, bez kura var iztikt.
(4) Jāatsakās no “Eiropas cietokšņa” mentalitātes. ES ir jāpadziļina tirdzniecības saites ar pārējo pasauli; tostarp jaunajiem (attīstības valstu) tirgiem. Jāpazemina muitas barjeras.
(5) Eirozona var turpināties, bet jāparedz normāls mehānisms, kā no eirozonas var izstāties (piemēram, Grieķija). Pretējā gadījumā eirozonas sistēmiskās grūtības atjaunosies atkal un atkal no jauna – ar katrām ārkārtas vēlēšanām Grieķijā.
Vairāk par to var lasīt šeit – http://www.telegraph.co.uk/finance/comment/11314563/2015-and-Europes-euro-woes-head-the-agenda.html .
Ne visam no Lian Halligan rakstītā var piekrist (tas pats Eiropas Parlaments ir gluži OK). Bet ir skaidra viena lieta – bez nopietnām izmaiņām Eiropas Savienībā nekāda izaugsme neatsāksies. Un pašreiz dienaskārtībā ir dalībvalstu valdību INDIVIDUĀLA atbildība par savu kredītreitingu, atbilstību fiskālajiem kritērijiem, darba tirgus reformām un investīciju piesaisti. Lielbritānija nebūs ar mieru dzīvot kolhozā – it īpaši, ja citi “kolhoznieki” ir Grieķija un Itālija.
5
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+3
0
Atbildēt
@heinrihs > Kalvis Apsītis 30.12.2014. 07.42
samērā interesants raksts:
http://www.theguardian.com/commentisfree/2014/dec/29/syriza-greece-austerity-eu
0
heinrihs > Kalvis Apsītis 30.12.2014. 07.42
samērā interesants raksts:
http://www.theguardian.com/commentisfree/2014/dec/29/syriza-greece-austerity-eu
0
Kalvis Apsītis > Kalvis Apsītis 30.12.2014. 11.38
Vienkāršoti sakot, tur Grieķijā ir divas iespējas – var turpināt taupības programmas (cirst asti pa maziem gabaliņiem); var arī izsludināt valdības defoltu (nocirst visu uzreiz). Cērtot pa maziem gabaliņiem, var turpināt izmantot banku pakalpojumus – bet izmaiņas ir ļoti pakāpeniskas. Defolta gadījumā uz kādiem 5-10 gadiem par kreditēšanos bankās būs jāaizmirst – toties atsitiens pret dibenu notiks diezgan drīz.
Ir arī vēl trešā iespēja – Syriza (vai kas nu tur viņiem uzvarēs vēlēšanās) turpinās muļļāties. Izliksies, ka turpina taupības programmas, pa druskai nodarbosies ar radošu grāmatvedību, utml. Tādā gadījumā viņus tiešām labāk sviest ārā no eirozonas. Visu 4000 gadu vēstures kontekstā šķiet absurdi to rakstīt – bet Grieķiju nav īsti pamata uzskatīt par Eiropas valsti. Drīzāk tā ir – Tuvo Austrumu valsts. Bankas, autovadīšanas paradumi – vispār daudz kas. Tas nav ne labi, ne slikti – vienkārši viņi spēlē pēc citiem noteikumiem.
0
Kalvis Apsītis > Kalvis Apsītis 30.12.2014. 11.38
Vienkāršoti sakot, tur Grieķijā ir divas iespējas – var turpināt taupības programmas (cirst asti pa maziem gabaliņiem); var arī izsludināt valdības defoltu (nocirst visu uzreiz). Cērtot pa maziem gabaliņiem, var turpināt izmantot banku pakalpojumus – bet izmaiņas ir ļoti pakāpeniskas. Defolta gadījumā uz kādiem 5-10 gadiem par kreditēšanos bankās būs jāaizmirst – toties atsitiens pret dibenu notiks diezgan drīz.
Ir arī vēl trešā iespēja – Syriza (vai kas nu tur viņiem uzvarēs vēlēšanās) turpinās muļļāties. Izliksies, ka turpina taupības programmas, pa druskai nodarbosies ar radošu grāmatvedību, utml. Tādā gadījumā viņus tiešām labāk sviest ārā no eirozonas. Visu 4000 gadu vēstures kontekstā šķiet absurdi to rakstīt – bet Grieķiju nav īsti pamata uzskatīt par Eiropas valsti. Drīzāk tā ir – Tuvo Austrumu valsts. Bankas, autovadīšanas paradumi – vispār daudz kas. Tas nav ne labi, ne slikti – vienkārši viņi spēlē pēc citiem noteikumiem.
0
heinrihs > Kalvis Apsītis 29.12.2014. 16.29
Zini, tavs norādītais raksts man kaut kā izskatās pēc UKIP nostādņu paušanas, Telegraph jau vispār zināmā mērā ir UKIP lojāla avīze, tāpēc man lielas ticības autora argumentiem nav. Cik noprotu, arī AK Faranžs un viņa idejas kļūst aizvien nepopulārākas, jo pats šis kungs ir staigājoša anekdote – allaž iedzēris dīvainis, kas šķoba seju visdažādākajās grimasēs, un visi tie skandāli ar vadošo Ukip politiķu izrunāšanos un seksa skandāls arī prestižu neceļ..
0