Ekonomika izmēģina dažādus veidus, kā augt lēni

Par 2014.gada trešā ceturkšņa IKP datiem

Precizētie un papildinātie trešā ceturkšņa IKP dati ir nedaudz labāki par sākotnējiem, pieaugumam gada griezumā ir „pierēķināti” 0,2 procentpunkti un tas tagad ir 2,4% (sezonāli izlīdzinātajos datos). Taču lielu izmaiņu nav un salīdzinoši lēnas izaugsmes periods turpinās.

Trešajā ceturksnī izaugsme bija izteikti atkarīga no privātā patēriņa, ko Latvijā pieņemts saukt par „neveselīgu” situāciju. Ja vien proporcijas turas saprāta robežās, nekā neveselīga tur nav, privātais patēriņš ir visnotaļ cienījama ekonomikas daļa un kopējā pieprasījuma komponente. Piebildīsim, patēriņš turpina augt lēnāk, nekā Latvijas iedzīvotāji varētu to atļauties, viņu prioritāte joprojām ir uzkrājumu palielināšana.

Šogad kopumā IKP pieaugumu izmaiņas eksportā un investīcijās ietekmējušas pozitīvi, galvenais bremzētājs bijis patēriņš. Taču trešajā ceturksnī situācija bijusi pretēja, patēriņš turējies stabils kā klints, bet bremzējies eksports un samazinājušās investīcijas. Pēdējo apjomu noteikti ietekmēja tas, ka trešajā ceturksnī bija kritums ceļu būvē, kas izskatās pēc sagadīšanās, jo naudas plūsma nozarē ir un būs pieaugoša. Gada otrajā pusē kopumā investīciju kritums nav gaidāms un nākamgad situācijai drīzāk jāuzlabojas.

Aplūkojot procesus nozaru griezumā, atklājas, ka Latvijas ekonomika nonākusi ļoti neparastā situācijā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem – tajā gandrīz nav strauji augošu sektoru. Par strauju varbūt var nosaukt kāpumu finanšu un apdrošināšanas pakalpojumos (+7,2%), kas visdrīzāk skaidrojams ar eksportu, bet tā ir neliela nozare, veido 4,2% no pievienotās vērtības. Pārsteidzoši vājš kāpums (+2,8%) bijis izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos, viesnīcu numuru aizņemtības rādītāji trešajā ceturksnī it kā bija lieliski, bet tāds nu tas ir.

Runājot par lielajām, ekonomiku visvairāk ietekmējošajām nozarēm, rūpniecība trešajā ceturksnī bija stagnācijā, tirdzniecība un transports pieauga tikai par pāris procentiem. Varēja būt sliktāk, ievērojot, kāda situācija ir patēriņa preču tranzītā austrumu virzienā un ar to saistītajā vairumtirdzniecības biznesā.

Arī gada beigās izcilus IKP pieauguma rādītājus nesagaidīsim. Rūpniecībai vēl jāizdzer tās pēdējo divu gadu ciešanu biķera pēdējais kauss, tirdzniecība it kā sāk „iešūpoties”, spriežot šodien publicētajiem oktobra datiem, bet transportā šobrīd ir vairāk risku nekā iespēju. Rūpniecībai un tirdzniecībai nākamā gada izredzes ir labas, bet šogad vien atliek priecāties, ka ekonomikas pieauguma bremzēšanās ir savienojama ar reālo algu kāpuma paātrināšanos, ko var zināt, varbūt nākamgad būs otrādi.

Šā gada dati turpinās ienākt, bet pats gads ir gandrīz beidzies un aizvien vairāk ir jādomā par to, kā ekonomikai klāsies nākamgad.

Tagad situācija ir ļoti pretrunīga, nākamā gada izaugsme var būt gan daudz spēcīgāka, gan daudz vājāka nekā šogad. Pozitīvo faktoru ir vairāk, bet katra negatīvā faktora „svars” sliktākajos scenārijos var būt ļoti liels.

Intuitīvi šķiet, ka nākamgad izaugsme drīzāk paātrināsies, bet neviens to nevar droši pateikt.

Iespēju un risku bilance izskatās tiešām raiba.

Situācija nākamgad var būt labāka, jo:

• Latvijas iedzīvotāji visdrīzāk sāks drošāk tērēt savu naudu. Šogad viņi ir uzkrājuši vairāk nekā pusi papildus ienākumu, šāda rīcība viņiem vēsturiski nav bijusi raksturīga.

• Naftas cena ir krietni samazinājusies, šodien eiro izteiksmē tā ir par 27% zemāka nekā vidēji pirmajā pusgadā. Pateicoties šīs nedēļas notikumiem, Latvijas kopējais ietaupījums no naftas un gāzes importa rēķina samazināšanās nu jau var pārsniegt 1% no IKP, starpība būtu mērāma simtos miljonos eiro. Būs tiešais ieguvums patērētājiem, būs uzņēmumu darbības izmaksu samazinājums, kas palīdzēs turēt patēriņa cenu inflāciju ļoti zemā līmenī. Degvielas mazumtirdzniecības cenu kritums pret pašreizējo līmeni nav precīzi prognozējams, bet tas noteikti būs mērāms padsmitos eiro centu.

• Saskaņā ar caurmēra prognozēm pasaules un eirozonas ekonomikas pieaugums nākamgad nedaudz paātrināsies.

• Lai arī “Liepājas metalurga” darbības atsākšana nedaudz kavējas, iesaistītās puses ir ļoti ieinteresētas, lai tas strādātu, tāpēc būtu ārkārtīgi dīvaini, ja notiktu pretējais.

• Eksporta pieaugumu pozitīvi var ietekmēt arī investīcijas citos uzņēmumos un nozarēs.

Situācija nākamgad var būt sliktāka, jo:

• Krievijas rubļa vērtība ir strauji samazinājusies, un ekonomika slīd recesijā. Latvijā ražoto preču eksports uz Krieviju ir mazāk nekā 1/10 no kopējā, taču tas joprojām ir nozīmīgi. Daļai eksportētāju rubļa vērtības kritums nozīmēs mazāku peļņu, citiem rada nopietnākus riskus. Zivju konservu eksportētāji, tāpat kā līdz šim, spēs piespiest pircējus uzņemties lielu daļu rubļa krituma ietekmes jeb akceptēt augtāku cenu rubļos. Taču dažu citu Latvijas eksportētāju tirgus pozīcijas ir vājākas.

• Nevar izslēgt risku, ka tiks ieviestas jaunas sankcijas starp ES un Krieviju. To varbūtība nav izmērāma, iespējamais mērogs un ietekme nav precīzi prognozējami, bet šāds risks ir jāpatur prātā. Pat bez politiskiem lēmumiem par sankcijām var samazināties transporta pakalpojumu eksporta ienākumi, Krievijai vairāk izmantojot savu ostu palielinātās jaudas.

• Iespējams, ka Maksātnespējas likuma izmaiņu dēļ samazināsies jau tā vājā privātpersonu hipotekārā kreditēšana.

Autors ir DNB bankas ekonomikas analītiķis