Valdības vadītāja aicina meklēt netradicionālus risinājumus
Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība) ir neizpratnē par to, cik sarežģīta sistēma ir pedagogu algas noteikšanai, un aicina meklēt netradicionālus risinājumus algu palielināšanai.
Straujuma otrdien atzina, ka pedagogu algas aprēķināšanas sistēma ir nesakārtota. Viņa esot mēģinājusi iedziļināties aprēķinos, kā nosaka skolotāju algu, un bijusi neizpratnē, ka tam ir nepieciešamas 80 dažādas darbības. “Ir neizprotami, kā šīs algas tiek rēķinātas, un, kamēr ir šāda neizpratne, kā algas aprēķina, man ir grūti piekrist, ka no 1.janvāra tiks palielinātas algas,” teica Straujuma. Viņasprāt, divu mēnešu laikā nevar piedāvāt konkrētu algu aprēķina modeli, tāpēc pilotprojekta veidā ir jāpārbauda divi izstrādātie modeļi, ziņo LETA.
Cits variants, kā pedagogiem saņemt lielāku algu, būtu amatu apvienošana, pauda premjerministre. “Ir vajadzīgi pilnīgi netradicionāli risinājumi,” viņa uzsvēra. Kā piemēru viņa minēja bioloģijas skolotāja darba apvienošanu ar lauku konsultanta darbu, beidzot attiecīgos kursus, – tas būtu labs risinājums mazajās lauku skolās. Tāpat arī varētu apvienot skolas direktora un grāmatveža darbu, tādējādi ietaupot naudu pedagogu atalgojumam.
“Mēs nevaram likt nesakārtotā sistēmā naudu no janvāra. Pēc tam mēs nesapratīsim, kā sakārtot šo sistēmu,” stingri noteica Straujuma.
Straujuma šorīt intervijā LTV norādīja, ka valdība un partija “Vienotība” algu palielinājumu skolotājiem no nākamā gada sākuma nav solījusi. Viņa stāstīja, ka esot pārlasījusi “Vienotības” priekšvēlēšanu programmu un nekādus solījumus algu palielināšanai jau no nākamā gada 1.janvāra tur neesot atradusi. Straujuma arī noliedza, ka viņas valdība nepildītu pedagogiem dotos solījumus, – valdība strādājot tikai 18 dienas un šajā laikā nekādi solījumi neesot doti.
Straujuma atkārtoti paziņoja, ka pašlaik papildu līdzekļus izglītībai nevēloties piešķirt, jo neesot skaidrības, kāds īsti iecerēts pedagogu finansēšanas modelis, proti, kopš šā gada rudens vairākās skolās ir sākta jauna pedagogu finansēšanas pilotmodeļa pārbaude, kas varētu noslēgties nākamgad. Idejas ir, bet skaidrības nav, sacīja politiķe un pauda pārliecību, ka brīdī, kad ministrija atnāks ar skaidru redzējumu, nauda kvalitatīvām pārmaiņām tikšot atrasta.
Komentāri (62)
jupis 25.11.2014. 20.54
Tieši tā šis sāpīgais jautājums jārisina – racionāli un bez liekām emocijām. Varbūt velns nav tik melns, kā mālē. Lai izdodas!
0
beta 26.11.2014. 10.05
Domāju, jāskatās krietni plašāk, jāizstrādā valsts politika, jāsaprot, uz ko virzāmies.
Ja gribam nepazaudēt laukus, tad laukos jānotur cilvēki, tas nozīmē ne vien infrastruktūru, bet arī labas izglītības iegūšanas iespējas. Tātad jābūt laukos labiem(!) skolotājiem, un viņiem nav jāstrādā tikai plika entuziasma vadītiem vai jāpiestrādā grābjot lapas vai slaucot govis…
Līdz ar to ir jābūt politiski motivētam lēmumam, ka, piemēram, lauku skolotāja apmaksas sistēma atšķiras no pilsētas skolotāja apmaksas sistēmas, faktiski lauku skolotāji jādotē.
Vienlaicīgi jāizvirza pārbaudāmi sasniedzamie rezultāti, tie varētu būt noteikts atzīmju līmenis centralizētajos eksāmenos; sasniegumi olimpiādēs; skolas absolventu, piemēram, pēc 7 gadiem sasniegumi dzīvē, kaut vai elementāri apgādājot sevi utt.
Jāsaprot, ka laukos nekad nebūs tik daudz skolēnu kā pilsētās, bet bez labiem skolotājiem laukos, Latvijai, domāju, nav nākotnes. Vēlreiz, tas ir politiskās izvēles jautājums. Ja politiskā izvēle izdarīta, nākošais solis veidot mehānismus kā šo politiku realizēt. Un tad strīdēties par to, ko un kā maksāt.
3
StopPutinRegime > beta 26.11.2014. 10.13
Skolotājs matemātikā pasniedz mācību vielu nevis nodrošina darba vietu pēc 7 gadiem. Un cik nav dzirdēts par zubrilām ar izcilām atzīmēm kas dzīvē neko nesasniedza – tā dzīves skola jāmācas pašam un tur var palīdzēt ģimenes piemērs.
0
zanE. > beta 26.11.2014. 12.44
…Jautājums_4…-“Un tad arī vajag godīgi atzīt, ka finansējums izglītībai ir slēpts lauku atbalsta finansējums, lai nodrošinātu-dotētu darba vietas-un tam sakara nav ar izglītības kvalitāti.
un tad nevajag melīgi apgalvot, ka ieguldam bērnu izglītībā, jo patiesībā valsts vienkārši dotē pagastus.Tad šim finansējumam mērķis ir reģionālais atbalsts, bet ne izglītības kvalitāte.
Un tad nevajag arī brīnīties un gaidīt no izglītības sistēmas to, kas netiek finansēts.””
——————————-
…ļoti precīzi raksturota situācija…un par to ir jārunā skaļi, jo šī problēma tie noklusēta vai arī – visi solidāri izliekas to nemanām…
0
jautajums_4 > beta 26.11.2014. 10.22
Skola nenoturēs Latvijas laukus. Nav bērnu, un skaits krīt ar katru gadu, nav skolas!
Un tad arī vajag godīgi atzīt, ka finansējums izglītībai ir slēpts lauku atbalsta finansējums, lai nodrošinātu-dotētu darba vietas-un tam sakara nav ar izglītības kvalitāti.
un tad nevajag melīgi apgalvot, ka ieguldam bērnu izglītībā, jo patiesībā valsts vienkārši dotē pagastus.Tad šim finansējumam mērķis ir reģionālais atbalsts, bet ne izglītības kvalitāte.
Un tad nevajag arī brīnīties un gaidīt no izglītības sistēmas to, kas netiek finansēts.
0
DD1 26.11.2014. 10.03
> StopPutinRegime
“mācīties augstskolā lai strādātu par skolotāju”
Retais iet mācīties augstskolā lai strādātu par skolotāju, pārsvarā vēlas iegūt diplomu ar minimālu piepūli. Būt par skolotāju daudziem ir tikai plāns B, jo filozofija līdzīgi kā Kūtrim, kuŗš teica,- ja nedabūšu labāku darbu, iešu politikā.
1
+4
-5
Atbildēt
@StopPutinRegime > DD1 26.11.2014. 10.09
Jūs tā arī neatbildējāt uz jautājumu. Vai tas motivētu piesaistīt izcilus pedagogus – īstenus profesionāļus?
Un vai jums tam apgalvojumam par vairākumu ir kādi dati / aptauja – vai Jūsu fantāzijas?
0