Ierosināti kriminālprocesi, aizdomās turamo joprojām nav
Šodien aprit gads, kopš Zolitūdes lielveikalā “Maxima”, sabrūkot jumta konstrukcijām, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, tostarp arī paši glābēji.
Izsaukums uz nelaimes vietu tika saņemts 2013.gada 21.novembrī ap plkst.18 vakarā. Sākotnēji informācija par notikušo bija neprecīza – nebija īsti saprotams, kas noticis, – vai ir bijis sprādziens, vai kaut kas sabrucis pats no sevis. Konstrukcijas sabruka divas reizes, – otrajā reizē, kad tajās jau strādāja glābēji.
Pirmās ziņas par bojāgājušajiem izskanēja jau drīz pēc konstrukciju sabrukuma, un bojāgājušo skaits turpmākās stundas turpināja pieaugt. Starp cietušajiem bija gan veikala apmeklētāji, gan arī darbinieki, bet pēc otrā nogruvuma – arī glābēji. Bojā gāja trīs Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbinieki. Glābšanas darbi turpinājās visu nakti un arī turpmākās dienas, līdz tika apzināti visi, kas veikalā varēja atrasties. Kopumā nelaimē bojā gāja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva dažādu pakāpju ievainojumus.
Šis “Maxima” veikals tika atklāts 2011.gadā, kad tas tika atzīts par vienu no trim labākajiem Latvijas arhitektūras darbiem, vēsta LETA.
Pēc traģēdijas no amata atkāpās toreizējais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V), kā arī tika atstādinātas dažādas ar būvniecības nozari saistītas atbildīgās amatpersonas. Tika izveidotas dažādas darba grupas, kuru uzdevums bija strādāt pie būvniecības nozares normatīvā regulējuma uzlabojumiem. Tāpat tika izveidota sabiedriskā komisija Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanai, taču tā, pat nesākusi darbu, beidza pastāvēt.
Īsi pirms traģēdijas gadadienas tika publiskots Pārresoru koordinācijas centra sagatavotais informatīvais ziņojums par paveikto nelaimes seku novēršanai. Tajā secināts, ka atbildīgās institūcijas ir nodrošinājušas atbilstošus resursus Zolitūdes traģēdijas seku novēršanai.
Pēc traģēdijas ir īstenoti dažādi pasākumi, kas vērsti uz cēloņu un tos sekmējošo faktoru izvērtēšanu. Ir piedāvātas dažādas preventīvas darbības, lai nepieļautu līdzīgu traģisku situāciju un nākotnē neveidotos traģēdiju veicinoši apstākļi. Tāpat gada laikā ir paaugstināta institūciju gatavība katastrofu gadījumiem.
Valdība šā gada laikā ir pieņēmusi vairākus lēmumus, lai pēc iespējas mazinātu traģēdijas sekas, tostarp pieņemti lēmumi par pabalstu izmaksāšanu un papildu līdzekļu piešķiršanu atbildīgajiem dienestiem katastrofas radīto seko novēršanai. Tika nodrošināts atbalsts, informācija, sociālā palīdzība un pabalsti gan traģēdijā cietušajiem, gan bojāgājušo tuviniekiem.
Zolitūdes traģēdija Latvijā izgaismoja problēmas ar būvniecības nozares normatīvo regulējumu un daudzām tā nepilnībām. Šogad oktobrī darbu sāka Būvniecības valsts kontroles birojs, kas nodarbosies ar būvdarbu kontrolēšanu un būvju ekspluatācijas uzraudzību, organizēs ekspertīzes un piešķirs patstāvīgās prakses tiesības būvekspertīzes veikšanai, kā arī veiks šīs specialitātes patstāvīgās prakses uzraudzību.
Paralēli biroja izveidei ir noticis darbs pie būvniecības nozares normatīvā regulējuma, piemēram, Būvniecības likumā, un tam pakārtotajos normatīvos aktos turpmāk būs noteikts pienākums būvinspektoram apmeklēt būvlaukumu būvdarbu laikā, ievērojot būvniecības uzraudzības posmā noteiktos galvenos būvdarbu posmus. Tas nozīmē, ka būvinspektors būvlaukumu apmeklēs vismaz 2-4 reizes būvniecības laikā līdz būves nodošanai ekspluatācijā, par katru pārbaudi sagatavojot atzinumus un nosakot atbildību par veiktajām darbībām, teikts ziņojumā.
Savukārt, lai sekmētu sabiedrības informētību par nepieciešamo rīcību krīzes situācijās un katastrofās, līdz 2018.gadam ir paredzēts ieviest mācību kursu “Cilvēkdrošība”, veicinot sabiedrības izpratni par rīcību dažādos negadījumos. Notiek arī darbs ar pašvaldībām, lai stiprinātu to spēju rīkoties krīzes situācijās, piemēram, VUGD apmāca pašvaldību civilās aizsardzības komisijas. Ir izstrādāts likumprojekts “Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likums”, kurā saistībā ar ēkām un būvēm noteikti infrastruktūras īpašnieku vai valdītāju pienākumi un tiesības, lai nodrošinātu drošu infrastruktūras ekspluatāciju.
Ziņojumā secināts, ka ir jāturpina darbs pie būvniecības jomas regulējuma sakārtošanas un pilnveidošanas, kā arī sociālo pabalstu un sociālās palīdzības saņemšanas un nodrošināšanas kārtības.
Gadu pēc traģēdijas nav aizdomās turēto personu, kuru bezdarbība vai nolaidība izraisīja šo traģēdiju, taču policija sola, ka drīzumā tā nāks klajā ar paziņojumu.
Komentāri (32)
Bet 21.11.2014. 10.04
Skumji, ka patiesie vainīgie izliekas svētāki par Romas pāvestu, un sēž tajos pašos krēslos kur sēdējuši. Tāpēc neko labu no Rīgas domes un viņu būvvaldes negaidu…, jo izsprukuši no atbildības, kura tieši viņiem bija jāuzņemas kopā ar Maksimas vadību!
Personiski es vairs neapmeklēju Maksimas veikalus un turpināšu to darīt, lai gan lielā Maksima manai dzīvesvietai ir daudz tuvāk. Nekas, esmu jau pieradusi mērot garāku ceļu uz Rimi!
Lai Mārtiņam veicas atgūt veselību. Izturību visiem bojā gājušo tuviniekiem.
Beidzot taču tās lielās būvfirmas ir jānoliek pie vietas, jo tās mīl nevis strādāt kvalitatīvi, bet tikai “nosmelt krējumu”! cik ilgi tas vēl turpināsies? Tas pats Rāvis! Vai viņa uzņēmums kādu būvi ir uzcēlis kvalitatīvi un vispār vai savu darbu maz paveicis? piemēram, Inčukalna gudrona dīķi, Zelta tilts! Kauns par tādiem būvniekiem. Laiks beidzot visu būvniecibu Latvijā sakārtot, nevis miljonāriem dot noslaukt krējumu, tad arī sekas ir tādas kā Maksimas būve.
5
Ēriks > Bet 21.11.2014. 10.39
Kvalitāte nav svarīga,netraucē cilvēkiem pelnīt!Tu atkal kā sociālists gribi pārdalīt citu nopelnīto?!
0
andrejs > Bet 21.11.2014. 14.59
Beidzot taču tās lielās būvfirmas ir jānoliek pie vietas
———————————-
Tak beidz! Kas tad sponsorēs Vienotību? Ne jau šaraškina kantori, kuros par direktoriem strādā sidorovi un ivanovi
0
v_rostins > Bet 21.11.2014. 12.50
Bet
piemēram, Inčukalna gudrona dīķi, Zelta tilts!
__________________
Kā zināms, Straujuma skonto būvei, kura nepildīja jau tā neiedomājami superīgā krievu oficiera atvases, Vējoņa uzdāvinātā līguma nosacījumus, piešķīra vēl 16 miljonus mūsu naudiņas.
0
Bet > Bet 21.11.2014. 12.23
Vai tad galvenais, ko rakstīju ir par to, ka Maksima ir sliktāka par RImi? tas, ka neeju uz Maksimu, bet uz Rimi ir mana izvēle un tikai, jo balsoju ar maciņu un es vismaz izrādu savu negatīvo attieksmi pret celtniecību kā nozari, kas nebūt nemazina Maksimas atbildību par notikušo. Par Maksimas attieksmi pret saviem strādājošiem, esmu pat zvanījusi un izteikusi Maksimas administrācijai savu sašutumu par strādājošo algām, lai gan man vajadzētu būt vienalga! Bez tam, kurš var zināt jau iepriekš kā būtu rīkojusies Rimi? Bet ne tas ir galvenais.
Galvenai9s šajā rakstā ir nevis ko es domāju vai daru, bet gan kas notiek Latvijā ar celtniecības nozari un strādājošo atbildību par kvalitāti!!!!
Vainīgi manuprāt, ir tie, kas būvēja Maksimu, kā arī Maksimas administrācija, kas nereaģēja uz signalizāciju riskējot ar cilvēku dzīvībām! Pie tam Maksima strādāja arī tad, kad virs pircēju un strādājošo galvām tika krāmēts zemes un oļu slānis! Kur vēl stulbāk, jo vai tad pralkse neradīja jau precedentu Liepājas DePo, kuram jumts iegruva no sniega smaguma! Kurš tad ir atbildīgs par Maksimas strādāšanu šados apstākļos!???? Tak ne jau Dievs vai svētais gars, bet gan atbildīgās amatpersonas no RD būvvaldes un Maksimas administrācijas! Kur vēl stulbāk var būt, ja Rīga sbūvvalde atļauj strādāt būvobjektā ar daudz daudz cilvēkiem???? Vai te atbildīgs ir premjers, kam jāredz, kas notiek katrā privātobjektā?
Mekāda papildus birokrātija nevairos drošibu celtniecībā, ja katrs darba veicējs KĀRTĪGI un precīzi nedarīs savu darbu, bet nogrūdīs atbildību uz kāducitu! Kas protams, ir vieglāk un labāk! Tā lūk!
Par Skonto būvi – lūk, kas ir galvenais , jo kas notiek prezidenta pils restaurācijā? Tur atkal Skonto, kā galvenais uzņēmējs izvairās no atbildības, pie tam jau kārtējo reizi!
0
traductrice > Bet 21.11.2014. 10.45
šodien, ar gada atstarpi, es nevainotu Maximu visos pasaules grēkos. Jo tas, ka tas notika tieši ar Maximu, nevis Rimi, ir apstākļu sakritība. Protams, Maxima vainīga, ka nepievērsa pietiekamu uzmanību “kašķīgajai” signalizācijai, kas reaģēja “itkā bez iemesla”. Jo kurš gan būtu domājis, ka deformējas griestu sijas… Es varu derēt, ka pilnīgi līdzīgi būtu reaģējis arī Rimi vai jebkurš cits (es neaizstāvu, vienkārši tas tā būtu bijis – tikai pēc kara visi ir gudri). Tāpēc Rimi nav ne labāks, ne citādāks par Maximu.
Mani gan vairāk izbrīna, ka nekas nav mainījies būvniecībā. Jo Zolitūdē sabruka būvniecības nozare, nevis Maxima. Vai šodien ir mainījies iepirkuma process? Kaut par 1%? Vai šodien vārdam “reputācija” ir kaut par vienu gramu lielāks svars? Vai šodien lielajos valsts iepirkumos figurē kādi citi vārdi, izņemot Skonto, Re-re u.tml. Vai šajos krējuma smēlējos ir parādījušies reāli būvstrādnieki, nevis tikai papīru rakstītāji un lietu bīdītāji? Vai būvniecībā ir mazinājies pelēkās/melnās naudas apjoms? Vai celtnieku brigādes netiek vairs komplektētas SS sludinājumos?
Kas? Kas ir mainījies? NEKAS.
0
Optiskais Tēmeklis 21.11.2014. 09.42
Kauns par Jāņa Gestes dzelteno pižonismu LTV1, mēģinot pazemot ģenerālprokuroru Kalmeieru, kurš pieminēja Zolitūdes traģēdijā līdzvainīgo alkatību, kamēr Geste vēlējās izcelties, uzbrēcot/izliekoties nesaprotam, par kādu alkatību ģenerālprokurors runā.
Mediju žurnālisti ekshibicionistiski izrādās, demonstrējot savus apsūdzošos balss toņus, bet, — kur tie žurnālisti, kas noskaidrotu, kuri bija vainīgie, kādēļ pusgadu pēc pārcilvēciskā — un nekļūdigā! — darba nebija apmaksāts superceltņu uzņēmuma “Arsava” celtņu operatoru, kurus neviens nevarēja nomainīt. darbs?! Cik dzirdēts, strīdējās Rīgas Dome ar valdību, iekšlietu ministriju, — kuri bija tie, kuri “Arsavas” juvelieriem — viņiem bija jāstrādā bez redzes kontroles, vien “uz balsi” rācijās! — un arī Arsavas celtņus piegādājušajiem īpašniekiem pūderēja smadzenes?! Elementārā to cilvēku darba apmaksa nemaz nebija lielākās summas kopējā Zolitūdes tēriņu tāmē! Mazie ierindas cilvēki, kuri glāba reāli, kārtējoreiz tika pamesti zem birokŗatiskām neizdarībām un nevienu tas neinteresē?! Un, cik dzirdēts, — “Arsavas” autoceltņus neizsauca neviens no valsts un/vai pašvaldības dienestiem! Iespējams, tas bijis SIA “Tilts” vecais inženieris un krievs — miljonārs, ko parasti lamāt! — Gridņevs seniors. Vai tas tiesa? Kurš oficiālais atbildīgais nespēja laikus saprast, kāda tehnika būs vajadzīga jo ātrāk, jo labāk?
Kādēļ šo strīdu izšķiršanā prmjeram bija vieglāk, Vienotības PR spilgtumu saasinot, publiski puņķoties TV ekrānos nevis atrisināt reālās problēmas, kas skar konkrētus cilvēkus?!
Inga Spriņģe LTV1 izjautāja invaliditātes 2. grupu guvušo glābēju ūdenslīdēju, — mediķi Latvijā/vispirms atklāja viņam 3 traumētus mugurkaula skriemeļus, vēlāk Vācijā — vēl 3? Kāpēc arī otros 3 skriemeļus traumētos nebija iespējams atklāt Latvijā? Kā pietrūka? Objektīvi vai subjekltīvi, vai sistēmiski? Viss kārtībā, iestājies miers un pēc Zolitūdes līdzīgas mugurkaula traumas nav iespējamas, — kurš pētīs, noskaidros?
Atbildes uz vēl daudziem līdzīgiem jautājumiem varētu meklēt arī sabiedriskā medija LTV1 un Panorāmas — ziņu dienesta?! — žurnālisti nevis gestiskā augstprātībā mēģināt tēlot nesaprašanu, kā sodīt alkatību.
3
v_rostins > Optiskais Tēmeklis 21.11.2014. 12.23
Bet
Nesaprotu! vai tad premjeram jārisina privātas būves celtniecības problēmas?
__________________
Pēc tam, ka Ušakovs sava paģeļņika, Antonova bankā bija nogrūdis desmit miljonus rīdzinieku naudas, bet Sprūdžs neko nedarīja, premjera pienākums bija izsaukt to mēslu pie sevis, uzmest uz ceļa un pārlauzt tam asaku. Iespējams no Zolitūdes slaktiņa būtu izdevies izvairīties.
0
DikembeSakamoto > Optiskais Tēmeklis 22.11.2014. 00.16
Kaut kā noklusa kremļa laikraksta aktualizētais jautājums par būvnieku finansējumu it kā politiķiem pietuvinātajiem labdarības fondiem.
0
Bet > Optiskais Tēmeklis 21.11.2014. 10.11
Kādēļ šo strīdu izšķiršanā prmjeram bija vieglāk, Vienotības PR spilgtumu saasinot, publiski puņķoties TV ekrānos nevis atrisināt reālās problēmas, kas skar konkrētus cilvēkus?!
Nesaprotu! vai tad premjeram jārisina privātas būves celtniecības problēmas?
Vai tik vien darba un pienākumu premjeram, lai risinātu simtiem privāto celtniecības objektu problēmu? Tad ko dara būvvalde un Rīga sdome un būvuzraugs un celtniecība spasūtītājs utt? Vai katram, kas iesaistīts būvobjektā pie tam privātajā, ir jādara savs darbs vai nav jādara? Vai par visiem darbiem atbildīgs ir tikai un vienīgi premjers?
Vai premjeram jābūt arī celtniecība sspeciālistam, ne tikai finanšu un visu veidu speciālistam. Vai arī tomēr būvvalde ir jāvada celtniecības speciālistam nevis ģeogrāfam, tad nevajadzēs meklēt pa malām citus vainīgos, kuri nav speciālisti celtniecībā, jo būvvalde ir tā iestāde, kura izvērtē projektus nevis tos vērtē premjers.
0
dzeris49 21.11.2014. 14.07
Latvijā par vainīgiem, protams, iecels pārmijniekus, kā vienmēr, jo īstie vainīgie ir pietiekami bagāti, lai atpirktos, ja ne tiešā veidā, tad, kaut vai, sponsorējot politiķus, utt, tā firma, kas būvēja to sabrukušo ēku, taču dzīvo, cepuri kuldama.
Nesn bija sižets pa LTV, kas izraisīja diezgan lielu šoku, vismaz, man, mūsu birokrātijas un amatpersonu attieksme pret dažiem cietušajiem cilvēki lūdz palīdzēt, bet- likums, redz, neļaujot darīt to, neļaujot darīt šo, kaut, tie cilvēki taču cietuši taisni valstī valdošās korupcijas, visatļautības, un nesodamības dēļ, nu tad, galu galā, no jums taču ir atkarīgs, lai tos likumus mainītu, pie kam, sevišķu jautrību izraisa tas, ka visi zin, cik veikli visus likumus var apiet, ja to vajag kādam naudīgam partijas sponsoram, politiķiem, da jebkurš ar naudu un sakariem.
Šinī kontekstā atcerējos to slavenā režisora H. Franka filmu par cilvēku, kurš noslepkavoja Izraelas premjeru I. Rabinu.
Visi Izraelas likumi kategoriski neļāva viņam ne precēties, ne vispār daudz ko citu, bet, Izraelas valsts, neskatoties uz to, un lielas sabiedrības daļas negatīvu attieksmi, ļāva viņam apprecēties un satikties ar sievieti, kura viņā iemīlējusies, un uzņemt par viņu filmu, utt., un tagad tur pat esot tādas sarunas, ka, iespējams, neskatoties uz mūža ieslodzījumu, ļaus tai ģimenei kaut kur izbraukt un dzīvot ārpus Izraelas.
Un, rakstot par to, savukārt, atcerējos to meieteni, kuru izoperēja Vācijā par saziedoto naudu, bet, Latvijas birokrātija atteicas apmaksāt tai zāles, kuras noteica vācieši, nolemjot viņu, faktiski, nāvei, protams, protams, aizbildinoties ar likumu.
Izklausās pēc divām dažādām pasaulēm.
Tāpēc, Latvijā problēmas nevis ar likumiem, bet, ar birokrātiju un amatpersonām, kas likumus vienkārši izmanto, lai neko nedarītu, vai, sevis attaisnošanai, un ar valsts amatpersonu un ierēdņu cilvēcību, pareizāk sakot, tās neesamību.
1
+6
-11
Atbildēt
@andrejs > dzeris49 21.11.2014. 14.56
Latvijā par vainīgiem, protams, iecels pārmijniekus, kā vienmēr, jo īstie vainīgie ir pietiekami bagāti, lai atpirktos, ja ne tiešā veidā, tad, kaut vai, sponsorējot politiķus
———————————
Ne velti Vienotību tautā sauc par būvnieku partiju. Re&Re šogad saņēmuši kārtējos valsts pasūtījumus par 11 miljoniem latu. Nez kas tos dala… :)
0