Par apstrādes rūpniecību 2014.gada septembrī
Jaunākie apstrādes rūpniecības dati iezīmē interesantas izmaiņas nozaru salīdzinošajās sekmēs, kamēr kopējā izlaides apjoma dinamika septembrī un trešajā ceturksnī kopumā daudz neatšķiras no gada vidējiem rādītājiem. Septembrī izlaide gada griezumā pieauga par 1,7%, trešajā ceturksnī samazinājās par 0,9%, bet gadā kopumā pieauga par 0,5%, bet ne par to šodienas galvenais stāsts.
Pārtikas pārstrāde gadu vēl sāka ļoti pārliecinoši, bet trešajā ceturksnī jau izlaide samazinājās, gan Krievijas rubļa vērtības krituma, gan embargo ietekmē. Likteņa labvēlība visstraujāk novērsusi vaigu no piena pārstrādes. Augustā un septembrī izlaide tajā bijusi apmēram par desmitdaļu mazāka nekā gada sākumā. Tomēr nav iespējams pārāk bieži atkārtot, ka piena nozares tālāka nākotne vienalga izskatās ļoti labi. Cenām krītot, Latvijas un Baltijas uzņēmumu konkurētspēja ir pieaugusi, kas pārvērtīsies lielākās tirgus daļās patlaban pieejamajos eksporta tirgos un cenas atkal sāks augt. Precīzi zināms nav tikai laiks, ko šis process prasīs.
Pretstatā pārtikas ražotājiem, metālapstrāde un mašīnbūve gada gaitā savu sniegumu ir ievērojami uzlabojusi. Jo īpaši var atzīmēt metālapstrādi, kas, pēc pievienotās vērtības mērot, ir pārliecinoši svarīgākā šī klāstera daļa.
Metālizstrādājumu ražošana septembrī gada griezumā pieauga par 11,4%, ko uzskatu par svarīgāko skaitli šodienas datu plejādē, pirmo deviņu mēnešu vidējais kāpums ir 3,2%.
Metālapstrāde veido ļoti nozīmīgu daļu no ražošanas kopējās „ekosistēmas”, kuras patieso lomu viegli nepamanīt. Pasauli tur kopā neaptverams daudzums lielu un mazu visdažādākās formas „dzelžu” – skrūvju, siju, plātņu, āķu, atsperu, kloķu utt.. Acīmredzama ir attīstītas metālapstrādes mijiedarbība ar mašīnbūvi, kas savukārt nodrošina ar iekārtām pārējo ekonomiku, bet metālapstrāde tieši apkalpo arī citas nozares.
Samazinoties zemo algu priekšrocībām, nākotnē arvien lielāka nozīme būs tieši labvēlīgai biznesa videi, kuru lielā mērā veido citu ražotāju klātesamība. Bieži tiek uzsvērts pašsaprotamais, ka uzņēmumiem ir jādomā par darba ražīguma kāpumu. Taču jau tagad uzņēmumi mēdz strādāt ar ļoti modernām iekārtām, darbinieku kvalifikācija kopumā ir augsta. Latvijā joprojām var atrast arī tehnoloģiski atpalikušus uzņēmumus, bet tie, kuriem ir vērā ņemama ietekme uz makroskaitļiem, mēdz būt visnotaļ mūsdienīgi. Uzņēmuma ražīgums atkarīgs ne tikai no tā paša, bet arī apkārtējās vides, vispirms jau vietējo piegādātāju esamības.
Nekādi statistikas dati nevar parādīt, cik lielā mērā ekonomikas attīstības procesā divi plus divi var būt vairāk nekā četri.
Diezgan labi klājas arī citām metālapstrādes un mašīnbūves klāstera daļām, atskaitot metālu ražošanu, kurai vēl drusku jāpaciešas. Pārsteidzoši strauji septembrī ir augusi elektrisko mašīnu ražošana, par 12,7% gada griezumā. Taču, tā kā liela daļa nozares izlaides ir eksports uz Krieviju, apjomu pieaugums var nenozīmēt ienākumu pieaugumu. Tāds liktenis šogad piemeklējis nozares līderi RER, kas šogad palielinājis ražošanu apmēram par 15%, bet tas nodrošinājis tikai ienākumu saglabāšanos. Augstāko pēcpadomju ēras punktu septembrī sasniedza auto detaļu un piekabju ražošana.
Nemainīgs ir nozīmīgais kokapstrādes devums rūpniecības attīstībā šogad, septembrī tās ražošanas apjoms bija vēsturiski vislielākais. Šogad ļoti pārsteidza kokzāģētavu darbība, tās līdz šim nebija spējušas būtiski palielināt izlaidi virs līmeņa, kas tika sasniegts ap laiku, kad Latvija pievienojās ES un varēja padomāt, ka tie ir nozares „stikla griesti”, ko nosaka izejvielu pieejamība. Šogad zāģētavām palīdzēja negaidīti augstas pārdošanas cenas, bet izejvielu pieejamību uzlabojis imports. Taču tālākā nākotnē vienalga galvenais attīstības virzītājs būs tālākās pārstrādes produktu ražošana.
Situācija mūsu rūpniecības galvenajos eksporta tirgos joprojām saucama par remdenu. Eirozonas iepirkumu vadītāju indekss (PMI) oktobrī bija tuvu robežai, kas nošķir izaugsmi no lejupslīdes, bet nedaudz virs tās. Tātad mūsu galvenais tirgus aug ļoti lēni, bet ir iespēja pārdošanu palielināt uz tirgus daļas iegūšanas rēķina, kā tas kopumā ir noticis iepriekšējos gados.
Nedaudz labāka varētu būt situācija Centrālās un Austrumeiropas valstīs, kuru PMI indekss oktobrī bija nedaudz augstāks nekā eirozonā (51,3 pret 50,6 punktiem) un arī dinamika ir labvēlīgāka -līmenis ir augstākais astoņu mēnešu laikā un tas atbilst apmēram 5% gada pieaugumam. Latvijā patlaban rūpniecības izlaides kāpums ir lēnāks, bet, atsākot darboties “Liepājas metalurgam” un noslēdzoties citiem investīciju projektiem, nākamgad tas varētu būt straujāks.
Autors ir DNB bankas ekonomikas analītiķis
Komentāri (29)