Eiropas Parlaments apstiprina jauno Eiropas Komisiju

Borrozu atvadās no Eiropas Parlamenta deputātiem

Eiropas Parlaments (EP) trešdien plenārsesijā Strasbūrā apstiprinājis jauno Eiropas Komisiju (EK), kuru vadīs Žans Klods Junkers. Pēc EP atbalsta Junkera komanda varēs sākt darbu, kā plānots, 1.novembrī, ziņo LETA.

Par jauno EK balsoja 423 likumdevēji, pret bija 209, bet 67 deputāti balsojumā nepiedalījās. Pēc EP atbalsta Junkera komanda varēs sākt darbu, kā plānots, 1.novembrī. Pret balsojusi, pēc pašas teiktā arī eiroparlamentāriete Tatjana Ždanoka.

Junkers pirms balsojuma lūdza EP apstiprināt viņa komisāru komandu, brīdinot par “pēdējo iespēju” atgūt pilsoņu uzticību. “Vai nu mums izdosies pietuvināt Eiropas pilsoņus Eiropai, vai arī mēs cietīsim neveiksmi,” sacīja Junkers. “Vai nu mēs spēsim dramatiski samazināt bezdarbu, vai arī cietīsim neveiksmi. Vai nu mēs dosim perspektīvu gados jaunajiem eiropiešiem, vai arī cietīsim neveiksmi.”

“Ja jūs mums šodien sniegsiet atbalstu, mēs līdz Ziemassvētkiem iesniegsim darbavietu, izaugsmes un investīciju paketi,” pavēstīja Junkers. “Tiem, kuri domā, ka pārmērīga taupība automātiski atdzīvinās izaugsmi un radīs vairāk darbavietu, vajadzētu šīs idejas atmest.” Viņa solītās investīciju paketes apmērs ekonomikas izaugsmes un nodarbinātības veicināšanai sasniedz 300 miljardus eiro.

Otrdien Eiropas Parlamentā (EP) atvadu runu teica Žozē Manuels Barrozu, noslēdzot savu 10 gadus ilgo darbu Eiropas Komisijas (EK) prezidenta amatā. Savā runā Borrozu pievērsās paša gaitām EK prezidenta amatā un vairāk nekā pusstundu ilgajā runā uzskaitīja savas komisijas ievērojamākos sasniegumus.

Borrozu atzina, ka emocionālākais brīdis viņa karjerā bijis Eiropas Savienības (ES) Nobela Miera prēmijas saņemšana, kā arī viņš esot lepns par ES klimata politikas tālāku virzīšanu. Viņš norādīja, ka kopš stāšanās amatā 2004.gadā ES ir pārdzīvojusi konstitucionālo krīzi – ES konstitūcijas noraidīšanu Francijā un Nīderlandē, kā arī parādu un ekonomisko krīzi.

Kā piebilda Barrozu, pašlaik ES ir saskārusies ar ģeopolitisko krīzi, cīnoties ar daudz agresīvāk noskaņoto Krieviju, kuras uzvedību Ukrainā viņš raksturoja kā nepieņemamu.

Barrozu uzsvēra, ka viņa komisijas laikā ir uzlabota finanšu pārvaldība un, par spīti nestabilajai ekonomikas situācijai, ES turpina būt viens no dāsnākajiem ziedotājiem pasaules mēroga nelaimēs.

Tomēr savā runā viņš nepievērsās aktuālākajām ES problēmām – augsto bezdarba līmeni un savienības atsvešinātību no tās pilsoņiem.

Mazāk nekā 200 no 751 EP deputāta bija ieradušies noklausīties Barrozu atvadu runu, un deputātu viedokļi par Barrozu darbu dalījās. Vairāku politisko grupu līderi Barrozu pārmeta izvairīšanos runāt par bezdarba līmeni ES un “vadības trūkumu”, savukārt “zaļo” grupas pārstāvis Felipe Lamberts norādīja, ka pašlaik nabadzības risks ES ir par 4% lielāks nekā pirms pieciem gadiem.

Eiroskeptiķis Naidžels Farāžs pateicās Barrozu par iesaistīšanos debatēs par Lielbritānijas dalību ES. Viņš arī pauda gandarījumu, ka Barrozu Lielbritānijas premjerministram Deividam Kameronam parādījis, kurš ir “galvenais”, kad tiek lemts par tādiem jautājumiem kā migrācijas ierobežojumu noteikšana.

EP prezidents Martins Šulcs, kurš bieži iesaistījies sīvās debatēs ar Barrozu, norādīja, ka kopumā portugāļu politiķis ir pelnījis cieņu un atzinību par desmit gadiem EK prezidenta amatā.

Jaunās EK sastāvs:

EK prezidents Žans Klods Junkers (Luksemburga);

Pirmais viceprezidents, pārvaldes un starpinstitūciju attiecību veicināšanas, likuma varas un pamattiesību komisārs Franss Timmermanss (Nīderlande);

Viceprezidents, eiro un sociālā dialoga komisārs Valdis Dombrovskis (Latvija);

Viceprezidente, budžeta un cilvēkresursu komisāre Kristalina Georgjeva (Bulgārija);

Viceprezidents, enerģētikas savienības komisārs Marošs Šefčovičs (Slovākija);

Viceprezidents, nodarbinātības, izaugsmes, investīciju un konkurences komisārs Jirki Katainens (Somija);

Viceprezidents, digitālā vienotā tirgus komisārs Andruss Ansips (Igaunija);

Ārlietu augstā pārstāve Federika Mogerīni (Itālija);

Tieslietu, patērētāju aizsardzības un dzimumu vienlīdzības komisāre Vera Jourova (Čehija);

Migrācijas, iekšlietu un pilsonības lietu komisārs Dimitris Avramopuls (Grieķija);

Digitālās ekonomikas un sabiedrības komisārs Ginters Etingers (Vācija);

Veselības aprūpes un pārtikas drošības komisārs Vītenis Andrjukaitis (Lietuva);

Konkurences komisāre Margarēte Vestagere (Dānija);

Izglītības, kultūras, un jaunatnes komisārs Tibors Navračičs (Ungārija);

Ekonomikas, finanšu, nodokļu un muitas politikas komisārs Pjērs Moskovisī (Francija);

Finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības komisārs Džonatans Hils (Lielbritānija);

Transporta un kosmosa komisāre Violeta Bulca (Slovēnija);

Pētniecības, zinātnes un inovāciju komisārs Karlušs Moidašs (Portugāle);

Nodarbinātības, sociālo lietu, kvalifikācijas un darbaspēka mobilitātes komisāre Marianne Teisena (Beļģija);

Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un mazo un vidējo uzņēmumu nozares komisāre Elžbeta Beņkovska (Polija);

Tirdzniecības komisāre Sesīlija Malmstrēma (Zviedrija);

Lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Fils Hogans (Īrija);

Reģionālās politikas komisāre Korina Krecu (Rumānija);

Klimata un enerģētikas komisārs Migels Ariass Kanjete (Spānija);

Vides, jūrniecības un zvejniecības komisārs Karmenu Vella (Malta);

Humānās palīdzības un krīžu kontroles komisārs Krists Stiljanids (Kipra);

Eiropas kaimiņvalstu politikas un paplašināšanās sarunu komisārs Johanness Hāns (Austrija);

Starptautiskās sadarbības un attīstības komisārs Nevens Mimica (Horvātija).