Skotijas neatkarības referenduma iznākums grūti prognozējams

18.septembrī paredzētā Skotijas neatkarības referenduma balsu sadalījums patlaban aptaujās ir pārāk vienlīdzīgs

Šīs nedēļas laika prognoze ir tipiski skotiska – pirmdien lietus un necaurredzama migla, otrdien – saule un mākoņi. Kā vienmēr neparedzamais laiks noteikti turpinās pārsteigt vietējos visas nedēļas garumā. Bet šonedēļ visā Skotijā vērojama pēkšņa vēlme pēc kaut nelielas stabilitātes. Jau ceturtdien balsotāji Skotijas teritorijā atbildēs uz jautājumu, vai Skotijai ir jākļūst neatkarīgai no Lielbritānijas.

Pašreizējais balsu sadalījums ir tik vienlīdzīgs, ka pat sabiedrisko aptauju aģentūras, kas nesen lepojās ar pārliecinošiem paziņojumiem, tagad savās relīzēs pie pēdējiem datiem vienmēr piemin – the outcome is too close to call (balsu sadalījums ir pārāk nevienlīdzīgs).

Diskusijām sabiedrībā un debatēm starp abu kampaņu vadītājiem vienkārši vairs nav laika, un abas puses jau nedēļu izmisīgi cenšas piesaistīt izšķirīgās balsis. Visi saprot, ka šīs balsis izšķirs visu – neizlēmušo skaits svārstās starp 7% un 23%, atkarībā no aptaujas.

Skotijas premjerministrs un neatkarības kustības vadītājs Alekss Salmonds šonedēļ uzstājas attālākās Skotijas pilsētās un cenšas iegūt atbalstu neatkarībai, citējot pasaulslaveno ekonomistu skotu Ādamu Smitu, kurš būtu lepojies ar pašnoteikšanās tiesībām Skotijai.

Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons savukārt, lai arī sākotnēji nenozīmīgs spēlētājs neatkarības pretinieku nometnē, ir sapratis situācijas nopietnību. Kā vēsta BBC, viņš “ar visu sirdi un dvēseli” vēlas, lai Skotija un Lielbritānija paliktu kopā, jo “šis nav vienkāršs ģimenes strīds, bet nelabojama šķiršanās”.

Skotijas galvaspilsētā Edinburgā visās malās jūtams mutuļojošs uztraukums. Gājēji uz ielām rotājušies ar Yes/No (Jā/Nē) nozīmītēm, uz ielām abu kampaņu atbalstītāji joprojām dala uzsaukumus un pagājušajā nedēļas nogalē organizēja mītiņus neatkarības atbalstam vai pretestībai.

Pat mājās vietējiem nav miera, jo pastkastītes saturu jau mēnešiem pilda lapiņas, kuros studenti, strādājošie un pensionāri stāsta savus stāstus vai cenšas pārliecināt balsotājus ar dažādiem statistikas rādītājiem. Lieki teikt, ka abas nometnes izmanto pavisam pretējus datus, un nereti ir sajūta, ka pilnībā uzticēties nevar nevienai kampaņai.

Diskusijas par naftas atradnēm, Skotijas valūtu, piederību ES un citām starptautiskām organizācijām un potenciāli jaunās valsts politiku ir palikušas pagātnē.

Pašlaik vēlētājus var sadalīt divās lielās grupās – tie, kas cerību pilni tic labākai nākotnei neatkarīgā Skotijā, un tie, kas jūt skepsi un pārlieku lielu nedrošību, tāpēc balsos pret. To saprot arī Salmonds un Kamerons, un no šķietami konstruktīvas pieejas ir pievērsušies emocionālām kampaņām, lai tikai pārliecinātu vēlētājus ievilkt krustiņu pareizajā ailītē.

Jau tā nokaitēto situāciju Skotijā vēl absurdāku padara tas, ka vietējās pašvaldības ir pagarinājušas atļaujas pārdot alkoholiskos dzērienus bāros un klubos, tā cerot nopelnīt naktī, kad tiks paziņoti referenduma rezultāti.

Lai arī kāds būtu tā iznākums, apmēram puse vēlētāju jebkurā gadījumā būs neapmierināti, bet paši skoti vēl nav sākuši domāt par dienām pēc šā izšķirīgā lēmuma. Kas zina, varbūt šīs nedēļas beigās Eiropas kartē atkal būs jāizdara izmaiņas.