Aptauja: Lietuva bez ārējas palīdzības pret Krieviju noturētos 1-2 dienas • IR.lv

Aptauja: Lietuva bez ārējas palīdzības pret Krieviju noturētos 1-2 dienas

36
Lietuvas armija. Foto: Edijs Pālens, LETA

Pētnieks: Lietuvā būtu grūti ierasties “nesaprotamiem” cilvēkiem un ieņemt valdības ēkas

Ja Krievija nolemtu nosūtīt savu karaspēku pret Lietuvu, valsts bez NATO palīdzības varētu noturēties vienu divas dienas, uzskata 44,6% aptaujāto Lietuvas iedzīvotāju.

Pēc portāla “Delfi” pasūtījuma sabiedriskās domas izpētes kompānija “Spinter tyrimai” veiktajā aptaujā vairākums Lietuvas iedzīvotāju uzskatīja, ka bez NATO atbalsta Latvijas kaimiņvalsts pret Krievijas agresiju varētu noturēties pāris dienas, bet 16% uzskatīja, ka nedēļu. Dažu dienu ilgai iespējai pretoties vairāk bija pārliecināti vīrieši vecumā no 26 līdz 45 gadiem, ar augstāko izglītību un pilsētnieki.

Par divu nedēļu ilgu pretošanos agresoram bija pārliecināti 7,3% respondentu, bet par mēnesi ilgu – 7,2%. Savukārt 15,5% iedzīvotāju nezināja, ko atbildēt uz šo jautājumu.

Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātnes institūta pasniedzējs Deivids Šlekis portālam “Delfi.lt” teica, ka bez NATO atbalsta Lietuva pret agresiju varētu noturēties līdz divām dienām.

Viņš norāda, ka NATO samitā Velsā tika apspriesta ātrās reaģēšanas spēku iesaiste, kas 48 stundu laikā varētu nokļūt jebkurā pasaules vietā. “Te arī ir atbilde. Tā kā šie būs Eiropas valstu karavīri, līdz mums viņi varētu nokļūt ātrāk. Tas nozīmē, ka mums vieniem ir jāspēj sevi aizsargāt divas diennaktis, bet pēc tam kāds nāktu mums palīgā. Varbūt pat ātrāk,” saka Šlekis.

Iespējamo aizsardzības scenāriju, pēc Šleka domām, ir daudz, taču viņš nespēj iedomāties, ka Lietuvu varētu iekarot divās dienās. Viņš teic, ka Krievijas tanku iebraukšanu Lietuvas teritorijā varot iedomāties, bet ka divu dienu laikā būtu ieņemta Kauņa, Viļņa un Klaipēda, esot grūti priekšstatīt, tāpat kā to, ka divu dienu laikā var tikt salauzta Lietuvas politiskā elite un sabiedrība.

Taču scenārijs ar tā saucamajiem “zaļajiem cilvēciņiem”, ko Krievija īsteno Ukrainā, jau ir slēpta militāra agresija, kas ir izstiepta laikā. Turklāt NATO līderiem šādā gadījumā ir grūti izlemt, kas tas ir – agresija vai pilsoņu sarīkotas nekārtības. Šādā gadījumā varētu būt runa par nedēļām ilgu agresijas scenāriju, teica Šlekis.

Tomēr Viļņas Universitātes pētnieks atzīmēja, ka Lietuvā būšot grūti nokļūt “nesaprotamiem” cilvēkiem, kas citur ieradās, piemēram, Krimā, un ieņēma valdības ēkas.

Vienlaikus Šlekis norāda, ka “zaļo cilvēciņu” ierašanās neizraisītu tik asu reakciju uzreiz, kā tanka iebraukšana valsts teritorijā. Tas raisītu ilgākas debates, “tā ir pelēkā zona”, norāda pētnieks.

 

Komentāri (36)

Ivars Ozols 15.09.2014. 14.33

Par kādu “pelēko zonu” var būt runa? Šaubos, ka tie, kas zaļajiem cilvēciņiem pēc veiksmīgām operācijām dod medaļas arī iedod lidojošos šķīvīšus, ar kuriem atteleportēties no debesīm, tāpēc viņiem ir jāiztiek ar robežas šķērsošanu ar kājām, bruņutransportieri, desanta lidmašīnu vai kuģi. Jebkurā gadījumā valsts robežsardzei, pirmkārt, ir pienākums un, otrkārt, ir tiesības arestēt nelikumīgus robežpārkāpējus un, atklāt uguni uz bruņotiem robežpārkāpējiem un bruņutehniku.

Krimā zaļie cilvēciņi iebrauca nemarķētās kravas mašīnās. Ja LV-RU robežu nelikumīgi šķērsotu šāda kravas mašīna, tā ir nekavējoties jāaptur un visi pasažieri un krava ir jāarestē. Vai LV robežsardze ir gatava to nodrošināt?

+4
0
Atbildēt

2

    Dina > Ivars Ozols 15.09.2014. 14.44

    Krimā, idiņ, zaļajiem cilvēciņiem nekur nevajadzēja braukrt, jo viņi tur dzīvoja. Viņiem tur bija mājas. Kazarmās. Saucās – RF Karabāze Ukrainas teritorijā … Nu bet taču mazdrusciņ, nu kaut pavisam nedaudz ta ka vajadzētu painteresēties par apspriežamo tēmu, pirms muti vaļā vērt, muldoņa … : )))

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    Ivars Ozols > Ivars Ozols 15.09.2014. 16.49

    0
    0
    Atbildēt

    0

Dina 15.09.2014. 14.07

??

Optimisti. Vispār jau no Kaļiņingradas līdz Viļņai var aizbraukt pāris stundu nevis dienu laikā. Ja Krievija TIEŠĀM gribētu, ieņemt Lietuvu, tas tiktu izdarīts pat vēl ātrāk.

To nesprast var tikai idiots. Un nekādi Nato mīzēji to neaizkavēs. Tieši otrādi – viņi būs pirmie, kuri ņems kājas pār pleciem. Vēl kopš Vjetnamas laikiem noturīgs reflekss izstrādājies … : )))

+1
-2
Atbildēt

3

    Dina > Dina 15.09.2014. 14.41

    Nervozē? Domāju gan. No Igaunijas – „NATO valsts” (speciāli lieku pēdiņās) robežai līdz St.Pēterburgai ir 150 kilometru. Pilnīgi pietiekoši, lai palaistu ballistisko raķeti ar atomlādiņu. Un neviens nepierādīs, ka to izdarījuši ir jeņķi. Tieši otrādi – šie divkoši, kuri to noorganizēs (pem. uzdāvinās speciāli šim mērķim bumbiņu savējiem no IGIL) būs pirmie, kuri brēks, ka tas esot „necilvēcīgi”.

    Ja Baltijas valstīs būtu adekvātas, par savu tautu domājošas un savu zemi kontrolējošas valdības, kuras neļauj bruņotiem citu zemju bandītiem nekontrolēti pa savu zemi blandīties, tad vēl varētu to uztvert daudz maz mierīgi. Jo šo valstu līderiem ta ka būtu jābūt skaidram, ka militāras provokācijas gadījumā tieši viņu valsts un tauta saņems par to Krievijas atbildi. Bet situācijā, kad 150 km attālumā vazājas jeņķi, kuri pilda Vašingtonas pavēles un, kuriem ir dziļi nospļauties, kas būs ar Latviju, Lietuvu un Igauniju „pēc tam”, nervizitātei ir vairāk nekā pamats. Es krievu vietā vispār šādā situācijā izskatītu variantu par šo marionešu valsteļu pārpirkšanu. Un ne obligāti ar naudu … Un pats par sevi – turētu atom-zemūdeņu eskadru 150 km attālumā no Ņujorkas … ko, ceru, krievi arī dara … tā ir VISMAZ kāda garantija, ka kaut kāds MakKeina tipa kretīns nesarīko Trešo pasaules karu … : )

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    esmeralda_se > Dina 15.09.2014. 14.19

    Pieplusoju. Jums pilnīga taisnība ->

    “Vispār jau no Kaļiņingradas līdz Viļņai var aizbraukt pāris stundu nevis dienu laikā”

    Tik nekādi nevar saprast, ko krievijā tā nervozē par NATO paplašināšanos, ja jau var brīvi braukt, kur gribās.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Ansis > Dina 15.09.2014. 18.58

    Fantazēt par ballistiskajam raķetēm …kurmi kurmi.

    Ja gribētu – aizvestu to raķeti kaut ar kuģi vai lidmašīnu – nav jau tāpēc Igaunija nepieciešama. Nu kautvai iekrauj kādā parastā transportlidmašīnā kodolbumbu un uzspridzini virs Maskavas – nav taču nekādu problēmu – tikai Rietumos nevienam nopietnam cilvēkam tas neinteresē – tikai tadiem troļļiem kā kurmītim un ģenerāl-grostiņam.

    Par aizsardzības spēju PATREIZ …

    Viss atkarīgs no armijas un zemessargu gatavības pakāpes. Ja iepriekš būtu kādas aizdomas un būtu izsludināta paaugstināta kaujas gatavība ( kā iepriekšējo Zapad mācību laikā Pabriks noorganizēja neoficiālas pretgaisa vienību mācības) – tad varētu būt runa par 2 dienu aizsardzību.

    Bet es pieļauju, ka Krievijas vadība un armija ir spējīgas sagatavot un īstenot iebrukumu, kuru NATO iepriekš nepamanītu un gatavību neizsludinātu. Tādā situācijā kaujasspējīgi būtu vien neliela daļa armijas. Pārējās armijas un zemessardzes vienības nepaspētu mobilizēt.

    Un būtībā tad okupācijas ilgums būtu atkarīgs vien no Krievijas vienību transportēšanas ilguma – dažas stundas. Protams – pēc tam kādu laiku partizānu karš, bet tas vairs situāciju nevarētu izmanīt. Šādā situācijā nekāda NATO palīdzība nesekotu, jo:

    1) Saeima un Prezidents nepaspētu to uzprasīt;

    2) Putins piedraudētu ar kodolieroču atbildi.

    Bet … kad tiks īstenoti Velsas lēmumi un šeit būs NATO štābi un nodrošinātas vienības, kas ir pastāvīgā gatavībā, lai nodrošinātu krīzes brīdī pārējo vienību mobilizāciju – tad būs iespējams aizsargāties un sagaidīt NATO ātrās reaģēšanas vienības.

    0
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu