Par preču ārējo tirdzniecību 2014.gada jūlijā
Jūlijs eksportā nepārprotami bijis kokapstrādes mēnesis. Koksnes produktu mēneša eksports pirmo reizi pārsniedzis 160 miljonus eiro. Kopā ar mēbelēm, kuras Latvijā arī mēdz izgatavot no koka, nozare kopumā mēnesī eksportē preces par apmēram 180 miljoniem eiro.
Koksnes produkti un mēbeles jūlijā veidoja vairāk nekā pusi no visnotaļ ievērojamā eksporta pieauguma gada griezumā un trešo daļu no pieauguma mēneša griezumā. Izdalot atsevišķi preču kategorijas ar pozitīvu devumu (kuru kopējais devums, protams, pārsniedz 100% no eksporta kāpuma, jo ir arī sarūkošas pozīcijas), šīs daļas ir attiecīgi apmēram 1/3 un 1/6.
Kokapstrāde ir pilsētu ekonomiskajā folklorā augstu nevērtēta nozare, bet tā ir dinamiska, daudzveidīga un tehnoloģiski moderna, turklāt katram koksnes eksportā nopelnītajām eiro ir salīdzinoši liela pozitīva ietekme uz Latvijas iedzīvotāju ienākumiem, krietni spēcīgāka nekā dažām t.s. augsto tehnoloģiju nozarēm.
Kokapstrādes īpatsvara pieaugums palīdz izskaidrot, kāpēc šogad rūpniecībā aug gan rentabilitāte, gan algas, par spīti stagnējošam izlaides apjomam. Šos rezultātus palīdzējusi sasniegt gan nozares attīstība, gan labvēlīgā produktu cenu dinamika pasaules tirgū.
Arī kopējais eksporta sniegums bija salīdzinoši labs uz pēdējā gada notikumu fona. Gada griezumā kāpums par 7,4% ir straujākais kopš pērnā gada aprīļa.
Nākamo lielāko papildus pienesumu eksportā jūlijā veidoja elektroiekārtas. To ārējās tirdzniecības apgrozījums pārsvarā gan saistīts nevis ar ražošanu, bet loģistiku, taču pieauguma sadaļā savukārt Latvijā ražoto produktu pienesums varētu būt lielāks.
Gandrīz 1/10 daļu no eksporta kāpuma veido kosmētikas un mazgāšanas līdzekļi, kurus ražojošie uzņēmumi un to atraktīvie vadītāji/as ir populāras biznesa mediju zvaigznes. Līdzīgu devumu eksporta pieaugumā veido arī metālizstrādājumi, par kuriem „atbildīgā” nozare ir lielākā metālapstrādes un mašīnbūves klāsterī pēc pievienotās vērtības mērot un kurai, atšķirībā no metālu ražošanas, bizness šogad sokas visnotaļ pieņemami.
Veiksmīgs mēnesis eksportā būvmateriālu ražotājiem. Akmens, ģipša un cementa izstrādājumu eksports gandrīz sasniedzis 10 miljonus eiro, kamēr tipisks apjoms šogad un pērn bijis ap 5 miljoniem. Eksporta datos labi redzama arī stikla šķiedras ražošanas veiksmīgā attīstība, stikla izstrādājumu mēneša eksports šogad pārsvarā turas virs 12 miljoniem eiro.
Jau Krievijas embargo priekšvakarā uz pusi bija sarucis zivju (bet ne zivju konservu) eksports. Piena un tā produktu eksports turējies līmenī, kuru sasniedza pirms gada, bet līdz ar to pieaugums gada griezumā izzudis. Zivju produktu eksports šogad svārstījies apmēram pērnā gada līmenī, kas arī saskan ar nozares asociācijas sniegto vērtējumu.
Jūlija straujais eksporta kāpums uz šī gada kopējā fona ir drīzāk izņēmums un augusta dati atkal varētu būt nedaudz sliktāki. Taču prognozes par eksporta apjomiem nākamgad uzlabojas. Noslēgumam tuvojas “Liepājas metalurga” pārdošana, laikā ap gadu miju paredzēts vairāku nozīmīgu jaunu rūpniecības uzņēmumu starts – vagonu rūpnīca Jelgavā, “Polipaks NT” Mārupē. Vairāki desmiti rūpniecības uzņēmumu ievieš lielus ES fondu atbalstītus investīciju projektus, notiek jaunu rūpniecības uzņēmumu izvietošanai paredzētā Liepājas Biznesa parka paplašināšana un citi projekti.
Autors ir DNB bankas ekonomikas eksperts
Komentāri (39)