Pikets notiks trešdien, 3.septembrī, plkst. 17
Trešdien plkst. 17 Baltijas-Melnās jūras alianse un Ukraiņu kongress Latvijā aicina pulcēties iepretim Krievijas vēstniecībai Antonijas ielā 2 visus tos, kam rūp Ukrainas liktenis, lai protestētu pret Krievijas militāro iebrukumu Ukrainā.
Krievija ieved Ukrainā karaspēku un bruņu tehniku. Tā ir militāra invāzija, aicinājumā norāda Ukraiņu kongresa Latvijā pārstāve Tatjana Lazda un Baltijas – Melnās jūras alianses pārstāve Irīna Kuzņecova. Tās vairs nav negodīgas cīņas separātistu aizsegā, bet gan reāls un tiešs militārs uzbrukums suverēnai valstij. Krievija ir sākusi karu Eiropā.
Krievijas militārā agresija pret Ukrainu turpinās jau mēnešiem ilgi, viņas uzsver. Krievija ir sniegusi atbalstu prokrieviskajiem teroristiem Ukrainas austrumos ar cilvēkresursiem un militāro ekipējumu. Krievijas izraisītās agresijas dēļ ir gājuši bojā civiliedzīvotāji un Ukrainas armijas karavīri, kas cīnās par savas valsts suverenitāti un savas tautas tiesībām pašai lemt savu likteni.
Nupat mēs atzīmējām „Baltijas ceļa” 25.gadadienu. Lietuvas un Igaunijas prezidenti savās uzrunās Baltijas tautām atgādināja, ka Ukraiņi tagad izcīna grūtu cīņu ne tikai par savu valsti, bet arī par mūsu brīvību. Par Eiropu, kurā tiek cienītas valstu robežas un tautu tiesības. Par Baltiju un Austrumeiropu, kas negrib dzīvot imperiālistiskā Kremļa ēnā. Tāpēc karš Ukrainā ir arī mūsu karš, tā iznākumam būs gan simboliska nozīme, gan arī pavisam reālas tālākās sekas visu trīs Baltijas valstu drošībai.
„Tāpēc mēs 3.septembra piketā darīsim zināmu savu viedokli gan Krievijai, valstij – agresoram, gan arī mūsu pašu valstsvīriem un mūsu sabiedrotajiem,” norāda piketa organizatores.
Pēc piketa pie Krievijas vēstniecības akcijas dalībnieki dosies uz Lielbritānijas vēstniecību Alunāna ielā 5, lai atgādinātu, ka pasaule nav aizmirsusi 1994.gada Budapeštas memorandu, kurā Lielbritānija kopā ar ASV un Krieviju piekrita garantēt Ukrainas suverenitāti un drošību apmaiņā pret to, ka Ukraina atteiksies no tai piederošajiem atomieročiem. Lielbritānijai un ASV tāpēc ir īpaša atbildība vērsties pret Krievijas agresiju Ukrainā un novērst karu Eiropā.
Komentāri (29)
Juris Dzelme 02.09.2014. 08.44
ja pikets būtu daudzskaitlīgs , tūkstošos, tad arī Vešņakovs sāktu domāt un sūtītu signālus uz Moskoviju !!! visā Eiropā vajadzētu saorganizēties un aizstāvēt Ukraini- sarīkot Ukrainas dienu pie krievu vēstniecībām !
1
info > Juris Dzelme 02.09.2014. 19.21
Vešņakovs neko neziņos. Pateiks, ka nekāds pikets nav bijis un ka krievijas vēstniecība atrodas citā adresē.
0
silvija_vitina 02.09.2014. 08.33
es būšu. Es biju arī iepriekš. biju nedaudz pārsteigta, ka pikets bija “pieklājīgā skaitā”, taču tas nebija graujoši liels. Protams, vešņakovam no šitādiem piketiem ne silts, ne auksts… Taču, ja pikets būtu “daudzi tūkstoši” – tam būtu svars.
3
ievuliitis > silvija_vitina 02.09.2014. 11.26
Biju piketos pavasarī. Vienā pat intervējām cilvēkus. Žēl, ka nesatikāmies, ka neatpazinām viena otru:). Šoreiz esmu laukos un te nav sabiedriskā transporta, bet dārgajam darbs:(. Arī kaimiņienei, kura reizēm mani kautkur aizved, skola sākās. Bet es vēl gudrošu. Vai no Vidzemes neviens nebrauc, no Madonas rajona?
0
Ieva Priedenfelde > silvija_vitina 02.09.2014. 15.54
Es arī būšu.
0
Ansis Reinhards > silvija_vitina 02.09.2014. 08.52
> tradutrice
Iepriekš nebiju. Šoreiz iesim abi ar vīru.
Aicinu visus, kam ir iespēja pievienoties. Kas ir sociālajos tīklos, padodiet ziņu tālāk. Tas ir mazumiņš, ko varam darīt Ukrainas labā…
0
alexander 02.09.2014. 11.40
Lai pikets izdotos skaitliski parliecinošs, ir jāpiedalas visiem, kuriem rūp Ukrainas un attiecīgi, Eiropas liktenis. Ir jāsaprot, ka Ukraina ar savām asinīm, ar savu cilvēku dzīvībām cīnās ne tikai par savu, bet arī Eiropas drošību un kārtību, kādā valstis vienojušās līdzāspastāvēt. Ukrainu jāatbalsta, cik vien spējam un pilsoniskā attieksme, paužot atbalstu, ir nozīmīgs instruments, ko prasmīgi izmantojot, var ietekmēt valstu valdību rīcību. Galvenais, nebūt vienaldzīgiem un piedalīties, kaut uz neilgu brīdi, bet būt.
0