Darba un starta kapitāla trūkums – tie ir galvenie iemesli, kāpēc aizbraukušie nevēlas atgriezties
Latvijas tauta nav unikāli savādnieki. Daudzas valstis un tautas piedzīvojušas laikus, kad iedzīvotāji balsoja nevis par parlamentu un pašvaldībām, bet gan par darbu un cilvēka cienīgu dzīvi, dodoties prom no savas valsts. Un ne jau vieglas dzīves dēļ tauta balso ar kājām un čemodāniem.
Nekas nav jāizgudro no jauna, ir tikai jāskatās plašāk. Ir valstis, kur risinājumi meklēti un atrasti, bet ir arī tādas valstis kā Latvija, kur iedzīvotāju skaita samazināšanās turpinās jau vairākus gadus.
Īrija kļuvusi par dzīvesvietu daudzām Latvijas ģimenēm. Valsts, kuru pirms četrdesmit gadiem pameta tās pilsoņi, šodien spēj atgriezt aizbraukušos un piedāvā dzīves un darba vietu jauniem imigrantiem, tai skaitā ekonomiskajiem bēgļiem no Latvijas.
Kas to paveica, kāpēc tā nedarām Latvijā?
Īrijā risinājumu atrada tauta, jo valsts atcerējās seno tautas gudrību: “Divas galvas gudrākas par vienu, četras rokas varošākas par divām.” Tika samazināta ierēdniecība un daudzu lēmumu pieņemšanu uzticēja sabiedrībai. Tika mainīti likumi, lai attīstītos kooperācija. Katram Īrijas iedzīvotājam tika dotas iespējas aktīvi piedalīties sava novada attīstībā. Savu darbu, savu naudu drīkstēja ieguldīt savā pašvaldībā un kopīgi lemt, kādiem mērķiem šī nauda tiks novirzīta.
Šodien divas trešdaļas Īrijas iedzīvotāju ir kāda finanšu kooperatīva biedri un jaunu darba vietu veidošanā aktīvu līdzdalību ņem sabiedrība. Ir darbs un ir ienākumi, kas ļauj nodrošināt ģimenēm sociālo komfortu.
Uzskatu, ka arī Latvijai ir maksimāli jāstimulē finanšu kooperatīvu veidošana, jo tas ir veids, kā no konkrēta reģiona iedzīvotajiem piesaistīt vietējos līdzekļus un pēc tam šos līdzekļus ieguldīt nevis dažādos ārvalstu akciju un pensiju fondos, bet gan tā paša reģiona attīstībā.
Daudzi, strādājot ārzemēs, ir veikuši uzkrājumus, kurus labprāt ieguldītu vietējā biznesā, savukārt citiem pietrūkst starta kapitāla, lai veidotu biznesu savā dzimtajā pagastā un dotu darbu citiem.
Starp citu, Īrijas piemērs nav unikāls, jo līdzīgu attīstības ceļu izvēlējušās daudzas Eiropas tautas. Piemēram, Vācijā ir 12 000 finanšu kooperatīvu ar 407 miljardiem eiro aktīvu, bet Apvienotā Karaliste 2008./2009.gada finanšu krīzes pārvarēšanai veidoja valsts atbalsta programmas finanšu kooperatīviem. Rezultātā finanšu kooperatīvu aktīvi četrkāršojās un reģionos iedzīvotāju skaita samazināšanos nomainīja reemigrācija.
To apliecina arī Eiropas ekonomikas un sociālo lietu komitejas veiktais pētījums un 2012.gada ziņojums. Tajā teikts, ka savas saiknes ar konkrētu teritoriju dēļ kooperatīvu nozīme palielinās, jo tie atbalsta ilgtspējīgu vietējo attīstību, rada jaunas darba vietas un tādējādi darbojas vispārējo interešu labā.
Tāpat norādīts, ka „lauku apvidos kooperatīvi palīdz saglabāt saimniecisko darbību un sabiedrisko dzīvi un tādējādi arī mazina migrāciju”.
Eiropas Kooperatīvo banku apvienības dati liecina, ka to tirgus daļa ir aptuveni 20% no noguldījumiem. Tās Eiropā finansē aptuveni 29% no mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Pēdējos gados tās ir nemitīgi palielinājušas savu tirgus daļu.
Darba un starta kapitāla trūkums – tie ir galvenie iemesli, kāpēc aizbraukušie nevēlas atgriezties. Tāpēc es izvēlējos pievienoties uzņēmēja Valda Kalnozola akcijai “Latvijai vajag stiprus vīrus”, lai arī ar savām zināšanām un pieredzi palīdzētu radīt Latvijā vidi, kas būs labvēlīga mājās atbraucējiem.
Piemēri nav pat tālu jāmeklē. Siguldas novada Allaži ir vienīgais pagasts Latvijā, kur krīzes gados iedzīvotāju skaits pieauga un šodien, salīdzinot ar pirmskrīzes gadiem ir audzis gan darba vietu, gan iedzīvotāju skaits. Allažos darbojas Latvijas lielākā reģionālā krājaizdevu sabiedrība (finanšu kooperatīvs) “Allažu saime”. Domāju, ka šis veiksmes stāsts būtu jāņem par pamatu arī citiem novadiem, lai veidotu kooperatīvus un sekmētu konkrētās administratīvās teritorijas attīstību.
Autors ir kooperatīvās krājaizdevumu sabiedrības „Allažu saime” valdes priekšsēdētājs
Komentāri (34)
janis17 18.08.2014. 12.54
Neatbraukšanai pievienojies vēl viens būtisks iemesls – krievijas draudi…
1
Signija Aizpuriete > janis17 18.08.2014. 19.39
——
Aizbraukšanu veicina “veiksmes stāsta” radītāji, kas bezjēdzīgi mēģina slēpties aiz Aukstā kara saukļiem. Neķer, muļķus, priHvatizācijas, denacionalizācijas un konsolidācijas laikā sastrādāto neizdosies noslēpt!
Great Latvia Success Story!
http://www.youtube.com/watch?v=3IRUBJ8qraY
0
Rudīte 19.08.2014. 07.04
Latvija nekad nespēs panākt to, ko panāca Īrija vai citas ekonomiski sekmīgās valstis, jo…
Pirmkārt jau tajā dzīvojošo cilvēku dēļ, ja salīdzina cik godīgi un laipni ir Īri, un cik naidīga tauta ir Latvijā. Latvijā katrs domā par sevi un meklē savu labumu. Es nesaku, ka visi Latvieši ir tādi,bet tomēr fakts kā tāds tomēr. Otrkārt Latvijā dzīvo pārāk daudz Krievijas tautības cilvēku, respektīvi, kam krievam palīdzēt Latvietim? Cik nostāstu ir dzirdēts, ka darbā neņem bez krievu valodas zināšanām, bet vēsu seju vari strādāt bez latviešu valodas.
Un treškārt, lai sasniegtu kaut ko, ir jādara, bet ko Latviešu tauta dara? Ievēl tos pašus deputātus n-tos gadus pēc kārtas.
0
Bīters 18.08.2014. 13.47
Man gan ir viedoklis, ka viņi nevēlas atgriezties, jo labi zin ka šeit viņus uzskata par pabirām un laimes meklētājiem.
Kas principā nav tālu no taisnības, aizmukt – lai palicēji viņiem visu sagatavo uz zelta paplātes ir diezgan zema intelekta, audzināšanas un ētikas cilvēku domāšana.
Ar ko viņi ir labāki par okupantu plūsmu, kas Latvijā iebrauca pēc kara?
Vienus mēs izsmejam, otriem lūdzamies lai atgriežas?
Šāda dubultā morāle man nav īpaši pieņemama.
6
+3
-9
Atbildēt
0
-2
Atbildēt
+5
-6
Atbildēt
+3
-2
Atbildēt
+3
0
Atbildēt
+11
-4
Atbildēt
@lebronj2356 > Bīters 18.08.2014. 15.05
Tu un līdzīgie muldētāji par šo tēmu nekad nemīl atcerēties cik simtiem miljonu eiro LV ir iepludinājuši šie “nodevēji”, jo lielākoties jau kāds rads arī paliek, kuram palīdzēt dzīvot cienīgu dzīvi, nevis izdzīvot ! Otrkārt veiksmes stāstu viltus praviešu nekad nevarētu muldēt par kaut kādām atkopšanās pazīmēm, ja šie 100-200 tūkstoši uz to brīdi lieko (lieko, jo vienkārši viņiem darbs neatrastos pēc kosnolidācijas pēc tās noklusējuma) cilvēku neizbrauktu, bet tā vietā krasi uzsildītu socbudžeta un sociālās spriedzes temperatūru !
Muldēt par emigrāciju ir mazākais nekoretkti, jo tieši tādas blaknes arī paredz “iekšējā devalvācija” un tāpēc arī tas paliek “veiksmes stāsts” LV iekšējai retorikai, pat bez domām kaut ko līdzigu citur pielietot un oficiāli to neviens nekur nemin !
0
Signija Aizpuriete > Bīters 18.08.2014. 19.30
——-dzeris49:”(..)Visi būtu gatavi te palikt, audzināt bērnus, utt., bet, ne visiem tāda iespēja.”
===============================================================================
Visiem jau “auseklīšu mafija” Rietum-krātijas paradīzes labumus nesolīja:
“Mēs redzam nākotnes Latviju kā demokrātisku valsti, kurā visiem pilsoņiem neatkarīgi no to nacionālās un sociālās piederības, politiskās un reliģiskās pārliecības, ir nodrošinātas vienādas tiesības. Latvijai ir jābūt humānisma valstij, kurā valda likums, ekonomiska augšupeja un plašas garīgās kultūras attīstības iespējas jebkurai etniskai grupai.” Visiem LTF biedriem!
«Padomju Jaunatne», 1989. gada 2. jūnijā, Nr. 105 http://www.barikadopedija.lv/raksti/470353
http://www.youtube.com/watch?v=4SlduSWlimI
0
ligakalnina > Bīters 18.08.2014. 15.15
Ko muļķīgāku sen nav gadījies lasīt, īpaši, tas salīdzinājums ar okupantiem.
Neviens aiz laba prāta projām nebrauc, cilvēki spiesti to darīt, visiem saprotamu un zināmu iemeslu dēļ.
Kas, “patriotiskāk” būtu sēdēt valstij uz kakla, kā daudzi dara, prasot pabalstus, nīkuļojot, morālāk būtu uztraukties, vai varēs nomaksāt komunālos, vai neizliks no dzīvokļa ar visiem bērniem, utt?
Un atgriezties šeit sāks tikai tad, kad ekonomika, tiesiskums, algu līmenis, biznesa vide šeit būs analoģiska tai pašai Vācijai vai īrijai, vai arī tad, kad nopelnīs tur kārtīgu pensiju ( vēl jau faktors, kas veicina aizbraukšanu pat pirmspensijas vecumā ir tas, ka Latvijā pensijas cilvēkiem ar nelielām algām, un tādi ir daudz, ir tik mazas, ka ar to, faktiski, nav iespējams normāli izdzīvot.
0
ligakalnina > Bīters 18.08.2014. 16.19
Daudziem ir divi varianti – vai nu braukt un pelnīt naudu, vai nu palikt uz ielas ar visiem bērniem un ģimeni, acīmredzot, esi visai mazs saskaries ar realitāti.
Visi būtu gatavi te palikt, audzināt bērnus, utt., bet, ne visiem tāda iespēja.
Un, vispār, globālā pasaulē darbaspēka un iedzīvotāju migrācija ir norma, no īrijas arī, kādreiz, aizbrauca turpat trešdaļa iedzīvotāju, tagad visi brauc uz īriju, nedzīvojam Ulmaņa laikos.
0
lebronj2356 > Bīters 18.08.2014. 16.12
P.S. “Vatņiekiem”, lai tos dabūtu šurp, masveidā dāļāja mirkorajonu dzīvokļus, latviešus un vietējos krievus, atstājot rindas beigās….vēlīgi atļaujot tos arī privatizēt 90to sākumā ! Latviešus, kurus it kā sauc atpakaļ, neviens ij apdāvināt nedomā !
P.S.2 Patosaini nacionālu irsēju nekad nav trūcis, neba pirmais, ne pēdējais…bet par to, ka vajadzētu cienīt tos, kas visu šo eksperimentu iznesa uz saviem pleciem gan vārds vietā – bet to nesagaidīt, ja reiz neviens konsolidētājs pat paldies pateikt nav praties !
0
Linda Deičmane > Bīters 18.08.2014. 15.53
Augsnes un vides sagatavošana, lai atgrieztos? Zilu šķīvīti ar zelta maliņu nacionālo varoņu sagaidīšanai! Tie, kas te palika un iznesa visu krīzes smagumu uz saviem pleciem, tiem vēl būs izbraucējiem gultas jāsaklāj un spilvens jāuzčubina?
Nekas speciāli nav jādara un nav ko lieki spriedelēt – kas gribēs, atgriezīsies. Kas būs labākas vietas meklētājs, tas būs visu Eiropu izskraidījis un tur arī paliks. Tam vienmēr kaut kas nebūs labi un siltas vietas meklējumos neapstāsies. Jādomā par tiem, kas šeit ir palikuši, dzīvo, strādā, bērnus audzina, nevis laimes meklētājiem. Visa cieņa un gods palicējiem, kuri rāvās sakostiem zobiem, lai izdzīvotu, bet savu Tēvzemi nepameta.
0