Valsts iestādes gatavojas pieņemt vienotu vizuālo identitāti

Ministrijas pagaidām nevar pateikt, cik līdzekļu būs nepieciešams jaunajai grafiskajai vienotībai

No 2015.gada 1.janvāra visām valsts iestādēm būs jāpieņem vienota vizuālā identitāte. Valsts pārvaldes iestādes līdz šim lietotos individuālos logo nomainīs pret valsts ģerboni un sāks lietot vienotu fontu, tādējādi nostiprinot savu vienotību un piederību valsts pārvaldei.

Šogad aprīlī Valsts kanceleja, sadarbojoties ar Latvijas Mākslas akadēmijas un Valsts heraldikas komisijas ekspertiem, izsludināja konkursu vienotā grafiskā standarta izstrādei. No četriem konkursa dalībniekiem uzvarēja dizainera Holgera Elera dizaina birojs „H2E”. Birojs veidojis grafisko identitāti arī Likteņdārzam un Latvijas Nacionālajai operai.

Grafiskās identitātes izveidošana Valsts kancelejai izmaksās 18 000 eiro, bez 21% PVN. „H2E” izstrādās stila grāmatu, kurā būs izstrādāti paraugi visiem gadījumiem, kuros nepieciešams valsts pārvaldes vienotais vizuālais izskats.

Vienota vizuālā identitāte nepieciešama, jo pašlaik valsts pārvalde ir „raiba kā dzeņa vēders” un nevar vairs īsti pateikt, kura ir valsts institūcija un kura nav, uzskata „H2E” mākslinieciskā direktore Ingūna Elere. Viņa neslēpj, ka jūtas pagodināta, ka „H2E” uzticēts uzdevums veidot vienotu valsts pārvaldes tēlu.

Pašlaik norit iepazīšanās ar priekšlikumiem, citu valstu pieredzes izpēte. Lai gan valsts iestāžu vienotā vizuālā identitāte vēl tikai tiek izstrādāta, Ingūna Elere neslēpa, ka īpaši tiek pievērsta uzmanība Latvijā izstrādātam dizainam, lai atbalstītu vietējos ražotājus.

Ikdienas darbam valsts pārvaldes dokumentos tiks izmantots „Times New Roman”, savukārt „H2E” piedāvātais fonts un dizains tiks izmantots reprezentatīvajos materiālos, piemēram, pildspalvās, vizītkartēs, prezentācijās, veidlapās.

Vietas, kurās jāparādās valsts ģerbonim, ir ietvertas likumā „Ministru kabinetam padoto institūciju vienotās vizuālās identitātes noteikumi”. Tās ir darbinieku vizītkartes, institūciju mājaslapas, apbalvojumi, zīmogi un reprezentācijas materiāli.

Ja arī pēc nākamā gada 1.janvāra būs palikuši pāri vecā dizaina reprezentatīvie materiāli, piemēram, vizītkartes vai pildspalvas, valsts iestādēm tos nevajadzētu izmest un tā izniekot līdzekļus, norāda Valsts kancelejas Komunikāciju departamenta pārstāve Ilze Pavlova. Tos vajadzētu izlietot un pēc tam pasūtīt jaunos materiālus ar jauno vienoto izskatu.

Pavlova paredz, ka materiālu pasūtīšanas izmaksām nevajadzētu mainīties. Ja iestāde pirms vienota grafiskā dizaina izveides nelietoja, piemēram, dokumentu mapes vai reprezentācijas materiālus, tās nevajadzēs pasūtīt arī tagad.

Kādas izmaksas ir parasti, Ilze Pavlova nemācēja pateikt. Valsts institūcijas “tradicionāli” dalās turīgajās un trūcīgajās, turklāt katrai ir savas vajadzības. Tāpēc vidējās izmaksas pateikt esot grūti, saka Pavlova.

Līdzīgu atbildi Ir.lv saņēma arī no Finanšu ministrijas (FM). Tā kā vizuālās identitātes maiņa vēl nav pabeigta, kopējās izmaksas nevar aprēķināt. Savukārt, cik FM parasti iztērē precēm ar savu simboliku, ministrijas pārstāve atsacījās pateikt.

„Mūs tas skars tieši tādā pašā veidā kā jebkuru citu ministriju,” paskaidroja Izglītības un zinātnes ministrijas sabiedrisko attiecību pārstāve Edīte Olupe. Ministrijai nāksies atteikties no sava logo un izmantotās krāsu gammas. Olupe arī pieļāva, ka būs jāveido citādāka mājas lapa. Tiesa, viņa uzsvēra, ka daudzas lietas vēl ir jānoskaidro un jāprecizē.

Nepieciešamību pēc vienotas vizuālās identitātes valsts iestādēs jau 2012.gadā izteicis valsts prezidents Andris Bērziņš. Viņš arī iesniedza grozījumus likumā „Par Latvijas valsts ģerboni”, ko šogad 14.jūnijā apstiprināja Ministru kabinets.

Ilze Pavlova teic, ka šāds solis ir tikai loģisks, jo veidos labāku priekšstatu par institūciju piederību valsts pārvaldei.

„Vēl būtu svarīgi, lai mēs to pazītu kā savu. Nevis, lai tā būtu vienota, taču abstrakta un sveša, bet, lai tā [identitāte] būtu mūsu – latviešu, Latvijas,” saka grafikas dizaineris Valdis Celms. „Valsts pārvaldei jābūt pārstāvētai vizuālās identitātes laukā.”

Viņš uzskata, ka šis ir pareizs solis, tomēr plašāk varēs komentēt, kad būs redzams jau gatavs rezultāts.

„Logotips jeb firmas zīme pēc savas izcelsmes ir uzņēmējdarbības vides instruments. Latvijas valsts ģerbonis ir spēcīga un valsti reprezentējoša zīme, identitātes apliecinājums,” valsts pārvaldes institūciju vēlmi izmantot dažādus logotipus nosoda Valsts Heraldikas komisijas priekšsēdētāja vietniece Ramona Umblija.

Savukārt Edgars Pastars, konstitucionālo tiesību eksperts un bijušais Valsts prezidenta padomnieks, teic, ka ģerbonis ir valsts simbols un tas ir jāizmanto arī ikdienā, nevis no tā jānorobežojas. Viņš arī uzskata, ka vienota vizuālā identitāte valsts iestādēm ļautu ietaupīt. Tām vairs nebūs vajadzības izstrādāt un atjaunot savus logotipus.

Pavlova norāda, ka vienoto izskatu valsts pārvaldē jau ieviesušas tādas valstis kā Lielbritānija, Īrija, Vācija, Šveice, Francija un Austrālija. Vairākumā gadījumu vienojošajā simbolikā izmantoti nacionālie simboli – valsts ģerbonis un karogs.