Pētījums: Iedzīvotāji par prioritāti atzīst veselības aprūpi

Nedaudz vairāk par piektdaļu jeb 20,8% aptaujāto ir atzinuši, ka viņi atvēlētu papildu līdzekļus valsts ārējai aizsardzībai un bruņoto spēku stiprināšanai

Nākamā gada valsts budžetā prioritāri vairāk līdzekļu jāatvēl veselības aprūpei, liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījuma centra SKDS veiktā pētījuma “Iedzīvotāju uzskati par prioritātēm nākamā gada valsts budžetā un veselības aprūpes nozarē” rezultāti.

Vairāk nekā puse jeb 64,2% aptaujāto iedzīvotāju visbiežāk par prioritāro nozari, kurai no valsts budžeta vajadzētu piešķirt vairāk papildu līdzekļu, nosauca veselības aprūpi. Veselības aprūpi kā prioritāti visbiežāk nosauca 71% aptaujāto iedzīvotāju vecumā no 45 līdz 55 gadiem un 72% vecumā no 55 līdz 74 gadiem, ziņo “Nozare.lv”.

Aptaujas dalībniekiem tika uzdots jautājums: “Domājot par nākamā gada Latvijas valsts budžetu un jomām, kurās tiek tērēti budžeta līdzekļi, lūdzu, nosauciet trīs prioritārās nozares, kurām jūs vispirmām kārtām atvēlētu vairāk līdzekļu, nekā tām tiek atvēlēts patlaban?”

Kā nākamās prioritārās jomas tika atzīmētas sociālā aizsardzība un pabalsti, ko atzīmēja 46,7% aptaujāto, kā arī izglītība un zinātne – 36,5% aptaujāto. Savukārt ceļu būvi un uzturēšanu par prioritāti uzskata 27,9% aptaujāto, eksportspējas veicināšanu – 23,7% un lauksaimniecību – 22,8% aptaujāto iedzīvotāju.

Nedaudz vairāk par piektdaļu jeb 20,8% aptaujāto ir atzinuši, ka viņi atvēlētu papildu līdzekļus valsts ārējai aizsardzībai un bruņoto spēku stiprināšanai. Katram no iespējamo atbilžu sarakstā iekļautajiem citiem mērķiem – valsts parādu ātrāka atmaksa, valsts iekšējā drošība, vides aizsardzība un reģionālā attīstība – papildu finansējumu piešķirtu ap 10% aptaujāto.

Viszemāk prioritāšu sarakstā ir kultūra, ko atzīmējuši 6%, diplomātiskā dienesta uzturēšana un Latvijas tēla uzlabošana – 5% aptaujāto un tiesu sistēmas stiprināšana – 4,1%.

Vaicājot, kurām trim Veselības ministrijas pārziņā esošajām jomām nākamā gada valsts budžetā jāpiešķir vairāk līdzekļu, divas trešdaļas jeb 64% iedzīvotāju norādīja rindu mazināšanu valsts apmaksātiem aprūpes pakalpojumiem, 57% norādīja pacientu līdzmaksājumu samazināšanu par ārstēšanos slimnīcās, bet 55% atzīmēja papildu līdzekļus slimnīcām ārstēšanas procesa nodrošināšanai.

Mazāk nekā puse jeb 46% respondentu atzīmēja, ka prioritārai jomai jābūt arī pacientu līdzmaksājumu mazināšanai par valsts kompensējamiem medikamentiem. Savukārt 31% aptaujāto uzsvēra veselības aprūpes pakalpojumus bērniem, 18% – mediķu atalgojuma palielināšanu, 8,3% – medicīnas izglītību.

Aplūkojot sniegtās atbildes atsevišķās sociālajās un demogrāfiskajās grupās, vērojams, ka pacientu līdzmaksājumu mazināšanu par valsts kompensējamiem medikamentiem kā prioritāti biežāk jeb norādīja gados vecāki iedzīvotāji – vecumā no 55 līdz 74 gadiem to norādīja 55% respondentu, savukārt veselības aprūpes pakalpojumus bērniem kā prioritāti norādīja 40% iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 34 gadiem un 42% vecumā no 35 līdz 44 gadiem.

Pacientu līdzmaksājumu mazināšanu par ārstēšanos slimnīcās kā prioritāti norādīja 70% iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem, savukārt mediķu atalgojuma palielināšanu par prioritāti biežāk atzina 29% iedzīvotāju ar augstāko izglītību un 24% ar vidēji augstiem un 26% iedzīvotāju augstiem ienākumiem.

Pētījumā piedalījās vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.