Valdības rīcības plāns līdz vēlēšanām būšot izpildīts

Līdz ar Straujumu par veikumu ziņo ekonomikas, kultūras un aizsardzības ministri

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) ir pārliecināta, ka viņas vadītās valdības rīcības plāns līdz rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām tiks izpildīts, vēsta aģentūra LETA. Straujuma šodien valdības pusgada darbam veltītajā preses konferencē informēja, ka pēdējo nedēļu laikā ir tikusies ar visiem ministriem un ministriju valsts sekretāriem, lai pārrunātu valdības rīcības plāna izpildi.

Straujumas valdību apstiprināja šī gada 22.janvārī pēc tam, kad no amata Zolitūdes traģēdijas dēļ atkāpās līdzšinējais premjerministrs Valdis Dombrovskis (V). “Varu uzteikt visus ministrus, rīcības plāns tiek pildīts, un esmu droša, ka, beidzot darbu, valdība varēs informēt sabiedrību, ka pamatā visi rīcības plāna uzdevumi ir izpildīti,” teica Straujuma, piebilstot, ka tas paveikts, neskatoties uz izmaiņām ģeopolitiskajā situācijā.

Straujuma pieminēja atsevišķu ministriju darbību šo mēnešu laikā, atzinīgi vērtējot Aizsardzības ministrijas darbu drošības nostiprināšanā, Kultūras ministrijas darbu pie Mediju politikas nodaļas izveidošanas, kā arī Ekonomikas ministrijas darbu pie būvniecības nozares sakārtošanas pēc Zolitūdes traģēdijas.

Straujuma uzsvēra, ka viens no šīs valdības svarīgākajiem darbiem ir pensiju indeksācijas ieviešana šī gada rudenī, kā arī Partnerības līguma noslēgšana ar Eiropas Komisiju par jauno Eiropas Savienības fondu plānošanas periodu, un ir jau noslēgti pirmie līgumi par finansējuma apgūšanu. Ievērības cienīgi ir kredītreitingu aģentūru lēmumi paaugstināt Latvijas kredītreitingu, dodot iespēju ietaupīt valsts budžeta līdzekļus.

Vienlaikus gan valdības vadītāja atzina, ka valdībai šajā laikā nav bijis viegli. Kā vienu no iemesliem viņa minēja veselības ministra trūkumu. Tomēr pozitīvi, ka ir izveidota darba grupa, kas sagatavos priekšlikumus veselības aprūpes nozares sakārtošanai, un šos priekšlikumus premjerministre gaida līdz 10.septembrim. “Divi mēneši ir palikuši, un tie uzdevumi, kas mums vel ir veicami, ir nozīmīgi,” noteica valdības vadītāja. Viņasprāt, svarīgākais ir tas, lai cilvēki justu uzlabojumus katrs savā ģimenē.

Ekonomikas ministrijas (EM) starp pirmajā pusgadā paveiktajiem darbiem minami – solis pretī enerģētiskai neatkarībai un papildu finansējums un nodokļu atlaides ražošanas un attīstības projektiem, biznesa portālu “Nozare.lv” informēja ministrijā. “Gada pirmajā pusgadā liela uzmanība tika pievērsta enerģētikas jautājumiem, kā arī uzņēmēju atbalstam. Esam raduši iespēju sniegt papildu atbalstu vairāku miljonu eiro apmērā augstas pievienotās vērtības ražošana projektiem. Viens no nozīmīgākajiem darbiem bija nodokļu atlaides uzņēmējiem, kuri iegulda pētniecībā un attīstībā,” norāda ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP).

Pēc ministra teiktā, ir izpildīti solījumi, kas tika doti, veidojot šo valdību – izstrādāts elektroenerģijas izmaksu kompensācijas mehānisms, kā arī uzsākta Būvniecības biroja izveide, uzlabojot kontroli būvniecības nozarē. Ministrija ir radusi finansējumu biroja izveidei un darbam šajā gadā.

Savukārt kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) atzina, ka patlaban aktuāli ir ģeopolitiskie jautājumi, taču kultūras nozare tā dēļ nedrīkst kļūt mazāk nozīmīga. Melbārde uzsvēra, ka šī gada kultūras pasākumi Latvijā ir pievērsuši pastiprinātu pasaules mediju uzmanību Latvijai. Kā spilgtākos kultūras pasākumus viņa minēja koncertu “Dzimuši Rīgā” un Pasaules koru olimpiādi, kas parādīja, cik izsmalcināta un izcila ir kultūra Latvijā. Ministre atzina, ka Rīga Eiropas kultūras galvaspilsētas gadā varētu vēlēties labāku kultūras infrastruktūru, tāpēc jāturpina darbs pie iesāktajiem projektiem un vēl šīs valdības laikā jāpieņem stratēģiski lēmumi par jaunajām kultūras būvēm.

Aizsardzības ministrijas (AM) sasniegumi pirmajā pusgadā aizsardzības ministra Raimonda Vējoņa (ZZS) vadībā ir NATO sabiedroto klātbūtnes nodrošināšana Latvijā un aizsardzības finansējuma palielināšana. Kā uzskata Vējonis, ņemot vērā pastāvošos draudus Eiroatlantiskās telpas drošībai un stabilitātei Ukrainas krīzes kontekstā, tai skaitā notikumu negatīvo ietekmi uz Baltijas reģiona drošību, ir stiprināta sabiedroto spēku klātbūtne Latvijā.

Šogad tiek plānotas vairākas nacionālā līmeņa mācības, kurās varētu iesaistīties arī citu valstu pārstāvji. Savukārt jautājumu par ilgtermiņa sabiedroto klātbūtnes nodrošināšanu dalībvalstis diskutēs NATO Velsas samitā šā gada septembrī, norāda Vējonis.

Jautājums par NATO elementu izveidošanu Austrumeiropā, tostarp Latvijā, ir joprojām atklāts, lai gan konkrētas vietas pagaidām oficiāli netiek nosauktas, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Aizsardzības ministrijas (AM) Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins. Viņš skaidroja, ka šobrīd aliansē norisinās diskusijas par kopējo kaujas gatavību celšanas plānu, kurš paredz, piemēram, ātrās reaģēšanas vienību izvietošanu un nodrošinājuma vietu izveidi.

NATO valstis tiks aicinātas apsvērt iespēju veidot lielu bāzi Austrumeiropā, lai varētu operatīvi reaģēt uz jebkādiem draudiem no Krievijas puses un aizstāvēt sabiedrotos šai reģionā. Tāda bāze varētu atrasties Polijas ostas pilsētā Ščecinā pie Baltijas jūras, raksta “The Times”. Šādu ierosinājumu izteicis NATO spēku virspavēlnieks Eiropā ģenerālis Filips Brīdlovs, kas uzskata, ka tur jāatrodas munīcijai, bruņojumam un pārtikas rezervēm, lai nodrošinātu pienācīgu apgādi krīzes gadījumā, ja nāktos operatīvi piesaistīt tūkstošiem NATO karavīru.