Par “Pasažieru vilciena” valdes priekšsēdi iecelts Andris Lubāns (papild.)

Jaunajā valdē darbosies profesionāļi

Par a/s “Pasažieru vilciens” (PV) jauno valdes priekšsēdi iecelts Satiksmes ministrijas (SM) Autosatiksmes departamenta direktors Andris Lubāns, otrdien informēja valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvis Dins Merirands. Valdē vēl apstiprināti “Latvijas dzelzceļa” (LDz) finanšu direktors Māris Bremze un LDz darbinieks Mikus Pērse.

Jau ziņots, ka otrdien telekompānijas LNT raidījumā “900 sekundes” izteicās satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība) izteica cerību, ka a/s “Pasažieru vilciens” (PV) iepirkums noslēgsies sekmīgi un mums būs jauni vilcieni par cenu, ko varam atļauties. 

Matīss apliecināja, ka PV jaunajai valdei uzrunāts Satiksmes ministrijas (SM) Autosatiksmes departamenta direktors Andris Lubāns, „Latvijas dzelzceļa” (LDz) finanšu direktors Māris Bremze un LDz darbinieks Mikus Pērse.

Pēc viņa teiktā, uzrunāti esot vēl citi kandidāti, valdi otrdien paredzēts apstiprināt trīs cilvēku sastāvā.

Lubānu Matīss raksturoja kā cilvēku, kas zina, kā tiek plānoti pasažieru pārvadājumi. Bremze esot sekmīgi kārtojis LDz finanšu lietas, savukārt Pērsis bijis atbildīgais par iepirkumiem LDz koncernā, raksta „Nozare.lv”.

Divu nedēļu laikā jaunajai valdei būs jātiek galā ar vilcienu nomas iepirkumu, un Matīss pauda pārliecību, ka šis uzdevums profesionāļu valdei nebūs par grūtu un tiks atrasts normāls risinājums, lai šī vilcienu iepirkumu sāga vienreiz beigtos.

Jau ziņots, ka “Pasažieru vilciena” (PV) valde iesniegusi atlūgumus kapitāldaļu turētājam Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietniekam Dinam Merirandam.

Matīss skaidroja, ka pašreizējā PV valde netiek galā ar uzdevumiem, kas tai izvirzīti, tāpat neesot pārliecības, ka uzņēmums varēs finansēt vilcienu nomu, neprasot papildu līdzekļus no valsts budžeta, turklāt arī noteiktā uzvarētāja “Stadler” piedāvājums esot krietni dārgāks nekā Igaunijā. Vairāki nomas finansējuma skaitļi esot balstīti uz pieņēmumiem un interpretāciju. Neesot neviena dokumenta, kas apliecinātu, ka būs pieejams nepieciešamais finansējums. Patlaban PV joprojām pieprasot par infrastruktūru 14 miljonus šogad un 16 miljonus eiro nākamgad, kaut gan šāda nauda nav paredzēta budžetā. Šogad valsts dotācija esot 32 miljoni eiro, ar to esot jāiztiek. Vienlaikus tika norādīts, ka nav nopietni, ka PV vēl jūlijā nav apstiprināts budžets. Pie šādas finanšu neskaidrības iepirkumu nevarot atļauties.

Matīss norādīja, ka “Stadler” piedāvājumā procentu likme veido lielu daļu no iepirkuma sadārdzinājuma. Viņš skaidroja, ka jaunajai konkursa komisijai ir jāvērtē abu divu pretendentu – gan “Stadler”, gan “Hyundai” – piedāvājumi, lai noskaidrotu izdevīgāko.

Matīss atzina, ka ar Arta Birkmaņa valdi nav paveicies tāpat kā ar iepriekšējo, tāpēc “esam tur, kur esam”. Pret Birkmaņa valdi gan SM nevērsīšoties, jo neesot juridisku seku.

Vaicāts, kā jaunā valde varēs risināt infrastruktūras maksājuma deficītu, kas šogad joprojām ir 14 miljoni eiro, Matīss norādīja, ka ir iespējamas sarunas ar “Latvijas dzelzceļu” par apmaksas kārtību, kā arī ir iespējami citi risinājumi. Piemēram, PV varējis realizēt peronu modernizācijas projektu, tad maksa par infrastruktūru būtu mazāka. Turklāt jaunie vilcieni ļaušot ietaupīt, un PV varēšot atļauties maksāt vairāk. Matīss uzvēra, ka jaunos vilcienus varēs iegādāties šī iepirkuma ietvaros, tikai pārvērtējot pretendentu piedāvājumus.

“Stadler” pārstāvis Oskars Fīrmanis biznesa portālam “Nozare.lv” sacīja, ka, ņemot vērā pašreizējo situāciju, “Stadler” vērtēs, kādas juridiskās sekas var radīt pretendentu piedāvājumu pārvērtēšana pēc tam, kad iepirkums ir noslēdzies, un tad lems par tālāko rīcību.

Kā zināms, par savu aiziešanu no valdes pagājušajā nedēļā jau paziņoja Aigars Štokenbergs.

Satiksmes ministrija līdz šodienai gaidīja jauno vilcienu iepirkuma nomas detalizētus aprēķinus no uzņēmuma “Pasažieru vilciens”, biznesa portālu “Nozare.lv” informēja Matīss.

Viņš jau iepriekš neizslēdza a/s “Pasažieru vilciens” (PV) valdes nomaiņu, ja tā nespēs par saviem līdzekļiem nodrošināt jaunu vilcienu piegādi uzņēmumam.

Iepriekš Matīss norādīja, ka tas, ka no valsts varētu būt nepieciešami papildus līdzekļi, apdraudēja darījumu, jo valsts patlaban šādus izdevumus par vilcieniem atļauties nevar.

Matīss skaidroja, ka PV prasot šogad papildu 14 miljonus eiro un nākamgad 16 miljonus eiro no valsts budžeta, pārsvarā kā infrastruktūras maksu, kas ir PV budžetā iekļaujamā summa, kā arī papildu maksājumus nākamajiem gadiem. PV tabulās, kuras iesniegtas Satiksmes ministrijai, šīs summas esot nodēvētas par nepieciešamajām valsts dotācijām.

Matīss norādīja, ka šogad ir plānota dotācija 32 miljonu eiro apmērā, un tā, kuras, pēc PV vadības domām, šogad trūkst, esot 14 miljoni eiro. “Lūdzu līdz pirmdienai uzņēmumam sagatavot precīzus aprēķinus, kāda ir nepieciešamā summa, jo, kā zināms, ne šogad, ne nākamgad, ne aiznākamgad budžetā tādas naudas nav, un budžeta ietvarā līdz 2016.gadam šāda nauda nav paredzēta,” skaidroja Matīss.

Jau ziņots, ka par PV izsludinātā atklātā konkursa par jaunu elektrovilcienu nomu iepirkuma uzvarētāju atzīts Šveices uzņēmums “Stadler Bussnang AG”, biznesa portālu “Nozare.lv” informēja uzņēmumā.

Konkurss par jaunu elektrovilcienu nomu uz 15 gadiem tika izsludināts 2013.gada 25.novembrī. Konkursa mērķis ir nodrošināt jaunus, modernus vilcienus Latvijas iedzīvotājiem, lai garantētu drošu un ekonomisku pārvietošanos atbilstoši pasažieru vajadzībām. Pēc pretendentu iesniegto dokumentu atvēršanas tika konstatēts, ka “Pojazdy Szynowe PESA Bydgoszcz SA” nav iesniedzis savu piedāvājumu. Savukārt Dienvidkorejas uzņēmuma “Hyundai Rotem Company” iesniegto piedāvājumu iepirkumu komisija bija spiesta noraidīt, jo tas neatbilda iepirkumu nosacījumos definētajām kvalifikācijas prasībām.

Atbildot uz konkurentu pārmetumiem, ka nekorekti minēta nomas maksa 150 miljonu eiro apmērā 15 gadu garumā, PV norāda, ka finanšu plāns ir balstīts uz to, ka vēlāk tiks piesaistīts lētāks finansējums, nekā to patlaban piedāvā ražotājs, tāpat tikšot pagarināts finansējuma amortizācijas periods līdz 30 gadiem. Atbilstoši vilcienu derīgajam kalpošanas laikam tādējādi būtiski samazināšoties ikgadējie maksājumi. “Sākotnējais maksājumu apjoms par vilcieniem 15 gadu laikā ar summāro vērtību 224 miljoni eiro būs samazināts uz 150 miljoniem eiro,” apgalvo uzņēmumā, norādot, ka kopējā līguma vērtība ir 274 miljoni eiro, kas ietver iekārtu nomu, iekārtu atlikušo vērtību, rezerves daļas un rezerves daļu fondu. Aprēķini arī parādot, ka salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju, kad ik gadu tiek tērētas arvien lielākas summas novecojušo vilcienu remontam, 15 gadu nomas līguma perioda laikā būs iespējams ieekonomēt vismaz 46 miljonus eiro no uzņēmuma līdzekļiem.

(papildināta no sākuma)