Deputāti pieņem likumu par pakāpenisku aizsardzības budžeta pieaugumu (papild.)

Paredzēta arī iespēja Ministru kabinetam lemt par līdzekļu pārdali aizsardzības finansējuma palielināšanai

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Valsts aizsardzības finansēšanas likumu, paredzot pakāpenisku finansējuma pieaugumu šai nozarei vismaz līdz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2020.gadā. Lēmums par aizsardzības budžeta palielināšanu tika pieņemts ar 86 balsīm par.

Likums paredz valsts aizsardzībai nākamgad atvēlēt finansējumu ne mazāku par 1% no prognozētā IKP apjoma, 2016.gadā ne mazāku par 1,1% no IKP, 2017.gadā – ne mazāku par 1,3% no IKP, 2018.gadā – ne mazāku par 1,5% no IKP, 2019.gadā – ne mazāku par 1,75% no IKP, bet 2020.gadā un turpmāk – ne mazāku par 2% no IKP, ziņo LETA.

Vienlaikus paredzēta iespēja Ministru kabinetam lemt par līdzekļu pārdali aizsardzības finansējuma palielināšanai, ja tās nepieciešams noteiktu projektu īstenošanai.

Sākotnēji likumprojekts paredzēja noteikt, ka 2020.gadā un turpmākajos gados finansējumam aizsardzības nozarei jābūt ne mazākam par 2% no IKP. Savukārt līdz 2020.gadam, ņemot vērā budžeta iespējas, būtu jānodrošina pakāpeniska virzība uz šo mērķi. Proti, likumprojektā nebija paredzēts konkrēts finansējuma apmērs no IKP katram gadam. Tomēr vēlāk Ārlietu ministrija, Aizsardzības ministrija un Finanšu ministrija vienojās par kompromisu šajā jautājumā.

Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Andrejs Panteļejevs (Zaļā partija) paskaidroja, ka plānots lielāko finansējuma daļu iedalīt Zemessardzei, pretgaisa aizsardzības uzlabošanai un speciālo uzdevumu vienībai. Netiks aizmirsta arī kiberdrošība, jaunsardze un infrastruktūras uzlabošana, lai nodrošinātu NATO klātbūtni Latvijā.

„Mēs varam ironizēt par Krievijas ekonomisko stāvokli, par viņas atkarību no naftas. Bet to, ko viņa pēdējo gadu laikā ir izdarījusi, lai modernizētu savus bruņotos spēkus, to nedrīkst nenovērtēt. Un tāpēc mums ir vajadzīgi arī pietiekami moderni pretlīdzekļi – kaut vai tāpēc, lai mūsu bruņotie spēki, mūsu sabiedrotie spētu laicīgi uzsākt reakciju,” debatēs Saeimā teica Panteļējevs.

Tai pat laikā no „Saskaņas centra” pārstāvju Ivara Zariņa un Jāņa Urbanoviča puses izskanēja jautājumi par to, kas notiks ar tām nozarēm, kurām arī ir likumā noteikts, cik procentu no IKP jāatvēl to finansēšanai. Jānis Ādamsons (SC) norādīja, ka jau 2001.gadā likumā bija norādīts, ka aizsardzības finansējuma jābūt 2 procentu apmērā no IKP.

Tas ticis sasniegts, bet līdz ar krīzes iestāšanos nokritis pašreizējā līmenī, atbildēja Romualds Ražuks (RP) un piepilda, ka tagad ir pienācis laiks „atgriezties uz šī ceļa” un attīstīt aizsardzības nozari.

Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) pēc lēmuma pieņemšanas bija apmierināts ar iznākumu. Viņš apgalvoja, ka neliels palielinājums ir nozīmīgs un, lai nodrošinātu aizsardzības budžeta pieaugumu, būs nepieciešami vēl 30 miljoni eiro.

Finansējuma palielinājums nepieciešams, lai veicinātu valsts aizsardzības spēju mērķtiecīgu paaugstināšanu, izpildītu Latvijas saistības NATO kolektīvās aizsardzības ietvaros un radītu pamatu militāro spēju ilgtermiņa attīstības projektu īstenošanai, tādējādi atbalstot Latvijas iesaisti Eiropas un transatlantiskajās drošības struktūrās.

2014.gadā prognozētā valsts aizsardzības budžeta attiecība pret IKP ir 0,91%, bet 2013.gadā šis rādītājs bija trešais zemākais starp visām NATO dalībvalstīm, norādīts likumprojekta anotācijā.

Likumprojekts izstrādāts saskaņā ar 2012.gadā Saeimā apstiprināto Valsts aizsardzības koncepciju, kas paredz pakāpeniski palielināt valsts aizsardzības budžetu, 2020.gadā sasniedzot 2% no IKP.

(papildināta visa ziņa)