Straujuma ziņojumā par nacionālo drošību aicina Saeimu un valdību strādāt roku rokā

Daži deputāti ziņojumu kritizē kā “vecmāmiņas pasaku mazbērniem”

Saeimai un valdībai ir jāstrādā roku rokā kopīgā mērķa labad, lai atrastu efektīvākos un ilgtspējīgākos risinājumus Latvijas iedzīvotāju drošībai un labklājībai, ceturtdien iepazīstinot parlamentu ar ziņojumu par Latvijas nacionālo drošību, uzsvēra Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība).

Valdības vadītāja akcentēja, ka nacionālās drošības jautājums ir būtisks valsts stabilitātes, labklājības un attīstības priekšnoteikums. Tāpēc pašreizējā izaicinošajā starptautiskajā situācijā un nacionālās ekonomikas atkopšanās posmā Ministru kabineta primārās rūpes ir saistītas ar visu iedzīvotāju drošības saglabāšanu un labklājības pakāpenisku vairošanu Latvijā kā neatkarīgā valstī, sacīja Straujuma.

Latvijas nacionālā drošība ir viens no aktuālajiem jautājumiem, kas nepārtraukti ir valdības dienas kārtībā, norādīja Straujuma. Ņemot vērā sarežģīto ģeopolitisko situāciju, drošība ir šīs valdības prioritāte. “Taču mums ir jāatceras, ka nacionālās drošības apdraudējums neizriet tikai no valstu politiskās rīcības, tāpēc ir nepieciešams arī izvērtēt Latvijas iekšpolitisko situāciju un ar to saistītos nacionālās drošības riskus.”

Straujuma savā uzrunā iepazīstināja parlamentāriešus ar vairākiem ziņojumā par nacionālo drošību ietvertajiem jautājumiem, ziņo LETA.

Vairāki koalīcijas un opozīcijas parlamentārieši kritizēja Ministru prezidentes ziņojumu par nacionālo drošību, bet deputāts Kārlis Seržants (ZZS) to salīdzināja ar vecmāmiņas pasaku mazbērniem.

Opozīcijas deputāts Jānis Ādamsons (SC) debatēs pēc šī ziņojuma sacīja, ka tas vairāk atgādina nevis vienotu dokumentu, bet gan daudzus dažādus dokumentus, kuri steigā ir salikti kopā. Viņam arī radies iespaids, ka neviena amatpersona to neesot kopumā izlasījusi un koriģējusi. “Ziņojumā ļoti grūti atrast kaut kādus secinājumus vai rekomendācijas par to, kā uzlabot valsts drošību un cīnīties ar nākotnes izaicinājumiem,” sacīja Ādamsons, piebilstot, ka ziņojumā neesot sīkas trūkumu analīzes par paveikto un prognozes par nākotni. Tāpat, pēc Ādamsona domām, šis ziņojums “ir diezgan atrauts” no iepriekšējā ziņojuma.

Savukārt deputāts Seržants šo ziņojumu salīdzināja ar vecmāmiņas pasaku, kad aiz loga ir vētra, bet viņa stāsta mazbērniem, ka siltajā istabā zem segas viss ir kārtībā. Viņš arī norādīja, ka ziņojumā vēlētos ieraudzīt arī informāciju par reālo Krievijas ekonomikas ietekmi Latvijā.

Deputāte Vineta Poriņa (VL-TB/LNNK), paužot kritiku, akcentēja, ka ziņojumu rakstījušas par valsts drošību atbildīgas personas, nevis Straujuma. “Pirmkārt, jau ziņojuma ievadā Latvija nosaukta nevis par Eiropas Savienības vai NATO dalībvalsti, bet par “valsti starp ES un NVS”,” sacīja Poriņa, pēc kuras domām, šī “ģeopolitiskā vīzija dod toni visam ziņojumam”.

Tāpat Poriņa uzsver, ka par Krievijas politiku ziņojumā rakstīts “ļoti izvairīgā tonī”. Dažās vietās pieminēta Krievijas agresija, taču nekur nav minēta Krimas aneksija, kas ir nosodīta daudzos Eiropas Savienības un NATO dokumentos, akcentēja Poriņa.

Kā teikts premjerministres informatīvajā ziņojumā Saeimai par Latvijas nacionālo drošību, NATO spēku klātbūtnes palielināšana Latvijā, kā arī gaidāmā Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības (ES) Padomē var būt iemesls pastiprinātiem Krievijas centieniem vājināt Latvijas pozīciju ES un aliansē.

Ziņojumā norādīts, ka Krievijas rīcība pret Ukrainu ir mainījusi starptautiskās sabiedrības un arī Latvijas izpratni par Krieviju, kas sevi apliecinājusi kā neuzticamu partneri. Nozīmīgs Latvijas drošību ietekmējošs faktors ir Krievijas militārās aktivitātes, piemēram, pastiprinājusies Krievijas Gaisa spēku, īpaši stratēģisko bumbvedēju, aktivitāte pārlidojumos virs Baltijas jūras.

Pašreizējā drošības situācijā pastāvīgai sabiedroto klātbūtnei ir stabilizējošs efekts, un tā veicina nacionālo drošību. Tādēļ gaidāmajā NATO samitā septembrī Latvija atbalstīs tādu lēmumu pieņemšanu, kas nodrošinātu sabiedroto pastāvīgu klātbūtni reģionā.

Pašlaik nav pamata uzskatīt, ka Krievija Latvijā varētu īstenot tādas darbības kā Ukrainā, jo Latvija ir NATO dalībvalsts un ar to kaimiņvalstij ir jārēķinās. Tomēr vienlaikus Krievijas mērķis ir palielināt savu ietekmi Latvijā, un centieni šajā virzienā ir novērojami ilgtermiņā.

Tieši Ukrainas notikumu iespaidā pēkšņas izmaiņas Krievijas īstenotajās aktivitātēs pret Latviju nav novērotas. Tāpat kā līdz šim, specdienestu darbs pret Latviju, Krievijas īstenotā tautiešu politika un informatīvā ietekme saglabājas kā būtiskākie apdraudējumi ilgtermiņa drošībai, norādīts ziņojumā.

Nepieņemami ir Krievijas valsts un finansēto nevalstisko organizāciju mēģinājumi nelabvēlīgi ietekmēt Latvijas sabiedrības integrācijas procesu. Latvija, tāpat kā līdz šim, spers nepieciešamos soļus, lai nepieļautu tādas Krievijas tieši vai netieši veicinātas darbības Latvijā, kas vērstas pret Latvijas valsts interesēm.

Latvijā pagājušajā gadā konstatēti vairāki kiberspiegošanas gadījumi un daži no tiem pārsvarā vērsti pret Latvijas interesēm, teikts Straujumas informatīvajā ziņojumā par Latvijas nacionālo drošību.

Latvijā izlūkošanas aktivitātes īsteno vairāki ārpus NATO un ES valstīm esoši specdienesti. Ārvalstu izlūkdienestu darbības intensitāte ir visai atšķirīga un variē no zemas līdz mēreni augstai. Visaktīvāk pret Latviju strādā Krievijas specdienesti.

Pagājušajā gadā turpinājās tendence informatīvajos resursos organizēt Latvijas diskreditēšanas kampaņas, un ir pamats uzskatīt, ka šajos pasākumos iesaistīti arī Krievijas specdienesti.

Šogad ārvalstu specdienestu aktivitāte Latvijā, visticamāk, pieaugs. To veicinās ārvalstu specdienestu interese gan par Eiropas Parlamenta un Saeimas vēlēšanām, gan Latvijas prezidentūru ES Padomē.

Saeimas vēlēšanas, Latvijas prezidentūra ES Padomē, saspīlējums Krievijas un Rietumu attiecībās palielina risku, ka šogad varētu pastiprināties Latvijas diskreditācijas pasākumi informatīvajā telpā. Paredzams, ka ar ārvalstu varas iestādēm saistīti plašsaziņas līdzekļi centīsies ietekmēt Latvijas vēlētāju izvēli, paužot nekritisku atbalstu šīm valstīm izdevīgiem politiskajiem spēkiem un nomelnojot partijas, kas šīm valstīm ir nevēlamas.

Saistībā ar Latvijas gatavošanos prezidentūrai ES Padomē ir pamats uzskatīt, ka ārvalstu specdienesti intensificēs gan atklātus, gan slēptus informācijas iegūšanas pasākumus Latvijas amatpersonu vidū. Augsta interese sagaidāma arī par Latvijas iekšpolitikas procesiem saistībā ar rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. Tāpat paredzama Krievijas militārā izlūkdienesta augsta aktivitāte, vācot informāciju, kas saistīta ar NATO kontingenta klātbūtni Latvijā.

Tāpat turpina pieaugt ārvalstu izlūkdienestu kiberizlūkošanas spējas. Pērn Latvijā konstatēti vairāki kiberspiegošanas gadījumi. Daži no tiem bijuši primāri vērsti pret Latvijas interesēm, bet vairākos citos Latvijā izvietoti serveri tikuši izmantoti kā platforma, lai veiktu uzbrukumus NATO un ES mērķiem ārpus Latvijas. Kiberizlūkošanas mērķu loks ir plašs, tomēr kopumā pagājušajā gadā atklātajos gadījumos tas bija saistīts ar militāro un aizsardzības spēju izzināšanu.

Kiberizlūkošana ietver plašu aktivitāšu spektru, proti, internetā tiek meklēta publiski pieejama, tomēr vienlaikus specifiska informācija, tiek izmantota sociālā inženierija kibertelpā, tostarp tā dēvētā pikšķerēšana, kad elektroniskajā vidē tiek veiktas maldinošas darbības, lai panāktu konkrētas interneta lietotāja aktivitātes. Pērn konstatēti vairāki gadījumi, kad, izmantojot slēptus starpniekserverus, īstenotas nesankcionētas pieslēgšanās Latvijas valsts institūciju datorsistēmām.