Izstādē septiņu sava laika novatoru – Kārļa Johansona, Gustava Kluča, Valda Celma, Jāņa Krieva, Artūra Riņķa, Ginta Gabrāna, Voldemāra Johansona – darbi
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkā Rīgā, Mūkusalas ielā 3, no šodienas līdz 6.augustam būs skatāma Latvijas Laikmetīgās mākslas centra rīkotā izstāde “Vizionārās struktūras. No Johansona līdz Johansonam”, kas iezīmē spilgtu trajektoriju Latvijas avangarda mākslā 20. un 21.gadsimtā un veido ieskatu eksperimentālākajās un vizionārākajās parādībās un to vēsturiskajās pārmaiņās, raksta aģentūra LETA. Izstādi organizē Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs sadarbībā ar LNB.
Izstādes atklāšana plānota plkst.18. Izstādē satiksies septiņi Latvijas mākslinieki – Kārlis Johansons, Gustavs Klucis, Valdis Celms, Jānis Krievs, Artūrs Riņķis, Gints Gabrāns un Voldemārs Johansons -, kas pārstāv dažādas paaudzes un katrs ir spilgts sava laika mākslas novators.
Izstādes kuratore ir mākslas zinātniece Ieva Astahovska. Agrīnāko paaudzi izstādē pārstāvēs leģendārākie un pasaulē zināmākie mākslinieki no Latvijas – Gustavs Klucis (1895-1938) un Kārlis Johansons (1890-1929) -, kuri 20.gados piederēja konstruktīvistu grupai Maskavā, radot mākslas darbus, kas šodien ir pasaules avangarda mākslas centrā. Abus māksliniekus interesēja eksperimenti un revolucionāras formas meklējumi, ko virzīja pārliecība, ka māksla spēs iemiesot jaunu pasauli. Izstādē pirmo reizi Latvijā būs skatāmas Kārļa Johansona telpiskās konstrukcijas – struktūras, kurās autors atklājis tā sauktos spriegumintegritātes principus – universāli pielietojamas konstruktīvas sistēmas, kas formulē potenciālas jauna veida ražošanas struktūras. Līdz šim Kārļa Johansona darbu rekonstrukcijas bijušas skatāmas izstādēs Valsts krievu mākslas muzejā Sanktpēterburgā un Solomona Gugenheima muzejā Ņujorkā. Rekonstrukcijas, kas skatāmas izstādē Rīgā, veidojis Maskavas mākslinieks Vjačeslavs Koļeičuks sadarbībā ar Kārļa Johansona pētnieku Juri Silu.
Savukārt Gustava Kluča darbu izlase no Latvijas Nacionālās mākslas muzeja krājuma izceļ futūristisko un utopisko līniju viņa radošajā domāšanā – abstraktas kompozīcijas kļūst par arhitektoniskām formām un trīsdimensionālām telpiskām konstrukcijām, radot vēl neeksistējošas realitātes un nākotnes pilsētu projektus. Konstruktīvistu mantojums un futūristiskās idejas jaunu aktualitāti ieguva 70.gados Valda Celma (1943), Jāņa Krieva (1942) un Artūra Riņķa (1942) darbos. Arī šos māksliniekus saistīja alternatīvas ideālās telpas konstruēšana – viņi nāca klajā ar pārsteidzošiem priekšlikumiem dzīvojamai videi pilsētā, dabā un pat kosmosā, kas sevī koncentrēja laikmeta problemātiku un reizē novirzījās no reālās sociālās telpas. Izstādē redzami šo autoru veidotie kinētiskie objekti, vides instalācijas, vizionārie priekšlikumi un tā sauktā gaismas glezniecība, kas saistāma gan ar Aukstā kara modernizācijas idejām, gan ar kosmosa ēras romantiku.
Izstādes jaunāko mākslinieku – Ginta Gabrāna (1970) un Voldemāra Johansona (1980) – darbu centrā ir meklējumi, kas vairs netiecas kosmiskos mērogos, bet mikrorealitātēs. Eksponētie darbi radīti speciāli izstādei. Caur nejaušām, organiskām formām un sistēmiskām, ideālām struktūrām mākslinieki interpretē kompleksus redzamās un arī neredzamās realitātes procesus. Šajās struktūrās sintezējas enerģijas kustība un iztēles telpa, atsedzot jaunas vizionārās pasaules.
No 24.jūlija līdz 6.augustam izstādes laikā norisināsies arī horeogrāfes Olgas Žitluhinas laikmetīgās dejas pasākums “Subjektīva parādība”. Gluži kā ekspozīcijā pārstāvētie mākslas darbi, arī Olga Žitluhina savā daudzu stundu klātbūtnē izstāžu zālē skars dažādu laika periodu dejas eksperimentos izmantotos paņēmienus, principus un metodes, kur liela loma ir gan instrumenta – cilvēka ķermeņa – izpētei, gan izmaiņām rādītāja un skatītāja attiecībās.
Izstāde otrdienās un ceturtdienās būs atvērta no plkst.12 līdz 20, trešdienās un piektdienās – no plkst.11 līdz 19, bet sestdienās – no plkst.10 līdz 19. Svētdienās un pirmdienās izstāde būs slēgta.
Vairāk informācijas Latvijas laikmetīgā centra mājas lapā
Komentāri (18)