Ukrainas austrumos pamiera laikā krituši 27 karavīri

Četrpusējās sarunās panākta vienošanās rīkot jaunas sarunas par situācijas noregulēšanu Ukrainas austrumos

Ukrainas Ārlietu ministrija pirmdien paziņoja, ka kopš vienpusējās uguns pārtraukšanas izsludināšanas 20.jūnijā Ukrainas austrumos krituši 29 Ukrainas karavīri, ziņo LETA/Ukrinform.

“Kopējais spēka nepielietošanas režīma pārkāpumu skaits – 108. Ukrainas zaudējumi: 27 gājuši bojā, ievainoti 69,” teikts ministrijas paziņojumā tviterī.

Pirmdien četrpusējās telekonferences gaitā Francijas, Krievijas, Ukrainas un Vācijas līderi vienojušies tuvākajā laikā organizēt sarunas ar Ukrainas otrā prezidenta Leonīda Kučmas, Krievijas vēstnieka Ukrainā Mihaila Zurabova un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) īpašās pārstāves Heidi Taljavīni līdzdalību, lai panāktu divpusēju uguns pārtraukšanu, visu ķīlnieku atbrīvošanu un speciālas EDSO novēršanas misijas izveidi Krievijas-Ukrainas robežas kontrolēšanai.

Ukrainas prezidents Petro Porošenko sarunu dalībniekus informēja, ka diemžēl nav izpildīti vairāki vienošanās punkti, par kuriem puses apspriedās iepriekšējā telekonferencē svētdien. Porošenko atkārtoti uzsvēra, ka viņa mērķis tāpat kā iepriekš ir miers.

Sarunās ar Porošenko piedalījās arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins, Francijas prezidents Fransuā Olands un Vācijas kanclere Angela Merkele.

Krievijas un Ukrainas prezidenti vienojušies strādāt pie pamiera pagarināšanas starp Kijevu un promaskaviskajiem kaujiniekiem.

Iepriekš Kijevas vienpusēji izsludinātās ugunspārtraukšanas termiņš beidzās piektdien plkst.22, taču tas tika pagarināts līdz pirmdienas plkst.22.

Atbilstoši Ukrainas Aizsardzības ministrijas ziņām situācija pretterorisma operācijas zonā joprojām saglabājas spraiga. Neraugoties uz vienošanos par pamieru, teroristi Doņeckas un Luhanskas apgabalos turpina apšaudīt kontrolpunktus, kā arī uzbrūk drošības spēku kolonnām.

Savukārt Krievija pie robežas turpina koncentrēt karaspēku.

Krievijas diversanti, algotņi un vietējo separātistu kaujinieki kopš aprīļa vidus Ukrainas austrumos sagrābuši vairākas valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, piemēram, lidlaukus, bet uz ceļiem izveidojuši kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsušas pretterorisma operāciju.

Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst. Sodot Krieviju par Krimas aneksiju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis jau noteikušas sankcijas vairākiem desmitiem Krievijas augstāko amatpersonu un Kremļa tuvākā loka cilvēku.