Kāpēc Eiropas Savienībai jāatrod labākis kandidāts Eiropas Komisijas priekšsēdētāja amatam
Patlaban lielākajai daļai Eiropas pilsoņu visvairāk interesē, kurš uzvarēs Pasaules futbola čempionātā. Tikai neliela daļa seko līdzi diskusijai par Eiropas Komisijas priekšsēdētāja amatu. Tomēr šī diskusija ir ļoti svarīga. Tā ir par to, kā Eiropas Savienībā pieņem lēmumus, cik būtiski ir tos ievērot un kā veidojas attiecības starp Eiropas valstu tautām un ES institūcijām.
Balsotāji pagājušajā mēnesī Eiropas Parlamenta vēlēšanās nosūtīja skaidru vēstījumu – viņi ir vīlušies Eiropas darbībā. Vēlētāji pieprasa izmaiņas, kas skartu ikvienam nozīmīgas jomas: ekonomikas izaugsmi un darba iespējas. Viņi vēlas, lai Eiropas Savienība palīdzētu, nevis uzspiestu savus noteikumus.
Šo tendenci apliecina arī eiroskeptisko partiju popularitāte, vēlētāju aktivitātes kritums lielākajā daļā valstu un sarūkošais atbalsts lielākajām politiskajām grupām Eiropas Parlamentā.
Tādēļ jautājums šodienas Eiropas līderiem ir: kā atbildēt uz šo vēstījumu?
Vēlēšanu rezultātiem bija jābūt brīdinājuma signālam līderiem visā Eiropā. Eiropas Savienības nākotne ir apdraudēta. Eiropas Savienībai ir jāmainās vai arī jāpieņem, ka tās ietekme turpinās sarukt.
Lielbritānijas nostāja ir skaidra – mēs vēlamies, lai ES darbotos veiksmīgi. Lai tā aizstāvētu brīvību, mieru un demokrātiju visā mūsu kontinentā un sekmētu labklājību. Tāds patlaban ir Eiropas Savienības galvenais uzdevums. Eiropas Savienībai jābūt atvērtai, elastīgai un konkurētspējīgai. Tai vajadzīga jaudīga vadība – tāda, kas atbildētu uz vēlētāju bažām un risinātu Eiropas lielos uzdevumus.
Pirmais pārbaudījums ir nākamā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja iecelšana amatā.
Saskaņā ar ES līgumiem, kurus valstu parlamenti ir ratificējuši, ES valstu vadītājiem jāvirza kandidāti Eiropas Komisijas vadībai, protams, “ņemot vērā” Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus. Eiropas Parlamenta deputāti par šo kandidātu balso aizklāti. Tas ir skaidrs process, kas tika ietverts Lisabonas līgumā pēc sarežģītām diskusijām par līdzsvaru starp nacionālajām valstīm un Eiropas Parlamentu.
Taču daži Eiropas Parlamenta deputāti ir izgudrojuši jaunu procesu, kurā mēģina gan izvēlēties, gan ievēlēt kandidātu. Lielākās politiskās grupas Eiropas Parlamenta vēlēšanu laikā virzīja savus kandidātus Komisijas vadītāja amatam – tā saucamos “Spitzenkandidaten”- un neoficiāli vienojās pēc vēlēšanām apvienot spēkus un atbalstīt kandidātu no partijas, kas ieguvusi visvairāk vietu. Šāds modelis Eiropas Padomē nekad nav apstiprināts. Tas nav apspriests Eiropas institūcijās. Valstu parlamenti to nav ratificējuši.
Un tomēr, “Spitzenkandidaten” atbalstītāji apgalvo, ka vēlēšanas ir notikušas, Eiropas iedzīvotāji ir izvēlējušies Žanu Klodu Junkeru par Komisijas priekšsēdētāju, un ievēlētajiem valstu līderiem nebūtu demokrātiski izvēlēties kādu citu.
Tādi apgalvojumi ir nepamatoti. Šis nav uzbrukums Junkera kungam, kurš ir pieredzējis Eiropas politiķis. Lielākā daļa eiropiešu nebalsoja Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Vēlētāju aktivitāte lielākajā daļā valstu samazinājās. Junkera kunga vārds nebija atrodams nevienā vēlēšanu biļetenā. Pat Vācijā, kur “Spitzenkandidaten” tēmai bija veltīts visvairāk raidlaika, tikai 15% vēlētāju vispār zināja, ka Junkera kungs ir kandidāts. Viņš neapmeklēja visas ES dalībvalstis. Tie, kas balsoja Eiropas Parlamenta vēlēšanās, darīja to, lai izvēlētos savus deputātus, nevis Komisijas priekšsēdētāju. Junkera kungs šim amatam nebalotējās, un līdz ar to neviens viņu nav ievēlējis. Pieņemot pretējo, tiktu nodarīts būtisks kaitējums ES demokrātiskajai leģitimitātei.
Šādā gadījumā bez vēlētāju apstiprinājuma vara pārietu no valstu valdībām uz Eiropas Parlamentu. Tas liegtu arī kādam no patlaban amatā esošajiem premjerministriem vai prezidentiem ieņemt Komisijas vadītāja amatu, tā mākslīgi ierobežojot talantīgu līderu pieplūdumu Eiropas Savienībā brīdī, kad tas visvairāk vajadzīgs.
Vienlaikus tas politizēs Eiropas Komisiju – par šo risku jau brīdināja Žiskārs d’Estēns pirms vairāk nekā 10 gadiem, kad tika noraidīts ierosinājums deputātiem izvēlēties Komisijas priekšsēdētāju. D’Estēns norādīja, ka tas apgrūtinās Komisiju “iemiesot objektivitāti un kopējo labumu Eiropas Savienībai”. Tas arī apdraudētu Komisijas uzticamību, īstenojot reglamentējošas un strīdu šķiršanas pilnvaras. Un vissvarīgāk – tā būtu zaļā gaisma visiem, kas vēlētos aizmuguriski pārkāpt ES noteikumus. Noteikumus, kurus ratificējuši valstu parlamenti un kas noteikti starptautiskajās tiesībās. Neatkarīgi no tā, vai mēs vēlamies vairāk tiešas demokrātijas Eiropā vai arī nē, mums visiem jāspēj vienoties, pirmkārt, par pamatlikumu ievērošanu.
Tomēr daudzi izturas vieglprātīgi pret šādu pieeju, pret aizmugurisku varas sagrābšanu. Un mēs nedrīkstam ar to samierināties, jo zinām, ka tas radīs bīstamu precedentu. Mums jāatrod labākais kandidāts Eiropas Komisijas priekšsēdētāja amatam. Kāds, kurš spēj vadīt pārmaiņas, veicināt ekonomisko izaugsmi un radīt jaunas darba vietas, kā arī pieņemt, ka Eiropas intereses dažreiz ir labāk īstenojamas dalībvalstu līmenī. Mums jāatrod godīgs un uzticams starpnieks, kas spētu no jauna piesaistīt Eiropas vēlētājus.
Lielbritānija ir iemantojusi labu reputāciju aizstāvot demokrātiju un cīnoties par nacionālām interesēm. Taču patlaban jācīnās par Eiropas interesēm. Un visas trīs galvenās Lielbritānijas partijas šajā jautājumā ir vienotas. Ir pienācis laiks Eiropas valstu vadītājiem drosmīgi iestāties par ES nākotnes attīstību. Ir pienācis laiks virzīt kandidātu, kurš pārliecinās Eiropas vēlētājus par to, ka mēs rīkojamies viņu interesēs.
Nesenie notikumi mums atgādina par cenu, kuru Eiropas valstis ir maksājušas, cīnoties par brīvību un demokrātiju. Pēdējās desmitgadēs esam nogājuši garu ceļu, cienot savstarpējās atšķirības, ievērojot likumus un kopā, eiropeiskā garā, pacietīgi bruģējot ceļu nākotnē. Un šajā Eiropai svarīgajā brīdī tieši tas ir veids, kādā mums ir jāturpina strādāt.
Autors ir Lielbritānijas premjerministrs
Komentāri (27)