Pedagogu arodbiedrībām un asociācijai vairāk izprotams esot 40 stundu darba modelis
Izglītība un zinātnes ministrija (IZM) 26.maijā izskatīšanai iesniedza jaunā skolotāju algu finansēšanas modeļa divas versijas. Līdz augusta beigām IZM veiks abiem modeļiem izmaksu aprēķinus. Pēc tam tiks apzinātas skolas, kuras ir ar mieru izmēģināt jaunos finansēšanas modeļus. Ir.lv aptaujātie atzīst, ka pagaidām viņiem pieņemamāks liekas 40 stundu darba modelis.
IZM mājāslapā sniegtā informācija vēsta, ka pašlaik plānots galīgo modeli 2015.gada augustā iesniegt izvērtēšanā Ministru kabinetā. Lēmums tiks pieņemts, balstoties uz eksperimentā iesaistīto skolotāju viedokli un konkrētā modeļa izmaksām.
Viens no piedāvātajiem modeļiem paredz jau pastāvošā modeļa „Nauda seko skolēnam” pilnveidošanu. Plānots, ka algu aprēķināšanas sistēmā tiks ņemta vērā skolas atrašanās vieta (Pierīga, bijušie rajonu centri, novadi) un tas, kurā izglītības pakāpē skolotājs strādā – sākumskolā, pamatskolā vai vidusskola. Tiks palielināts koeficients mazajām skolām, profesionālajām izglītības iestādēm, kā arī pievienota kvalitātes piemaksa skolotājiem.
Otrajā modelī savukārt plānots, ka alga tiks aprēķināta, balstoties un skolotāja slodzi. Alga tiks rēķināta, ņemot vērā kontaktstundas, laiku, ko skolotājs pavada, gatavojoties mācību stundai, labojot skolēnu darbus un veicot citus pienākumus, kuri tiktu noteikti darba līgumā un amata aprakstā. Plānots, ka skolotāja darba nedēļa būs 36 – 40 stundas ilga.
„Visvairāk pedagogi iebilst par to, ka netiek samaksāts par visiem papildu pienākumiem. Šis modelis paredz, ka pedagogam var samaksāt par visiem veicamajiem pienākumiem. Vai tiks noteikts maksimāli pieļaujamais kontaktstundu skaits, darba grupas locekļu viedoklis atšķiras. Vislabāk to varēs redzēt pēc modeļa virtuālās aprobācijas izglītības iestādēs. Pedagogs nevar kvalitatīvi novadīt 40 kontaktstundas nedēļā,” Ir.lv saka darba grupas, kura strādā pie abu finansēšanas modeļu izstrādes, pārstāve Līga Buceniece.
„Kamēr nav veikti aprēķini, nevar pateikt, kurš modelis ir lētāks,” viņa teic, piebilstot, ka galvenais tomēr ir tas, lai pedagogs būtu apmierināts. Buceniece uzskata, ka abi modeļi savā ziņā ir līdzīgi un beigās no abiem pat varētu izveidoties viens.
Vaicājot par to, vai būs nepieciešams papildus valsts finansējums, Buceniece atbild, ka šim gadam papildus finansējums vairs netikts lūgts. Tomēr viņa norāda, ka gan IZM, gan LIDZA uzskata, ka jebkurā gadījumā jaunajam skolotāju darba samaksas modelim papildus finansējums noteikti būs vajadzīgs.
Buceniece arī teic, ka darba grupa cenšas iekļauties termiņos un augustā abu finansēšanas modeļu izmaksām vajadzētu būt aprēkiņātām.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIDZA) priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško norāda, ka pašlaik no abiem plāniem ir tikai aprises, tāpēc neko skaidri nevar pateikt. Taču viņa izsakās, ka labāks ir 40 stundu modelis, jo „Nauda seko skolēnam” uzlabojums ir tikai vēl sarežģītāks un, viņasprāt, neko nevar atrisināt. Tomēr arī 40 stundu modeli ielenc daudz neskaidrību, piemēram, nevar zināt, vai tas neprasīs pārāk daudz līdzekļu, kuru valdībai nav.
Līga Buceniece pastāsta, ka abu modeļu testēšana virtuāli notiks 25 skolās no šā gada 1. oktobra. Par mazo skolu definēšanu Buceniece izvairījās atbildēt, bet pateica, ka 40 stundu modelī būs piecas kvalitātes pakāpes, kuras noteiks samaksu par slodzi.
„40 stundu darba modelī paredzēts maksimāli samazināt koeficientus. Modelī “Nauda seko skolēnam” koeficienti saglabāsies, bet tie būs pamatoti ar aprēķiniem, piemēram, programmu koeficienti,” saka Buceniece.
Latvijas Valodu skolotāju asociācijas (LVSA) prezidente Irina Kozlova izsaka atbalstu 40 stundu modelim, pastāstot par daudzajiem skolotāja pienākumiem, kas prasa daudz laika – stundu sagatavošana, kontroldarbu un mājasdarbu labošana un analizēšana. „Darbs ar vecākiem, jo mainījušies ne vien bērni, bet arī vecāki. Daudz jāstrādā individuāli,” norāda Kozlova. „Jebkurš nevar kļūt par skolotāju, bet tomēr gribētos, lai darbs būtu atalgots.”
Jau stāstīts, ka skolotāji 12.maijā pie Izglītības un zinātnes ministrijas ēkas rīkoja protestus, kuros pieprasīja ik gadu izglītībai un zinātnei nodrošināt 10% finansējuma pieaugumu. Pēc tā ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība) uzdeva IZM līdz 31.maijam izstrādāt priekšlikumus konkurētspējīgam skolotāju algu finansēšanas plānam.
Komentāri (30)