Sāļu izdalīšanās «Gaismas pils» apdarē neapdraud ēku
Rīgas pilsētas būvvalde piektdien pēc komisijas sēdes ekspluatācijā pieņēma jaunās Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēku. Vienlaikus ekspluatācijā tika pieņemta arī otra projekta daļa – labiekārtošanas darbi “Gaismas pils” teritorijā.
Tādējādi ir noslēdzies vairāk nekā sešus gadus noritējušais darbs pie mūsdienu Latvijas apjomīgākā un tehnoloģiski sarežģītākā projekta – “Gaismas pils”. Turklāt ēkas būvniecības laikā izmaksu indeksācijas rezultātā ir izdevies ietaupīt vairākus miljonus eiro.
«Nezināmas izcelsmes baltais šķidrums», kura dēļ Rīgas būvvalde bija gatava atlikt Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas nodošanu ekspluatācijā, ir kalcija hidroksīda nogulsnes jeb tā saucamais baltais šķidrums. Tā izdalīšanās šuvju vietās ir raksturīga būvprocesa pazīme un neapdraud konstrukciju noturību, atsaucoties uz Rīgas Tehniskās universitātes profesora un būveksperta Jura Birša vārdiem, pavēstījis Kultūras ministrijas LNB projekta īstenošanas eksperts Jānis Dripe.
Viņš uzsver, ka sāļu izdalīšanās ēkas labiekārtojuma elementu šuvju vietās ir «normāla» un nevar kavēt ēkas nodošanu izmantošanai.
Jau šogad 25.aprīlī, tad 27.maijā tika konstatēts, ka no «Gaismas pils» atbalsta sienām un kāpnēm izdalās «nezināmas izcelsmes balts šķīdums, kura cēloņi nav zināmi», Ir.lv pastāstīja Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāve Ilze Žūka. Tas vadītājs Inguss Vircavs LETAi stāstījis, ka šā šķīduma dēļ sienas izskatās nevis kā tikko būvētas, bet jau vairākus gadus vecas. No ēkas atbalsta sienām vairākās vietās atdalījušās dekoratīvās plāksnes.
«Rīgas būvvalde regulāri inspicēja būvdarbus un norādīja uz nekvalitatīvi veiktiem darbiem vai nepilnībām,» Ir.lv apstiprināja J.Dripe. «Taisnība, jau pavasarī Nacionālā būvkompāniju apvienība tika brīdināta (par izdalījumiem), lai gan, manuprāt, būvvaldē vajadzēja zināt par to, ka šādi sāļu izdalījumi ir. Tomēr apvienības apakšuzņēmumi šuves atstāja atvērtas, sāļi turpināja plūst, garāmgājējiem atklājot ne visai pievilcīgu, pat kaitinošu ainu.»
Pēc J.Dripes stāstītā, būvvalde 3.jūnijā lūdza būvniekiem iesniegt sertificēta eksperta izvērtējumu par to, no kā veidojas šķīdums un vai tas nerada riskus būvei. Jau 4.jūnijā pēc Kultūras ministrijas uzaicinājuma LNB jaunajā ēkā ieradies sertificēts būveksperts Juris Biršs, kas izvērtējis ēku un atzinis, ka ēkas ārējās apdares šuvju vietās izdalās kalcija hidroksīda nogulsnes, kas neapdraud ēkas konstrukcijas.
«Mazā apjomā šie sāļi var vēl turpināt izdalīties, tādēļ svarīgākais saprast, kā to ierobežot. J.Biršs solīja dot rekomendācijas, lai minimalizētu sāļu rašanos,» teica J.Dripe. J.Biršs arī apņēmies 5.jūnijā Rīgas būvvaldei iesniegt rakstisku ziņojumu, kas gan līdz 15.30 vēl nebija saņemts.
KM un Rīgas būvvalde vienojusies, ka, ja šis atzinums tiks iesniegts būvvaldei 5.jūnijā. 6.jūnijā tiks sasaukta komisija LNB ēkas nodošanai ekspluatācijā, kura piecu dienu laikā izlems, vai «Gaismas pils» ir izmantojama.
Nacionālā būvkompāniju apvienība, ko veido SIA “Re&RE”, a/s “RBS SKALS” un SIA “Skonto būve”, LNB sāka celt 2008.gada jūnijā. Tika prognozēts, ka bibliotēkas būvniecībai vajadzēs 163,06 miljonus eiro, taču sešu gadu laikā celtniecības izmaksas pieaugušas līdz 256,1 miljonam eiro.
(papildināta ar pirmajām 2 rindkopām)
Komentāri (38)