KNAB lietu par 5000 eiro piesavināšanos nodevis Ģenerālprokuratūrai
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizdomās par kukuļa piesavināšanos tur bijušo Saeimas deputātu Andi Kāpostu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija. Kāposts uz tālruņa zvaniem pagaidām neatbildēja.
Kā aģentūru LETA informēja KNAB preses pārstāve Laura Dūša, bijušais deputāts darbojies 9.Saeimā.
Bijušā Saeimas deputāta Anda Kāposta (LZS) rīcība ir absolūti nepieņemama, uzskata Latvijas Zemnieku savienības (LZS) priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Šo situāciju varētu apspriest LZS valde.
Brigmanim otrdien bijusi saruna ar Kāpostu un bijušais deputāts esot atzinis, ka ir izdarījis muļķību, un paudis gatavību gan iet sniegt liecības, gan sadarboties ar izmeklētājiem. Runa ir par šogad notikušu incidentu, stāstīja LZS priekšsēdētājs.
Politiķis apgalvoja, ka bijušais deputāts jau sen, kopš deputāta pilnvaru beigām, ir praktiski apturējis darbību LZS. Par to liecinot tas, ka viņš partijā nav nevienas nodaļas biedrs un nav arī bijis kā delegāts vairākos pēdējos LZS kongresos. Brigmanis pieļāva iespēju, ka Kāposts pats varētu izlemt par izstāšanos no Latvijas Zemnieku savienības, taču politiķis arī uzskata, ka bijušais deputāts faktiski jau tagad nav LZS biedrs.
Partijas līderis pieļāva iespēju, – ja būs speciāli vajadzīgs, tad LZS valde varētu pieņemt formālu lēmumu par Kāposta izslēgšana, lai ikvienam interesentam būtu iespēja “sist uz pleca un sacīt, cik labi jūs esat izdarījuši, ka izslēdzāt viņu”. Tā varētu rīkoties, lai varētu parādīt oficiāli papīru, ko piestiprināt to pie sienas, ironizēja politiķis. Taču būtu jāiegūst plašāka informācija, lai varētu pieņemt kādu lēmumu, piebilda Brigmanis.
Prokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga apstiprināja, ka lieta ir pirmdien saņemta Sevišķu svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļā un tagad desmit dienu laikā prokuratūra izlems, vai aizdomās turētajai personai uzrādīs apsūdzību.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, 1960.gadā dzimušais Kāposts pirms iesaistīšanās politikā nodarbojās ar zemkopību, bija zemnieku saimniecības īpašnieks Cēsu novadā. 1998.gadā viņš kandidēja 7.Saeimas vēlēšanās no Latvijas Zemnieku savienības saraksta. Četrus gadus vēlāk viņš jau no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) saraksta tika ievēlēts 8.Saeimā. Tajā viņš darbojās Juridiskajā komisijā un Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas komisijā.
2004.gadā iecelts par Eiroparlamenta deputātu. 2006.gadā Kāposts kandidēja 9.Saeimas vēlēšanās no ZZS saraksta, taču netika ievēlēts. Tā paša gada novembrī Saeima apstiprināja viņam deputāta mandātu uz laiku, kamēr Mārtiņš Roze pildīs zemkopības ministra pienākumus. Kāposts kandidēja arī 10.Saeimas vēlēšanās, taču arī netika ievēlēts.
Jau ziņots, ka KNAB kādu bijušo Saeimas deputātu rosina saukt pie kriminālatbildības par 5000 eiro kukuļa piesavināšanos, apgalvojot, ka nauda paredzēta nodošanai valsts amatpersonai par labvēlīga lēmuma pieņemšanu kādas personas apžēlošanasm lietā.
KNAB martā sākto lietu un kriminālprocesa materiālus saistībā ar bijušā Saeimas deputāta iespējamām prettiesiskām darbībām pirmdien nosūtījis Ģenerālprokuratūrai, informēja KNAB preses pārstāve Laura Dūša.
Arī portāls “Delfi” noskaidrojis, ka aizdomās turētais strādājis 9.Saeimas sasaukumā.
KNAB izmeklēšanā iegūtie pierādījumi liecina, ka bijusī amatpersona piesavinājās 5000 eiro kukuli, apgalvojot, ka tas paredzēts nodošanai valsts amatpersonai par labvēlīga lēmuma pieņemšanu, lai tiktu apžēlota kāda persona.
Kukuļošanas starpniekam, kurš rīkojās notiesātās personas interesēs, tika apgalvots, ka kukuli nodos valsts amatpersonai, kura atbildīga par apžēlošanas lūguma izskatīšanu, lai notiesātais tiktu atbrīvots no soda izciešanas.
Lietas izmeklētājs rosina saukt pie kriminālatbildības bijušo amatpersonu pēc Krimināllikuma (KL) 321.panta 1.daļas – par kukuļa piesavināšanos, ko viņš bija saņēmis nodošanai valsts amatpersonai. Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.
Savukārt kukuļa devējs un starpnieks saskaņā ar KL 324.panta 1.daļu un 3.daļu no kriminālatbildības tikuši atbrīvoti, jo personas pēc kukuļa došanas labprātīgi paziņoja par notikušo un aktīvi veicināja noziedzīgā nodarījuma atklāšanu un izmeklēšanu.
KNAB norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
(papildināta no sākuma)
Komentāri (29)