Jaunās flāmu alianses prasības dominē priekšvēlēšanu debatēs
Līdz ar Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām Beļģijā svētdien notiek arī nacionālā parlamenta un reģionu likumdevēja sapulču vēlēšanas, kurās visvairāk balsu gan Flandrijā, gan valstī kopumā, domājams, iegūs mēreno flāmu nacionālistu partija Jaunā flāmu alianse (N-VA), vēsta LETA/AFP.
Lai gan N-VA uzvarēja arī iepriekšējās vēlēšanās, kas notika 2010.gadā, šobrīd tā nav pārstāvēta valdošajā koalīcijā, kuru vada frankofono sociālistu pārstāvis Elio di Rupo.
Tomēr N-VA pozīcijas ir tik stipras, ka tās izvirzītās prasības dominē priekšvēlēšanu debatēs.
Lai gan eksperti uzskata, ka šīs vēlēšanas nenovedīs pie Beļģijas sadalīšanas, tās var izrādīties par kārtējo soli, kas tuvina šādu iznākumu.
Flāmu nacionālisti, kurus jau desmitgadi vada Barts de Vēvers, īstermiņā iestājas par Beļģijas pārveidošanu konfederācijā, taču ilgtermiņā viņi vēlas panākt Flandrijas neatkarību. Partija šobrīd pieprasa izveidot valstī divas autonomas daļas – Flandriju un Valoniju, saglabājot galvaspilsētu Briseli kā atsevišķu, bilingvālu teritoriāli administratīvu vienību.
Beļģijas parlaments un valdība, pēc N-VA domām, būtu jālikvidē, aizstājot to ar koordinējošu valsts pārvaldes iestādi, kas netiktu izraudzīta tiešās vēlēšanās. Tās pārziņā paliktu armija un ārpolitika, taču tādi svarīgi jautājumi kā sociālā apdrošināšana, nodokļi un nodarbinātība tiktu pilnībā nodoti autonomo valsts sastāvdaļu valdībām.
Jau tagad Beļģijas reģioniem ir savas valdības, kas bauda plašu autonomiju, salīdzinot ar daudzu citu Eiropas valstu reģioniem. To prerogatīva ir lemt par tādiem jautājumiem kā izglītība, vides aizsardzība un kultūra, bet pavisam nesen īstenotās reformas reģioniem nodevušas vēl plašākas pilnvaras, kā arī palielinājušas to tiešā pārziņā esošo valsts budžeta līdzekļu daļu.
Tomēr N-VA uzstāj, ka Beļģijā joprojām valda “demokrātijas deficīts” un ka starp “liberālo” Flandriju un “sociālistisko” Valoniju pastāv politiskās orientācijas atšķirības.
Ja Flandrija iegūtu plašāku autonomiju, N-VA cer uz diviem gadiem iesaldēt valsts tēriņu palielināšanu un atteikties no valsts sektorā strādājošo algu indeksēšanas atbilstoši inflācijai.
N-VA sākotnējā iestāšanās par konfederāciju daļēji skaidrojama ar pragmātiskiem apsvērumiem, jo pat starp partijas atbalstītājiem Flandrijas pilnīgu neatkarību pagaidām vēlas vien 15%, bet lielākā daļa joprojām atbalsta Beļģijas valsts saglabāšanu.
Tāpēc nedz N-VA, nedz arī radikālā flāmu nacionālistu partija “Vlaams Belang” (“Flāmu intereses”) šobrīd nepieprasa rīkot referendumu par Flandrijas neatkarību.
Flandrijas reģionālās valdošās koalīcijas veidošanā N-VA dod priekšroku flāmu kristīgajiem demokrātiem (CD&V) un flāmu liberāļiem (“Open VLD”). Abas šīs partijas ir pārstāvētas pašreizējā Beļģijas valdībā un arī iestājas par konfederācijas modeli, taču atšķirībā no N-VA tās konfederāciju uzskata par iespēju saglabāt Beļģijas vienotību.
Vienlaikus CD&V un VLD atbalsta N-VA budžeta sabalansēšanas un taupības pasākumu jautājumu, lai gan starp partijām pastāv domstarpības atsevišķās detaļās.
Tomēr visas Beļģijas mērogā situācija ir sarežģītāka. Lai gan N-VA ir gatava lielākiem kompromisiem nekā 2010.gadā, kad tās atteikšanās piekāpties konfederālo reformu jautājumā noveda pie nespējas divus gadus izveidot jauno valdību, lielākās frankofonās partijas – valoņu sociālisti (PS) un liberāļi (MR) – joprojām atsakās darboties vienā koalīcijā ar flāmu nacionālistiem.
Ja N-VA neiegūs tik daudz balsu, lai tos nevarētu atkal nostumt malā, tradicionālās partijas var atkārtot 2011.gada scenāriju un izveidot federālo valdību bez flāmu nacionālistu piedalīšanās.
Taču tas tikai vairos Beļģijas valdības leģitimitātes problēmas un papildus destabilizēt valsts vienotību.
Tikmēr N-VA ir gatava strādāt vienīgi centriski labējā koalīcijā, taču tādas izveidošanai nepieciešama frankofonu liberāļu piekrišana. Lai gan starp abām partijām nav lielu domstarpību sociālekonomiskos jautājumos, MR iestājas pret konfederāciju. Vienlaikus frankofonie liberāļi apzinās, ka vienošanās ar flāmu nacionālistiem var iedragāt tās pozīcijas Valonijā.
Turklāt šāds scenārijs no federālās valdības izslēgtu frankofonos sociālistus, kuri Valonijā ir spēcīgākā partija. Tādējādi atkal rastos centrālās valdības leģitimitātes problēma.
Tāpēc nav izslēgta arī iespēja, ka atkārtosies iepriekšējā kabineta veidošanas krīze, kuras rezultātā Beļģijai bez rīcībspējīgas valdības nācās pavadīt 541 dienu, uzstādot pasaules antirekordu.
Kādu ceļu ies turpmākā Beļģijas attīstība, pagaidām atliek vienīgi minēt, jo tas būs atkarīgs no galīgā balsu sadalījuma, kuru uzzināsim pirmdien, kā arī no partiju gatavības iesaistīties kompromisos.
Pēdējās aptaujas liecina, ka Flandrijā N-VA iegūs 32% balsu, kas ir par četriem procentpunktiem vairāk nekā 2010.gadā. Savukārt frankofonie sociālisti Valonijā var cerēt uz 29 līdz 30% balsu, kas ir par septiņiem procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējās vēlēšanās.
Komentāri (30)