Par 2014.gada 1.ceturkšņa darbaspēka apsekojumu
Darba meklētāju īpatsvars šā gada pirmajā ceturksnī bija 11,9%, pretstatā 13% pirms gada. Pērnā gada beigās šis rādītājs bija zemāks: 11,3%, bet šāds bezdarba kāpums gada sākumā pret iepriekšējā gada beigām ir normāla parādība, to nosaka ekonomikas sezonalitāte. Pirmajā ceturksnī aktivitāte gada ietvaros ir viszemākajā līmenī, IKP ir apmēram par piektdaļu mazāks nekā pārējos ceturkšņos.
Taču nav šaubu, ka bezdarba samazināšanās temps bremzējas. Pērnā gada sākumā darba meklētāju īpatsvars bija par 3,3% mazāks nekā gadu iepriekš un 2013.gadā vidēji šī starpība bija 3%.
Šā gada sākumā bezdarbs samazinājās vairs tikai par 1,1% gada griezumā. Domājams, ka pārējos šā gada ceturkšņos bezdarba sarukuma temps atkal būs nedaudz lielāks, bet samazināt bezdarbu tik strauji kā 2011.-2013.gadā vairs nebūs iespējams ne šogad, ne arī turpmākajos gados.
Galvenais bremzējošais faktors nebūs ekonomikas pieauguma temps. Šogad tas Ukrainas krīzes ietekmē būs nedaudz mazāks nekā varēja būt, bet nozīmē tikai to, ka izaugsme būs apmēram tāda pati kā pērn, tuvu 4%. Nākamgad drīzāk gaidāms izaugsmes paātrinājums nevis bremzēšanās.
Bezdarba tālāka samazināšanās bremzēsies tāpēc, ka tas jau ir krietni samazinājies un uzņēmumiem kļūst grūtāk sameklēt piemērotus kandidātus. Darba meklētāju īpatsvars kopš augstākā punkta 2010.gada sākumā sarucis par 8,5 procentpunktiem jeb ~40%. Tas nozīmē, ka piemēroto un pieejamo kandidātu skaits vienai darba vietai ir sarucis nevis par 40%, bet vairākkārtīgi.
Ir tāds teiciens, ka atrisināt pirmos 95% problēmas ir ātrāk un vienkāršāk nekā pēdējos 5%, un tas noteikti attiecas arī uz bezdarbu.
Vēl lēnāks nekā bezdarba kritums ir bijis nodarbinātības pieaugums, tikai par 0,2% gada laikā. Jāsaka, ka šis skaitlis nedaudz „krīt ārā no konteksta”, pat VID skaitļi par sociālās apdrošināšanas maksātāju veicēju skaitu rāda straujāku pieaugumu. Kā jau jebkuriem uz aptaujām un to datu ekstrapolāciju balstītiem datiem, arī darbaspēka apsekojuma rezultāti mēdz nedaudz „šūpoties”, un šī varētu būt neliela novirze virzienā uz leju.
Taču tas nenozīmē, ka esam sasnieguši t.s. „dabisko” bezdarba līmeni, ka tas nevar tālāk samazināties bez pārmērīgas inflācijas veicināšanas. Reģistrēto vakanču un reģistrēto bezdarbnieku skaita attiecība Latvijā ir ļoti zema. Tas pats par sevi neko simtprocentīgi nepierāda, jo starp pieprasījumu un piedāvājumu var būt neatbilstība. Galvenais arguments ir turpmākās Latvijas ekonomikas cikliskās augšupejas sagaidāmā mijiedarbība ar struktūras izmaiņām.
Turpinās strauja mājsaimniecību kredītu samazināšanās, bet brīdī, kad šis process būs noslēdzies (tas nevar turpināties bezgalīgi), no jauna izsniegto hipotekāro kredītu summai sasniedzot atmaksāto summu, mājokļu remontā un celtniecībā ieplūdīs vairāki simti miljoni eiro katru gadu. Tas darba tirgu ietekmēs šādi:
* mājokļu celtniecībā varēs atrast darbu cilvēki, kuru iemaņas šobrīd darba tirgū nav pietiekami pieprasītas. Celtniecība un mājokļu celtniecība tagad joprojām ir īpaši zemā līmenī, salīdzinot ar augstāko pirmskrīzes punktu.
* pieaugs mājokļu skaits Rīgā un dažās citās lielajās pilsētās, līdz ar to arī kāps valsts iedzīvotāju īpatsvars, kuriem te ir pieejamas mājvietas un saruks strukturālā bezdarba ģeogrāfiskā komponente.
Protams, nodarbinātības ģeogrāfiju var uzlabot ne tikai ar aktīvāku mājokļu celtniecību veiksmīgākajos attīstības centros, bet arī ar pārējo reģionu ekonomikas izaugsmes veicināšanu. Tomēr, lai cik prasmīgi būtu šie centieni, ar lielo pilsētu un jo īpaši Rīgas darba tirgus iespēju daudzveidību un kvalitāti tie nespēs sacensties un daudziem cilvēkiem galvaspilsēta būs vienīgā alternatīva darbam citās pasaules valstīs. Iedzīvotāju koncentrācija attīstības centros jāveicina arī tāpēc, lai valsts vienmērīgas attīstības ilūziju uzturēšanas vārdā netiktu veidota dārga infrastruktūra vietās, kurām nav nākotne jebkurā gadījumā. Pašreizējā situācija rada politisku kārdinājumu veikt šādas dārgas, bet bezjēdzīgas rituālas darbības.
Sagaidāms, ka vidējais darba meklētāju īpatsvars šogad būs ap 10,5%, bet turpmākajos gados samazināsies apmēram par vienu procentpunktu gadā. Šīs desmitgades laikā varam nonākt pie bezdarba līmeņa, kāds bija t.s. treknajos gados, tikai šoreiz jau ilgtspējīgā veidā. To noteiks tādi procesi kā cilvēku koncentrācija ap attīstības centriem, izglītības līmeņa pieaugums un labāka veselība, kas pirmkārt ir veicināma ar dzīvesveida izmaiņām.
Autors ir DNB bankas ekonomikas analītiķis
Komentāri (31)