Ekonomika svārstās starp cerībām un bažām

2014.gada 1.ceturkšņa IKP ātro novērtējumu

Saskaņā ar ātro novērtējumu, IKP pieaugums pirmajā ceturksnī gada griezumā ir izrādījies nedaudz mazāks nekā gaidīts: 2,8%, bet pieaugums pret iepriekšējo ceturksni ir cienījams, ievērojot sarežģīto starptautisko situāciju: +0,7% un tas ir tāds pats kā iepriekšējā periodā.

Kopā ar IKP sākotnējo novērtējumu statistiķi sniedz diezgan skopu informāciju, bet ir teikts, ka apstrādes rūpniecība auga par 1%, bet mazumtirdzniecība par 2,6%, tātad atbilstoši gaidītajam. Lai arī varēja gaidīt strauju celtniecības kāpumu, gan siltā laika, gan mājokļu celtniecības aktivizēšanās un intensīvās ES fondu apguves dēļ, 25% pieaugums droši vien ir lielāks nekā jebkurš uzdrošinājās prognozēt.

Taču pārsteidzoši zems ir vērtējums par 3% pieaugumu pārējās pakalpojumu nozarēs, starp kurām lielākās ir transports un komercpakalpojumi, ievērojot lielos tranzīta apjomus pirmajā ceturksnī un straujo biznesa un IT ārpakalpojumu attīstību. Tāpēc pieļauju, ka IKP gada pieauguma skaitļi vēl var tikt pārrēķināti uz augšu par vismaz 0,5 procentpunktiem, ienākot precīzākai informācijai par šīm pakalpojumu nozarēm.

Taču patlaban „spēkā esošajos” skaitļos izaugsme pirmajā ceturksnī gada griezumā ir mazākā kopš 2011.gada sākuma. Ar lielu ticamību var apgalvot, ka tas izrādīsies zemākais punkts šī un vismaz sekojošo pāris gadu laikā.

Ir bijis daudz bažu par iespējamo ekonomisko sankciju ietekmi. Nav šaubu, ka visaptverošu un stingru sankciju gadījumā ietekme uz ekonomiku būtu ārkārtīgi nepatīkama. Ja pilnībā pārtrūktu tirdzniecības sakari ar Krieviju, Latvijas tautsaimniecība nonāktu dziļā recesijā, bet tas ir tīri teorētisks scenārijs. Līdzšinējie ārējās tirdzniecības un ražošanas dati vēsta, ka Krievijas rubļa vērtības kritumam un politiskajai spriedzei līdz šim kopumā nav bijis lielas negatīvas ietekmes. Piemēram, zivju un piena pārstrādē 1.ceturksnī apjomi bija lielāki nekā pirms gada. Daļēji tas ir skaidrojams ar ražošanu noliktavai, taču nav pamata sagaidīt ilgstošu un dziļu pārtikas pieprasījuma kritumu Krievijā, tāpēc tā visdrīzāk būs pārejoša parādība.

Krīzes ietekme uz tranzīta pakalpojumu eksportu visdrīzāk ir pozitīva, jo ir apgrūtinājumi Krievijas un Baltkrievijas tranzītam caur Ukrainu. Tirdzniecības kara risks nav zudis, taču jaunākie notikumi parāda, ka Krievija sāk rīkoties daudz piesardzīgāk, kad sajūt būtisku apdraudējumu savām ekonomiskajām interesēm.

Arī fundamentālie priekšnosacījumi ekonomikas izaugsmei tagad ir spēcīgi. Strukturālās izmaiņas Latvijas rūpniecībā, lauksaimniecībā un uz eksportu vērsto pakalpojumu nozarēs apvienojumā ar labo izmaksu konkurētspēju ir drošs pamats eksporta pieaugumam turpmākajos gados. Arvien spēcīgāks atbalsta punkts ekonomikai būs mājokļu celtniecība un rekonstrukcija. Lai arī kreditēšanas cikls joprojām kopumā ir lejupejas fāzē, izsniegto aizdevumu portfelis turpina samazināties, zem ledus ir redzama dzīvība, piemēram, šā gada pirmajā ceturksnī DNB bankā izsniegto hipotekāro kredītu apjoms ir par 30% lielāks nekā pirms gada.

Gada laikā mājsaimniecību parādi samazinājušies gandrīz par 600 miljoniem eiro, tātad tās var palielināt patēriņu un/vai investīcijas par simtiem miljonu eiro, nepalielinot parādus. Portfeļa samazināšanās ir turpinājusies ilgāk nekā bija gaidīts, rezultātā radot nospiestas atsperes efektu – jo zemāka kļūst parādu un IKP attiecība, jo lielāks kreditēšanas pieauguma potenciāls nākotnē un iespēja, ka kreditēšana un mājsaimniecību ienākumu pieaugums ieies pašpastiprinošā augšupejošā spirālē. Cerams, ka šoreiz bez pārmērībām. Likumdošanas izmaiņas gan šo potenciālo izaugsmes pīlāru varētu vājināt.

Lielākais nenoteiktības avots par tuvāko nākotni ir uzņēmumu investīciju plāni. No vienas puses, ir daudz spēcīgu argumentu par labu straujam kāpumam. Ieguldījumi pamatlīdzekļos procentuāli pret IKP pērn samazinājās un attiecība bija zemāka nekā jebkad iepriekšējā desmitgadē. Jaudu noslodze ir samērā liela, uzņēmumu naudas resursi līdz šim augstākajā līmenī, bet procentu likmes zemas un šogad tiks apgūtas lielas summas ražošanas investīciju atbalstam paredzētajās Eiropas fondu programmās. No otras puses, starptautiskās situācijas saasinājumiem varētu būt psiholoģiska ietekme, pieaugošas nenoteiktības apstākļos ekonomikā parasti visvairāk cieš tieši investīcijas.

Autors ir DNB bankas ekonomikas analītiķis