Pedagogu protestā varētu piedalīties apmēram 5000 cilvēku

IZM un LIZDA vienojas par nākamajiem soļiem izdienas pensiju pedagogiem ieviešanai

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) prognozē, ka gaidāmajā izglītības un zinātnes darbinieku piketā, kas notiks pirmdien, 12.maijā, varētu piedalīties apmēram 5000 cilvēku.

Piketa organizētāji norāda, ka pasākumā piedalīsies izglītības un zinātnes darbinieki no visas Latvijas, kā arī viņu kolēģi no Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Briseles, kas kopīgi iestāsies par papildu valsts finansējumu pārmaiņām, nodrošinot izglītībā un zinātnē strādājošo cienīgu darba samaksu Latvijā, ziņo LETA.

Uz protesta akciju ieradušies pedagogi un zinātnes darbinieki vienosies gājienā, kas sāksies plkst.14 Brīvības bulvāra alejā pretim Ministru kabinetam (MK). Pasākuma laikā plānots izmantot dažādus atribūtus, arī plakātus, svilpes un bungas.

Gājiena maršruts plānots no MK līdz Doma laukumam, virzoties pa Brīvības bulvāri uz Vaļņu ielu, kur atrodas Izglītības un zinātnes ministrija. Tad gājiens turpināsies līdz Finanšu ministrijai un tiks noslēgts Doma laukumā.

Tur no plkst.15 līdz 16 plānots mītiņš, kurā uzstāsies LIZDA biedri, Eiropas Izglītības darbinieku arodbiedrības (ETUCE) vadība, kā arī atbalstīs izglītības darbinieku arodbiedrību pārstāvji no Lietuvas, Igaunijas, Polijas. Oficiāli uzaicināti uzstāties arī valsts varas pārstāvji – premjerministre Laimdota Straujuma (Vienotība), izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (Vienotība) un finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība).

LIZDA rīko izglītības un zinātnes darbinieku protesta akcijas, jo esošais finansēšanas modelis “Nauda seko skolēnam” nenodrošina taisnīgu, motivējošu atalgojumu pedagogiem un vienādas iespējas uz kvalitatīvu izglītību ikvienam skolēnam, bet jauna pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa aprobācijai, ieviešanai un pedagogu darba samaksas paaugstināšanai patlaban 2015.-2017.gada valsts budžeta projektā papildu līdzekļi nav paredzēti.

LIZDA nav atkāpusies no prasības valdībai kopā ar sociālajiem partneriem izstrādāt visu līmeņu pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku, katru gadu nodrošinot 10% pieaugumu nozarei, līdz tiek sasniegts vidējais Eiropas Savienības atalgojums.

Vienojas par nākamajiem soļiem, lai pedagogiem ieviestu izdienas pensiju

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete ceturtdien sarunā ar LIZDA pārstāvjiem vienojās līdz 15.jūnijiam izstrādāt izdienas pensijas koncepciju un kritērijus, kā arī precizēt faktisko pedagogu, kuri varētu uz tām pretendēt, skaitu.

Izdienas pensiju paredzēts piešķirt pirmsskolas izglītības, speciālās izglītības un sporta skolotājiem. “Ir skaidrs, ka šo trīs kategoriju pedagogiem ir īpaši augsta emocionālā un fiziskā pārslodze, atšķirīgi amatu pienākumi, līdz ar to risināms jautājums par papildu atbalstu personām, kas savu mūžu ieguldīja atbildīga un emocionāli un fiziski smaga amata pildīšanā,” norādīja ministre.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rīcībā esošie dati liecina, ka pašlaik valstī ir aptuveni 2000 pedagogu vecumā virs 60 gadiem, no kuriem apmēram 150 strādā šajās nozarēs.

IZM valsts sekretāra vietniece, Izglītības departamenta direktore Evija Papule skaidroja, ka IZM atbalsta Labklājības ministrijas (LM) izveidoto koncepciju izdienas pensijām. “Šo darbību kontekstā arī IZM meklē risinājumus, lai atbalstītu savas nozares cilvēkus – pedagogus. No IZM puses būs papildu priekšlikumi šīs koncepcijas tālākai uzlabošanai, virzīšanai un risināšanai tālāk,” teica Papule.

LIZDA priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško atzina – lai ieviestu izdienas pensijas attiecīgo nozaru pedagogiem, jārēķinās ar likumdošanas aktiem – ir jādomā, kā tos sakārtot.

“Tā kā nepieciešamais finansējums jāatrod budžetā, noteikti būs kaut kādi ierobežojumi. Jautājums jāsaskaņo ar Pašvaldību savienību, LM un Finanšu ministriju, un tad, pēc 15.jūnija, mēs tiekamies atkal un skatāmies nākamo likumdošanas ceļu, kādā veidā ieceri var realizēt, lai cilvēkiem rastos drošības sajūta, ka bezizejas situācijā, kad viņi vairs nevar turpināt darbu pedagoģijā, varētu rēķinātie ar finansiālo atbalstu un iespējām darīt kaut ko citu,” skaidroja Mikiško.

Mikiško teica, ka nevar paredzēt, kad iecere varētu tikt īstenota, jo “neviens likumdošanas dokuments mums nevirzās ļoti ātri”. Viņa skaidroja, ka starpministriju pārrunās jāatrod kopīgs viedoklis, jo līdz šim tas nav izdarīts jau daudzu gadu garumā. “Tas nebūs ātri, bet ir pozitīva vēlme šo procesu paātrināt un darīt, cik ātri vien iespējams,” teica Mikiško.